Raksts

Mājās pārbraucot


Datums:
19. jūlijs, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Ir jauki būt mājās. Atgriezos no savas dzimtās pilsētas aizvakar vakarā, kopš tam esmu tā lēnām atkopies no transatlantiskās ceļošanas. Čikāgā, kā jau vienmēr, mani sagaidīja ģimene. Jaunākā radiniece Līgiņa jau raušas kājās un drīz, drīz spers pirmos solīšus. Viņa ir dzīves priecīga un gandrīz vienmēr smaidīga meitenīte. Māsas Žubītes dēls Aleksis un māsas Katrīnas dēls Jonass trenējas pludmales volejbolā un sapņo par Olimpiskajām spēlēm.

Amerikas ekonomiskā krīze arī manu ģimeni nav atstājusi bez sekām, lai gan — bez pārmērīgi briesmīgām. Žubīte strādā pašvaldības aģentūrā un tuvākajās nedēļās pāris dienas pavadīs piespiedu bezalgas atvaļinājumā, jo Ilinoisas štata likumdevējs, lūk, vairāku mēnešu garumā nespēja pieņemt sakarīgu budžetu (paraleles ar Latviju). Laikrakstos centrālā ziņa visu divu nedēļu garumā bija par četriem kapsētas darbiniekiem, kuri slepus no kapiem izraka ļaužu mirstīgās atliekas, lai kapa vietu varētu pārdot kādam citam. Kapu iepriekšējo “iemītnieku” kauli tika samesti, kur kurais. Visur pasaulē cilvēki ir spējīgi uz prātam neaptveramu ļaunumu.

Tikos ar cilvēku, kuru pēdējo reizi pirms pagājušās nedēļas redzēju 1976. gadā, kad pabeidzu vidusskolu. Viņš saucas Deivids, viņš dzīvo ar savu dzīves biedru jau 25 gadu garumā Stīvenu. Viņam, tāpat kā man, garšo alus. Viņš, tāpat kā es, bauda lētus un draņķīgus cigārus. Viņam, tāpat kā man, tīk garumplaši diskutēt sabiedriski politiskas lietas. Mēs dzērām alu, pīpējām cigārus, un garumplaši diskutējām sabiedriski politiskas lietas (viņš, atšķirībā no manis, saredz kaut ko labu arī Republikāņu partijā). Milzīgs prieks par atjaunotu draudzību. Deivids mani uzmeklēja ar interneta starpniecību — caur recenzijām, kādas reizēm rakstu elektroniskajā grāmatnīcā Amazon. Mūsu pasaule, pateicoties modernajai videi, nudien ir kļuvusi mazāka.

Kopā ar radiem nosvinējām Amerikas Savienoto Valstu 233. dzimšanas dienu. Bijām uz salūtu, kurā ar mazas priekšpilsētas enerģiju kāds bija izdomājis muzikālu pavadījumu — vispirms leģendārais Rejs Čārlzs ar puslīdz himnisko dziesmu “God Bless America,” un pēc tam kantrī mūzikas dziedātājs Lī Grīnvuds ar hiperpatriotisko “I’m Proud to be an American.” Kā arī rokeris Džons Melenkamps ar “R.O.C.K. in the USA.” Nezinu, es varbūt Reju Čārlzu būtu licis kā pēdējo, bet tas jau nebija galvenais. Gulējām visi zālē, skatījāmies nudien grandiozo uguņošanu. Šķiet, tā ilga teju vai pusstundu.

Atzīstos — pāris reizes pierijos. Amerikā ir tāds lētā gala jūras velšu restorāns Red Lobster (“Sarkanais omārs”), kur cita starpā var dabūt Latvijā nepazīstamos klemus, kurus es, manuprāt, varētu ēst visa mūža garumā un neatēsties. Kā arī garneles, jūras ķemmītes, omārus, krevetes, lasi, krabjus, vēžus un visu pārējo, kas nāk no ūdeņiem. Netālu no māsas mājas, kurā uzturējos, ir kafejnīca Louie’s, tur var dabūt klasiskās amerikāņu brokastis (olas, bekons, cepti kartupeļi, grauzdēta maize — ņam!). Katru rītu lasīju abas avīzes, katru rītu izpildīju krustvārdu mīklas (tikai lasot kādu romānu nesen uzzināju, ka laikraksta The New York Times krustvārdu mīkla, kuru piedāvā arī Čikāgas laikraksts The Sun-Times, pirmdienās ir vienkāršāka, tad otrdienās sarežģītāka, un tā joprojām līdz svētdienai, kad mīklas risināšanai ir vajadzīgas septiņas vārdnīcas un enciklopēdijas). Izlasīju kādas astoņas, deviņas grāmatas, tajā skaitā ļoti interesantu romānu par pilsētiņu Kalifornijā, kurā kādā jaukā rītā pazūd visi, kam ir 15 gadi vai vairāk, un palikušajiem bērniem un pusaudžiem ir jātiek galā ar sevi, kā arī ar apstākli, ka pilsētiņā sākušās baisas un maģiskas lietas; romāns saucas “Gone” — iesaku. Uz kino nebiju, godīgi sakot nekas īpaši nevilināja, lai gan nu jau mājās esot noteikti noskatīšos jauno Harija Potera filmu, kā arī Sašas Kohena jaunāko parodiju “Bruno.”

Vienu vārdu sakot, atvaļinājums kārtējo reizi bija lielisks. Nu atkal esmu mājās, laiks ķerties pie darbiem un darbiņiem. Cita starpā katru darba dienu nākamās trīs nedēļas es Latvijas Radio vadīšu raidījumu “Krustpunktā” kamēr kolēģis Aidis Tomsons pats ir atvaļinājumā. Darba netrūkst. Arī tas ir labi.

Ceru, ka arī visiem lasītājiem vasara ir veidojusies jauka. Tā teikt — tiksimies blogā!

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!