Foto: no personīgā arhīva
Nāk rudens ar savu cāļu skaitīšanu un pļauju, nāk 8. Saeimas vēlēšanas. Kas tad mūsu dārziņā audzis un cik tas ēdams vai citādi noderīgs nākamos gadus līdz nākamajām vēlēšanām?
Pēc Uzņēmuma reģistra datiem, līdz š.g. 4. augustam bija reģistrētas 59 politiskās organizācijas, tātad vidēji viena partija uz 16 tūkstošiem aktīvo vēlētāju (iepriekšējās vēlēšanās piedalījās 955 581 vēlētāji). Tas ir ļoti labs rādītājs izvēles iespējās. Citādi var vērtēt izvēles saturisko daļu vai izvēles kvalitāti. Vispieejamākā un koncentrētākā informācija par šo izvēli rodama politisko organizāciju pirmsvēlēšanu deklarācijās un paziņojumos, starp kuriem kā atbildīgākie parasti tiek pieņemti Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtie teksti.
Vispirms salīdzinājumā ar 7. Saeimas priekšvēlēšanu programmām jaunās ir ļoti vājas, neizteiksmīgas un paviršas (t.sk. nepieņemami daudz drukas kļūdu un kroplīgas valodas izteiksmes formas). No otras puses, tajās izteikti dominē pašreizējās īstermiņa aktualitātes, šaurs nākotnes skatījums, pat klajš un aizskarošs populisms. Netieši tas liecina par pašu partiju nenopietnu attieksmi pret šiem dokumentiem, aizņemtību un gatavošanos priekšvēlēšanu aģitācijai, kā arī vispārēju orientāciju uz impulsīvu un maz zinošu vēlētāju.
Neskatoties uz priekšvēlēšanu programmu ierobežojumiem tekstu izvērsumā, tās var salīdzināt kādas jomas vai nozares griezumā. Par šādu jomu var izvēlēties arī vides aizsardzību, kas pēc definīcijas akcentē ilgtermiņa un globālās drošības skatījumu. Piedāvātajā vērtējumā analīzei tiek izvirzīti divi problēmjautājumi jeb hipotēzes, kuras turpmāk tiek pārbaudītas.
Pirmais jautājums: kas notiek vides aizsardzībā un vidē Latvijā, ja konkrētā partija tiek ievēlēta Saeimā un tā realizē pašas deklarēto politiku?
Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) programmā uzkrītoši nesaprotama ir Makarova un Zīles īpašā vairākkārtīgā akcentēšana, jo patiesībā ne viens, ne otrs nav spējis saņemt tik daudz, cik valstij atbilstošajās nozarēs tika piedāvāts… Bet saimnieciskajā dzīvē iecerēts attīstīt ražošanu visos novados, attīstīt lauku sētu, attīstīt ceļu un komunikāciju tīklu, kā arī labot savu deputātu kļūdas Meža un Aizsargjoslu likumos. Tiktāl ietekme uz vidi būtu pastarpināta, bet apņemšanās veicināt peļņas ieguldīšanu ražošanā noteikti var atstāt nozīmīgu ietekmi uz vidi vidēja termiņa perspektīvā.
Jaunā laika programma ir pragmatiskāka – mazāki nodokļi, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība radīs daudz darba vietu un jaunas darba iespējas. Tiek solīta ražošanas attīstība, partija attīstīs lauku infrastruktūru, saglabās un kops lauku vidi, tiks izbeigta Latvijas mežu izsaimniekošana. Arī šīs programmas realizācija ir relatīvi neitrāla pret vidi ar nelielu ietekmes pieaugumu.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija sola darbu katram (?) darbaspējīgam iedzīvotājam, attīstot rūpniecību, uzsākt dzīvokļu celtniecības un modernizācijas nacionālo programmu, atjaunot (?) lauksaimniecību, vidējo un mazo saimniecību attīstību, augļkopību un ekoloģiski tīras produkcijas, rapša, bioloģiskās degvielas, iesala ražošanu. Tiktāl tā būtu ļoti strauja ietekmes palielināšana. To pastiprina partijas atbalsts celulozes rūpnīcai un tās iecerēm atjaunot papīra rūpniecību. Bet šajā kontekstā iecakoti arī tādi dekoratīvie elementi kā apaļkoku izvešanas un mazvērtīgās koksnes izmešanas samazināšana, jūras resursu saglabāšana. To noslēdz rozā skatuves dūmu mākonis – paredzot paaugstināt vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, attīstot dabu saudzējošu ražošanu un iesaistot sabiedrību vides atjaunošanā, kā arī realizēt teritoriālo reformu, veidojot saimnieciski pamatotus reģionus. Tiktāl tā varētu būt kontrastaina un pretrunīga programma ar ietekmju pieaugumu videi. Vienlaikus absolūti nepieņemama ir piedāvātā nodokļu sistēmas revīzija – bagātais maksā vairāk, trūcīgais mazāk, kas ir tiešā pretrunā ar vides aizsardzības pamatprincipu, ka maksā piesārņotājs! Un maksā neatkarīgi no maciņa biezuma un darbības citiem efektiem, t.sk. sociālajiem. Piedāvātās nodokļu politikas maiņām noteikti būs ļoti negatīva ietekme uz vides kvalitāti, īpaši īstermiņa perspektīvā.
Politisko organizāciju apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā sola palielināt dotācijas tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm un garantēt valsts iepirkumu vietējai produkcijai, kā arī nosaka, ka teritoriālā un reģionālā reforma ir brīvprātīga. Vides aizsardzības kontekstā dotācijas lauksaimniecībā un garantētie iepirkumi noteikti ir vērtējami negatīvi gan attiecībā uz tā rezultātā radušos zemju nepamatotu lauksaimniecisku izmantošanu, gan nevienam nevajadzīgas produkcijas utilizācijas problēmām. Tā noteikti ir pret vidi un dabas resursiem nesaudzīga politika.
Savienība Latvijas ceļš (LC) akcentē tautsaimniecības attīstību pašu spēkiem un Eiropas līdzekļu piesaistīšanu, paredz trīskāršot Reģionālā fonda finansējumu. Attiecībā uz vides jautājumiem, attīstība tiks virzīta pagastu, ciemu un pilsētu labiekārtošanai, paredzēti kredīti vietējiem lauksaimniekiem zemes iegādei. Lai laukos būtu vairāk darba vietu, attīstīs ražotāju kooperāciju, lauku ceļus, transportu un sakarus, tiks veicināts lauku tūrisms. LC atbalsta divu līmeņu vēlētās pašvaldības, iluzoru brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos un piecu plānošanas reģionu attīstību Latvijā. Kopumā tā varētu būt neitrāla un pozitīvi tendēta programma ar nebūtisku ietekmes palielinājumu attiecībā uz vidi.
Tautas partijas (TP) programma nosaka četrus pamatvirzienus – bezdarbs, izglītība, lauksaimniecība, reģionu ekonomiskā attīstība, kurus ietekmē virkne makroekonomisku un ārpolitisku faktoru un rezultāti kuros būs atkarīgi ne tikai no TP, bet arī no partijas politisko partneru kvalifikācijas, profesionalitātes un vēlmes pievērsties šo jautājumu risināšanai. Tiktāl korekti, bet tam neseko nekas pašu darāmais un faktiski šajā programmā nav vērtējuma priekšmeta, jo “patiesība, lai arī saukta, tā arī netiek aicināta”.
Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu programma starp prioritātēm izceļ ekoloģiju un ekoloģiski tīru ražotņu izveidi, iecerēts sniegt atbalstu Latvijas enerģētikai, tai skaitā biodegvielas ražošanai. Partija atbalstīs līdzekļu palielināšanu lauksaimniecībai un lauku infrastruktūrai (ceļiem, elektrifikācijai, telefonizācijai), kā arī atbalstīs zaļo pasaules uztveri un dzīves veidu – katram iedzīvotājam jānodrošina tiesības uz veselīgu un tīru pārtiku, sakoptu vidi, partija solās nepieļaut publisko dabas resursu un ainavisko vietu iztirgošanu lielkapitāla pārstāvjiem. Zaļās partijas aprēķina laulību manifests noteikti nav zvaigžņu stunda, un solītais atbalsts enerģētikai vides skatījumā nav viennozīmīgi pozitīvi vērtējams.
Latvijas Pirmās partijas programmā par valstiski prioritārām nozarēm attīstībai tiek izceltas vairākas, t.sk. transports, tranzīts, ostu pakalpojumi, mežsaimniecība un kokrūpniecība, lauksaimniecība un pārstrādes rūpniecība, tūrisms, zvejniecība un zivsaimniecība, kas vienlaikus ar solīto nodokļu samazinājumu var atstāt nozīmīgu iespaidu uz vidi. Daudzsološāka ir apņemšanās pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, kas ļautu izveidoties attīstītiem un rīcībspējīgiem novadiem sīki disperso kņazistu un ģimenes uzņēmumu vietā.
Sociāldemokrātu savienība (SDS) iecerējusi attīstīt sociāli orientētu lauksaimniecību ar mērķi nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pašu ražotu pārtiku, noteikt ārzemniekiem 10 gadu pārejas periodu lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanai privātīpašumā, atcelt PVN Latvijas zemnieku ražotai lauksaimniecības produkcijai un subsīdijas nodrošināt, sākot no pirmā apsētā hektāra un pirmā izslauktā piena litra. Partija iestājas par videi draudzīgu tautsaimniecību, par garantētu videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Programmā minētais visumā var pozitīvi ietekmēt vides kvalitāti, izņemot subsidētu lauksaimniecību un subsīdiju piešķiršanu par apstrādāto platību, kas ļoti īsā laika posmā būtiski negatīvi ietekmēs valsts teritoriju, mākslīgi stimulējot zemes izmantošanu papildus labumu ieguvei. Tā nekādā ziņā nav pašu SDS deklarētā videi draudzīgā tautsaimniecība. To pašu var teikt arī par pārtikas pašnodrošinājumu kā mērķi, kas sakņojas lielinieku vērtā pārliecībā no GOELRO plānu laikiem.
Lai arī vairākas partijas savās īsajās programmās videi un attīstībai nav atradušas vietu, pieminēšanas vērtas ir odiozās Sociāldemokrātiskās labklājības partijas, partijas Mūsu zeme, apvienības Centrs un Brīvības partijas deklarācijas – pērles gluži kā no PSKP kongresu materiāliem ar piederošiem pie lietas “sasniegt un panākt”. Minētās partijas attiecībā uz vidi visumā piedāvā ekstensīvus un resursus šķērdējošus attīstības scenārijus ar birokrātiskās pārvaldes izaugsmes iespēju. Vienlaikus pozitīvi jāvērtē iecere apturēt neapstrādātu izejvielu izvešanu no valsts un atbalsts saimnieciskām darbībām ekonomiski atpalikušajos reģionos un, ļoti svarīgi, piemaksas iedzīvotājiem par lauku ainavu sakopšanu un uzturēšanu, atkritumu savākšanu, kā arī par dzīvi ģeogrāfiski neizdevīgās vietās.
Otrais jautājums – kas notiks valstī, ja politiskās partijas realizēs savu vides politiku proporcionāli to pārstāvniecībai Saeimā?
Ja par bāzi ņemam Latvijas faktu jūlija aptaujas partiju reitingus, kas tad mūs sagaida? Aptuveni 35% kopā iegūst Jaunā laika, LC un TP saraksti, kuru programmas vides politikas jomā ir tuvas un sola mērenu ietekmi uz vidi vismaz īsā un vidēja termiņa perspektīvā. Par mērenām varētu tikt sauktas PCTVL, TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības programmas ar izteikti īstermiņa mērķiem un ievērojamām populisma nodevām (kopā 24%). Savukārt, kritiskas un videi nesaudzīgas sekas būs, realizējot pārējo partiju programmas.
Tomēr pats izšķirošākais ir partiju ilgtermiņa attīstības perspektīvu vispārējs iztrūkums un, tātad, nenoteiktība un riski gan attiecībā uz vidi, gan arī uz valdību stabilitāti un noturību. Tieši šāda partiju nenoteiktība un ilgtermiņa nākotnes skatījuma trūkums politiķos, kad vēlam jau ceturto Saeimu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, ir kaut kas galīgi nesaprotams un nepieņemams.
Kopsavelkot, nāk prātā epizode no filmas “Mūmija”, kur pēc grautiņa Kairas Senatnes muzeja bibliotēkā tās direktors Evelīnai velta sekojošo: “… Mušas, moskīti, vardes, putekļi. Nekas nav tik briesmīgs, salīdzinot ar Jums. Tie ir tīrie nieki….. Negadījums? Negadījums bija tad, kad Ramzess iznīcināja Sīriju. Jūs esat katastrofa!”. Tas pats arī man būtu sakāms par Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajām partiju programmām – tā ir katastrofa politiskajam procesam un nākotnei, kuras veidošanā pašreizējās partijas ir ar mieru ieguldīt tikai to, ko tās piedāvā.