Foto: Jeramey Jannene
Ganā HIV/AIDS informācijas kampaņā prezervatīva uzlikšanu demonstrēja, izmantojot gurķi. Viss beidzās ar to, ka mīlnieki blakus gultai atstāja gurķi ar uzvilktu prezervatīvu, ticot, ka šāds “rituāls” paglābs viņus no bīstamās slimības.
Attīstības sadarbība ir ne tikai pieredzes nodošanas, bet arī mācīšanās process, kurā mācās visas procesā iesaistītās puses. Lai gan mācīšanās no veiksmēm un neveiksmēm ir attīstības industrijas ikdiena, ne vienmēr ir skaidrs, kuram būtu jāmācās, kā būtu vislabāk mācīties un ko iesākt ar iegūtajām zināšanām. Tāpēc attīstības sadarbībā ir svarīgi ne tikai labi projekti, bet arī laba zināšanu pārvaldība. Tā kā Latvijas attīstības sadarbības politika ir vērsta uz pieredzes nodošanu, tā būtu „jāapaudzē” ar noturīgiem zināšanu izvērtēšanas un tālāknodošanas centriem, kas var darboties neatkarīgi no ekspertu mobilitātes un augstās kadru mainības valsts iestādēs.
Lai arī Latvijas attīstības industrija ir maza, ir pienācis laiks veidot ērti pieejamu apkopojošu izvērtējumu līdz šim īstenotajiem projektiem. Šis izvērtējums nāktu par labu vismaz trim grupām. Pirmkārt, nākotnes projektu īstenotāji varētu vairāk uzzināt par to, kas būtu jāņem vērā, sadarbojoties ar partneriem Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un citās valstīs. Otrkārt, attīstības valstu iestādes varētu ērtāk atlasīt noteiktu jomu speciālistus no jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Treškārt, starptautiskās attīstības organizācijas un citu valstu attīstības aģentūras varētu vairāk uzzināt par Latvijas ekspertu veikumu un iesaistīt viņus savos attīstības projektos.
Jau trīs gadus Latvijas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas (NVO) un privātais sektors aktīvi īsteno attīstības sadarbības projektus, kurus caur grantu projektu konkursu finansē Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) . Starptautisko attīstības organizāciju pasūtījumus veic arī individuālie konsultanti un privātuzņēmumi. Pēc ĀM vietnē atrodamajām ziņām , no 2005.gada līdz 2007.gadam no Latvijas divpusējā finansējuma attīstības sadarbībai īstenoti 69 projekti. Starp tiem ir dažādi pieredzes nodošanas projekti valsts pārvaldes, ekonomikas reformu un Eiropas integrācijas procesa veicināšanai, projekti pašvaldību reformu, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības, izglītības, kultūras, sociālās attīstības, veselības, vides aizsardzības attīstības veicināšanai. ĀM atbalstījusi dažādas priekšizpētes vizītes un arī vairākus projektus ārpus grantu konkursa. Projektā finansējums svārstās no 5000 līdz 30 000 latu atkarībā no tā, vai projekts ir saņēmis papildus līdzfinansējumu. Projektu galvenās aktivitātes ir apmaiņas braucieni, valsts pārvaldes darbinieku mācību semināri, izglītojošas ekskursijas, informācijas materiālu sagatavošana, publicitātes pasākumi, stratēģiskās plānošanas semināri, palīdzība dokumentācijas izstrādē un datoru kursi. Šos projektus var uzskatīt par “mazajiem”, tomēr tajos visos uzsvērta zināšanu nodošana. Tāpēc aktuāls ir jautājums par zināšanu pārvaldību ne tikai šajos projektos, bet attīstības sadarbības kopīgajā politikā.
Zināšanu pārvaldība attīstības sadarbībā kļuva aktuāla jau deviņdesmito gadu sākumā, kad par zelta vidusceļu Dienvidu attīstības problēmu pārvarēšanai tika uzskatītas NVO . Valdīja uzskats, ka tieši NVO sektors vislabāk spēs attīstības projektos iesaistīt vietējos iedzīvotājus, lai viņi paši varētu savās rokās pārņemt kopienu attīstību. Vienlīdzīga partnerība un palīdzības saņēmēju līdzdalība palīdzētu izvairīties no tradicionālā donora—saņēmēja varas attiecību slazdiem, kuros bija iekritušas Rietumvalstu attīstības aģentūras. Tomēr ne visas NVO spēja nodrošināt pilnvērtīgu saņēmēju iesaisti projektu īstenošanā. Tām pārmeta arī zemu projektu efektivitāti un ilgtspēju. Galu galā NVO paradigmu attīstības sadarbībā „sadurstīja” tie paši varas attiecību īleni. Ja aukstā kara laikā palīdzības prioritātes noteica ideoloģiskie uzstādījumi un neokoloniālisma intereses, tad 20.gadsimta beigās varas asimetriju radīja zināšanu pārākums. Zināšanu piedāvāšana, zināšanu eksports un neformāla dienaskārtība kļuva par neredzamiem atkarības uzturēšanas veidiem.
Pašas NVO apzinājās šo problēmu un aicināja mācīties arī no palīdzības saņēmējiem, pievēršot lielāku uzmanību vietējo zināšanu izmantošanai, jo tas, kas bija labs “apgaismoto Rietumnieku” izpratnē, ne vienmēr izrādījās efektīvs palīdzības saņēmējvalstī. Rietumu “zināšanu pārnesē” zināmi daudzi anekdotiski atgadījumi. Piemēram, Ganā HIV/AIDS informācijas kampaņa, kurā prezervatīva uzlikšanu demonstrēja, izmantojot gurķi, beidzās ar to, ka mīlnieki blakus gultai atstāja gurķi ar uzvilktu prezervatīvu, ticot, ka šāds “rituāls” paglābs viņus no bīstamās slimības. Šī un līdzīga pieredze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās lika attīstības projektos arvien vairāk uzmanības pievērst starpkultūru atšķirību un dažādu uzvedības modeļu apzināšanai. Mācīšanās kļuva par nozīmīgu attīstības sadarbības ievirzi.
Mācīšanās var notikt dažādos līmeņos un pakāpēs . Institūciju līmenī mācīšanās notiek caur informācijas apkopošanu no attīstības projektu kopīgajām veiksmēm un neveiksmēm, rīkojot forumus, seminārus un konferences. Projektos var mācīties vislabākos veidus dažādu aktivitāšu īstenošanai. Partneru tīklā var mācīties no labākajām praksēm. Individuālajā līmenī var mācīties valodas, projekta plānošanas un ieviešanas prasmes. Mācību procesam ir dažādas pakāpes, sākot no veiksmju un neveiksmju identificēšanas un beidzot ar pamata pieeju un vērtību pārskatīšanu. Piemēram, mācot vietējos iedzīvotājus par interneta iespējām tūrisma uzņēmējdarbībā Kazbegi reģionā, projekta īstenotājiem nācās konstatēt, ka viņu mācību stundas būtu jāsāk ar ievadu par to, kas vispār ir internets un mājas lapa .
Patlaban daudzās jomās varam novērot aizraušanos ar formālajām rezultātu novērtēšanas metodēm un atskaitīšanos, tomēr efektīvākie zināšanu tālāknodošanas instrumenti nav tikai projektu saturiskās atskaites un datu bāzes. Novērtējot Latvijas attīstības projektus, būtu jālieto tieši neformālās novērtēšanas metodes, jo cilvēki labprāt dalās savās šaubās un taujā pēc palīdzības. Tieši neoficiālajās sarunās cilvēki vislabāk apmainās viedokļiem, meklē idejas vai risinājumus problēmām. Nevajadzētu pārspīlēt arī ar informācijas apkopošanu datu bāzēs, jo tur tiek apkopotas tā sauktās “rezultātu zināšanas” — tas, kas ir izdarīts, taču attīstības sadarbībā ir vajadzīgas arī “procesa zināšanas” — kā un kāpēc kaut kas ir darīts.
Pozitīvi, ka Latvijas attīstības sadarbības vidē ir jūtama vēlme iet pretī pilnīgākai zināšanu pārvaldībai. Par to liecina tas, ka šā gada ĀM Attīstības sadarbības politikas plānā paredzētas lielāko finansēto programmu un projektu izvērtēšanas aktivitātes, kā arī veicināta informācijas apkopošana par valsts iestāžu decentralizēti atbalstītajām attīstības sadarbības aktivitātēm. Tāpat notiek darbs pie datu bāzes izveides, un labs attīstības sadarbības mācīšanas piemērs bija LAPAS organizētā apaļā galda diskusija , kurā tika apspriestas iegūtās mācības no attīstības sadarbības finansējuma apguves iespējām. Gribētos, lai tādā pašā neformālā atmosfērā varētu apspriest arī savu iegūto pieredzi, jo ir labi, ja attīstības sadarbībā ir “mācību stundas,” bet ir vēl labāk, ja mācību stundās var kaut ko iemācīties.
Dodot gūtais neatņemams jeb sadarbība attīstībai