Foto: Gerry
NRTP ievēlēšana nedrīkst būt saistīta ar politisko cīņu un tirgošanos par politisko partiju izvēlētajiem kandidātiem, kā tas noticis līdz šim.
Demokrātiskajās valstīs ir iedibināti dažādi elektronisko mediju uzraudzības modeļi, taču viena no pamatvērtībām, kuru Eiropas Savienības (ES) valstis ir atzinušas par fundamentāli nozīmīgu, ir mediju uzraudzības iestāžu neatkarība.[ 1 ] Tā medijiem nodrošina vārda brīvību un daudzveidīgas un patiesas informācijas sniegšanu, sekmējot iedzīvotāju iesaisti politiskajās norisēs. Latvijas gadījumā šāda institūcija ir Nacionālās radio un televīzijas padome (NRTP), kuras uzdevums līdztekus uzraudzībai ir arī valsts politikas veidošana elektronisko mediju jomā.
Rakstot maģistra darbu par NRTP neatkarību ierobežojošajiem faktoriem, veicu pētījumu un secināju, ka Latvijas elektronisko mediju uzraudzības modelī ir ietverti visi riska faktori, kas apdraud NRTP neatkarību no politiskās un ekonomiskās ietekmes.
NRTP — viegli ietekmējama
Politiskās ietekmes gadījumā šie riski pamatā ir saistīti ar uzraudzības institūcijas locekļu izvirzīšanas, iecelšanas un atcelšanas kārtību, kā arī ar finansēšanas sistēmu. Savukārt ekonomiskās ietekmes gadījumā — ar skaidru procedūru, konkrētu kritēriju un iespējami plašākas informācijas atklātības trūkumu apraides licenču piešķiršanas kārtībā un programmas un satura uzraudzībā, ko ietekmē arī slēptā lobēšana un atklātas informācijas trūkums par mediju patiesajiem īpašniekiem.
Diskusijas par nepieciešamību stiprināt NRTP neatkarību publiskajā telpā ir aktuālas jau vairāk nekā 10 gadus, bet rezultatīvu izmaiņu faktiski nav. Tas ļauj secināt, ka Latvijas politiskās elites retorika par kvalitatīvas mediju vides veidošanu un demokrātijas pamatvērtību stiprināšanu ir tikai vienkārša dekorācija. Vēl jo vairāk — savulaik izteiktie ierosinājumi NRTP pievienot kādai no izpildvaras struktūrvienībām, piemēram, Kultūras ministrijai (KM), ir klajš politiskais cinisms, kas ir pretrunā demokrātijas pamatvērtībām un Satversmei. Jāatzīmē, ka Satversmes tiesa ir atzinusi — ja NRTP būtu KM padota valsts pārvaldes iestāde, pastāvētu risks, ka nebūtu iespējams pilnībā nodrošināt Satversmē noteikto vārda brīvību elektronisko saziņas līdzekļu darbībā.[ 2 ]
Viens no nozīmīgākajiem cēloņiem politiskajai rīcībnespējai ir stratēģijas un vīzijas trūkums mediju politikā. Tā rezultātā netiek nodrošināta atbilstoša NRTP struktūra un darbības kapacitāte, tādējādi ierobežojot NRTP iespējas efektīvi sasniegt tās mērķus. Otrkārt, ir svarīgi, ka starp uzraudzības institūciju un Saeimas atbildīgo komisiju tiek veidotas koleģiālas, uz sadarbību vērstas attiecības, kas palīdz mērķtiecīgi risināt mediju politikas aktuālos problēmjautājumus. Šāda sadarbība var veicināt arī nepieciešamās izmaiņas elektronisko mediju likumā.
Divas padomes
NRTP regulējošajā Radio un televīzijas likumā jau no tā izveides brīža ir ietvertas savstarpēji konfliktējošas funkcijas — NRTP pārstāv gan sabiedrisko mediju intereses, gan vienlaicīgi uzrauga visu elektronisko mediju — gan sabiedrisko, gan komerciālo — darbību. Līdz ar to normatīvais regulējums ietver interešu konflikta risku, kas potenciāli vājina NRTP efektivitāti un uzticamību.
Maģistra darba pētījumā ir analizēti dažādi iespējamie institūcijas darbības modeļi, un pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka pašlaik Latvijā piemērotākais situācijas risinājums ir NRTP funkciju sadale, izveidojot divas atsevišķas institūcijas. Viena būtu sabiedrisko mediju padome, kas pārstāvētu sabiedrisko mediju intereses, piedalītos to programmu veidošanā, izstrādātu un palīdzētu veikt stratēģiskās attīstības pārkārtojumus, kā arī apstiprinātu programmas koncepciju un finanšu plānu, nosakot finanšu izmantojuma galvenos virzienus un neatkarīgi uzraugot plāna izpildi. Savukārt elektronisko mediju uzraudzības padome uzraudzītu, vai radio, televīziju un arī internetmediju darbība norit atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī piešķirtu apraides atļaujas un izstrādātu mediju politiku.
Svarīgi, lai pirms šo institūciju izveides tiktu veikts to funkciju audits, kuram atbilstoši tad arī veidotu padomju struktūru un noteiktu kompetences. Pretējā gadījumā izmaiņas būtu tikai imitācija, jo administratīvās kapacitātes mazspēja un nepieciešamo kompetenču neatbilstība vai atkarība no jebkādas politiskās vai ekonomiskās ietekmes būs kā līme, kas tieksies iestīvināt uzraudzības institūcijas mērķtiecīgu rīcībspēju sabiedrības interešu vārdā. Rezultātu nebūs.
Konkurss uzraudzības padomei
Lai nodrošinātu uzraudzības institūcijas neatkarību no politiskās ietekmes, primāri ir jāmaina tās locekļu ievēlēšanas kārtība, veidojot pēc iespējas demokrātiskāku pārstāvniecību un kompetentāku locekļu sastāvu. Ievēlēšana nedrīkst būt saistīta ar tiešu politisko cīņu un tirgošanos par politisko partiju izvēlētajiem kandidātiem, kā tas ir noticis līdz šim, tā būtiski ietekmējot NRTP spēju strādāt neatkarīgi un godprātīgi, kā arī mazinot fundamentāli nozīmīgo sabiedrības un mediju uzticību institūcijas darbam. Visefektīvākais veids, kā panākt iespējami motivētāku un profesionālāku padomes locekļu izvēli, ir atklāta konkursa rīkošana. To būtu jāorganizē Saeimas atbildīgajai — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu — komisijai, izveidojot konkursa komisiju. Tās sastāvu varētu veidot divi Latvijas mediju vides eksperti, divi sabiedrisko organizāciju pārstāvji, divi akadēmiskās vides pārstāvji, kuru kompetences ir saistītas ar mediju vidi un padomes kompetencēm un trīs atbildīgās Saeimas komisijas pārstāvji.
Rīkojot konkursu, jābūt skaidri noteiktiem, caurskatāmiem un pārbaudāmiem amata atbilstības kritērijiem atbilstoši veicamo funkciju prasībām, bet kandidātiem ir jāatbilst nevainojamas reputācijas kritērijam. Savukārt izvērtēšanas komisijai jāinformē mediji par kandidātu pieteikšanās kritērijiem un izvērtēšanas procedūru. Piesakoties konkursā, ikvienam amata kandidātam būtu jāiesniedz CV, motivācijas vēstule un stratēģiskais redzējums par elektronisko mediju vides attīstību Latvijā. Svarīgi, lai šo informāciju publiskotu kandidāta pieteikšanās dienā, jo tad savlaicīgi publiski varētu analizēt kandidātu atbilstību kārotajam amatam, kā arī viņu motivāciju šo amatu ieņemt. Vērtēšanas komisijai noteikti būtu jāpublisko konkursa rezultāti, pamatojot, kādēļ tā kandidātu virza vai nevirza apstiprināšanai Saeimā. Kandidāts Saeimā tiktu apstiprināts, ja aizklātajā iegūtu ne mazāk par 51 deputāta balsi.
Uzraudzības institūcijas finansēšanas kārtība ir viens no pamatmehānismiem, ar kura starpniecību realizēt politisko ietekmi. Radio un televīzijas likumā nav noteikta skaidra NRTP budžeta veidošanas kārtība un finansējuma piešķiršanas un apstiprināšanas modelis. Ja uzraudzības institūcijas finansējuma avots ir valsts budžets, tad katru gadu ir detalizēti jāizstrādā budžeta pieteikuma projekts, norādot pozīcijas atbilstoši konkrētu funkciju veikšanai un plānoto aktivitāšu realizēšanai, par kuru caurskatāmā veidā ir iespējams atskaitīties. Likumdošanā obligāti būtu jāiekļauj precīza budžeta izvērtēšanas un apstiprināšanas procedūra, nosakot, ka pirms izskatīšanas valdībā, to nerediģē Finanšu ministrija. Latvijas situācijā vērtīgi būtu izvērtēt tāda modeļa ieviešanu, kurā arī pati nozare iegulda savu līdzmaksājumu — raidorganizāciju maksājumu par to darbības vienlīdzīgu uzraudzību.
Nozīmīgs uzraugs — sabiedrība
Jāapzinās, ka sabiedrība var funkcionēt kā nozīmīgs papildu uzraudzības mehānisms, sekmējot mediju satura kvalitāti. Arī tad, ja institūcijai nav pietiekamu resursu, piemēram, satura monitoringa veikšanai, izglītota auditorija var būt nozīmīgs atbalsts. Radio un televīzijas likums nosaka sabiedrības iespējas iesniegt sūdzības, bet neparedz konkrētu kārtību, kā regulāri iesaistīt iedzīvotājus NRTP darbā. Tāpēc likumdošanā ir jānosaka, ka padome vismaz reizi gadā konsultējas ar plašu sabiedrības pārstāvniecību par mediju politikas attīstību. To iespējams darīt, piemēram, reizē ar elektronisko saziņas līdzekļu attīstības koncepcijas mērķu un uzdevumu izpildes ikgadējo analīzi. Tāpat uzraudzības padomei ir jādod uzdevums izstrādāt iedzīvotāju iesaistes stratēģiju, kas ietver izglītojošu kampaņu, lekciju, diskusiju, konferenču u.c. aktivitāšu organizēšanu, to paredzot ikgadējā budžeta pieteikumā. Uzraudzības institūcijai ir jāfunkcionē kā diskusiju augsnes veidotājam, regulāri formulējot savu viedokli un sniedzot analīzi par aktuālajiem mediju vides jautājumiem.
Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par mediju satura kvalitāti, būtu apsverama iespēja ieviest, piemēram, satura kvalitātes vērtējuma sistēmu, kas iedzīvotājiem ļautu uzskatāmi gūt priekšstatu par raidorganizāciju darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un publiskajā sfērā veicinātu debati par mediju satura kvalitāti. Svarīgi arī, lai likums uzdotu padomei publiskot pilnu saņemto sūdzību vai jautājumu sarakstu, sniedzot atbildes visiem jautājumu un sūdzību iesniedzējiem.
Ekonomiskās ietekmes risku novēršana
Lai novērstu pētījumā identificētos padomes neatkarību ierobežojošos ekonomiskās ietekmes riska faktorus, likumdošanā, pirmkārt, ir jānosaka skaidri kvalitatīvie kritēriji apraides licenču piešķiršanas un atsaukšanas kārtībai, nodrošinot, ka procedūra ir iespējami caurskatāmāka. Licenču piešķiršana ir jāorganizē kā izsole, kurā var piedalīties atlasi izturējušie kandidāti. Izsole pretendentiem liktu precīzāk izplānot savu uzņēmējdarbības plānu un pierādīt kapacitāti, piemēram, kredītiestādēm, kas ir papildu pamatojums uzņēmuma reālajām iespējām pildīt saistības un realizēt plānoto programmas koncepciju. Likumā arī skaidri jānosaka padomes kompetence apraides licences anulēšanā, ja programmas saturs neatbilst raidorganizācijas darbības koncepcijai.
Otrkārt, likumdošanā ir jānosaka, ka uzraudzības institūcijai ir jāizstrādā un jāpublisko konkrēti satura uzraudzības kritēriji, monitoringa metodoloģija un tā regularitāte, lai novērstu pastāvošu risku, ka elektronisko mediju satura uzraudzība tiek veikta nevienlīdzīgi starp dažādām raidorganizācijām. Treškārt, ekonomiskās ietekmes riski NRTP darbībā ir tieši saistīti arī ar ekonomisko interešu slēpto lobēšanu, tāpēc primāri jāievieš publisks lobētāju saraksts. Ceturtkārt, likumdošanā jānosaka, ka informācija par mediju īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem ir publiska un ka raidorganizācijām obligāts pienākums ir ziņot padomei par īpašnieku maiņām.
Pamatā — godaprāts
Lai panāktu NRTP neatkarību ierobežojošo riska faktoru novēršanu un padomes institucionālās neatkarības stiprināšanu, ir svarīgi apzināties, ka šie riska faktori ir savstarpēji saistīti un izmaiņas ir jāievieš kompleksi un sistēmiski. Piemēram, ja padomei ir tiesiski garantēta autonomija, plašas pilnvaras, sankciju varas izmantošanas iespējas, tad šie regulējumi teorētiski liecina par neatkarību stiprinošiem faktoriem. Savukārt, ja uzraudzības institūcijas locekļu atlases, ievēlēšanas un atcelšanas, kā arī finansējuma piešķiršanas kārtība netiek mainīta, tad politiskās ietekmes risks neizbēgami saglabājas.
Uzraudzības institūcijai ir jānodrošina savas darbības atklātība un caurskatāmība, jo pretējā gadījumā starp valsts un privātā sektora pārstāvjiem var būt savstarpējā izdevīguma attiecības, kas ir slēptas no sabiedrības kontroles. Šobrīd spēkā esošā likumdošana nosaka tikai to, ka NRTP ir jāiesniedz ikgadējs ziņojums, taču tas rada risku, ka NRTP var atskaitīties tikai par to, ko ir izdarījusi, nevis par to, ko vajadzēja darīt, bet kas nav paveikts.
Tomēr, lai arī kādus institucionālos pārkārtojumus ieviestu un lai arī kādus likumus pieņemtu, viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem neatkarīgas institūcijas darbam ir NRTP locekļu godaprāts. Ja viņi strādā godīgi, motivēti un profesionāli, tad ir pat nepilnības likumos netraucē sasniegt institūcijas mērķus.
Ja NRTP locekļi strādā godīgi, motivēti un profesionāli, tad pat nepilnības likumos netraucē sasniegt institūcijas mērķus.
Jau līdz šā gada decembra vidum ES dalībvalstīm ir jāievieš Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, un tas nozīmē, ka beidzot pašreiz spēkā esošo Radio un televīzijas likumu, visticamāk, nomainīs jauns audiovizuālās politikas regulējums. Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus, atbildīgo Saeimas komisiju un parlamentā pārstāvētās politiskās partijas atbildīgi izvērtēt pašreizējās situācijas būtiskos problēmjautājumus, par kuriem Latvijā ir diskutēts jau gadiem, un reizē ar jaunā likuma izstrādāšanu ieviest aktuāli nepieciešamos NRTP institucionālos pārkārtojumus.