Foto: www.cpj.org

Es par 100% esmu pārliecināts, ka atsevišķi Saeimas deputāti saņem naudu no Baltkrievijas.

Drīz Baltkrievijā notiks parlamenta vēlēšanas. Kā jūs vērtējat opozīcijas izredzes iekļūt parlamentā un kādi ir tās spēki, kādas iespējas?

Politiskā situācija un noskaņojums Baltkrievijas sabiedrībā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir būtiski mainījies. Pēc neatkarīgu socioloģisko dienestu datiem, kas veic pētījumus jau desmit, piecpadsmit gadus, un par kuru profesionalitāti nešaubās neviens – ne valdība, ne opozīcija, ne Rietumi, ne Austrumi, pirmo reizi Lukašenko negatīvais reitings ir pārsniedzis pozitīvo. Pēc mūsu rīcībā esošajiem socioloģiskajiem pētījumiem nevienā Baltkrievijas apgabalā, pat tajos, kur vēsturiski ir visvairāk Lukašenko atbalstītāju, viņš neuzvarētu referendumā, proti, viņš neiegūtu nepieciešamos 50 procentus un vienu balsi no vēlētāju skaita.

Šajā gadījumā tikai falsifikācija glābs Lukašenko, ko valdība arī dara. Referendums par viņa pilnvaru pagarināšanu, par konstitūcijas izmaiņām ir speciāli apvienots ar parlamenta vēlēšanām, lai nodrošinātu vēlētāju ierašanos. Tajā pašā laikā valdība baidās no spēcīgiem opozīcijas kandidātiem apgabalos. Turklāt runa nav tikai par partiju kandidātiem, bet arī par neatkarīgiem kandidātiem, pazīstamiem uzņēmējiem, ārstiem, kultūras darbiniekiem. Valdība visos iespējamajos veidos cenšas nepieļaut viņu piedalīšanos vēlēšanās, tāpēc vairāk nekā puse opozīcijas kandidātu nebija pat piereģistrēti. Piemēram, trīskārtējais Olimpisko spēļu čempions Vladimirs Parfinovičs, pašreizējā parlamenta deputāts, opozīcijas frakcijas „Respuļika” loceklis, kurš balotējās Minskā, nebija piereģistrēts, jo no pusotra tūkstoša parakstu astoņi it kā izrādījās brāķēti. Kaut arī viņš iesniedza pierādījumus, ka tas tā nav, viņu tik un tā nepiereģistrēja. Līdzīgi netika piereģistrēts vēl viens opozīcijas frakcijas deputāts, kurš savā apgabalā pēc socioloģiskajām aptaujām bija līderis.

Valdība visām iespējamajām metodēm cenšas nepieļaut objektīvu vērtējumu vēlēšanās. Baltkrievijā ir izveidoti 1400 vēlēšanu iecirkņi. No opozīcijas partijām un sabiedriskajām organizācijām vēlēšanu novērošanai pielaisti 28 novērotāji. Tie varēs novērot tikai 28 no 1400 iecirkņiem, turklāt ne pašus lielākos. Tas liecina, ka valdība baidās no objektīvām vēlēšanām, jo tad būs liela opozīcijas frakcija parlamentā un Lukašenko nevarēs mainīt konstitūciju un valdīt mūžīgi. Diemžēl vēlēšanas nebūs godīgas, un rezultāti būs falsificēti. Tas jau tagad ir skaidrs, un tas ir ļoti bēdīgi.

Ja reiz Lukašenko reitings tagad ir tik zems, tad valdībai būs daudz nekaunīgāk jāfalsificē rezultāti nekā pagājušajās vēlēšanās.

Lukašenko šobrīd izliekas, ka referendumam nav būtiskas nozīmes, ka prezidenta vēlēšanas būs 2006. gadā. Es domāju, ka tagad viņi varēs falsificēt rezultātus un cilvēku, kas izies ielās, nebūs pārāk daudz, bet protestu potenciāls ir liels. Tā būs pēdējā Lukašenko falsifikācija. Pēc noskaņojuma sabiedrībā es jūtu, ka 2006. gadu viņš vairs nepārdzīvos.

Atkal Baltkrievijas sabiedrībā var just demokrātisko opozīcijas spēku konsolidāciju. Baltkrievijā visas partijas no galējiem nacionālistiem līdz komunistiem ir apvienotas kopīgā politiskā koalīcijā. Viņiem ir viens mērķis – lai nebūtu Lukašenko. Viņi ir proklamējuši kopīgi lozungu „Baltkrievija – Jā! Lukašenko – Nē!”. Tā ir unikāla situācija. Nekur, nevienā no bijušajām padomju republikām nekā tāda nav. Visur partijas atsevišķi ieņem kaut kādas savas pozīcijas – komunisti vienu, nacionālisti otru, centristi, zaļie, sarkanie, zilie atkal citu, bet tikai Baltkrievijā visi viņi ir apvienoti vienā koalīcijā.

Tauta jūt, ka tā dzīvot nedrīkst. Protesta potenciāls aug. Vai cilvēki izies ielās, tas ir sarežģīts jautājums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Lukašenko ar kājām, rokām un zobiem sitīsies par savu varu un līs arī asinis. Tagad atkal, pēc desmit gadiem, Baltkrievijā ir kritisks vēstures mirklis. Pat Krievijā daudzi to saprot, un Lukašenko režīmam nav viennozīmīga atbalsta. Krievijas varasiestādes uzskata, ka šis cilvēks ir kļuvis bīstams arī Krievijas interesēm. Tas ir neprognozējams režīms, ar kuru nespēj vienoties ne Rietumi, ne Krievija, un, kā liecina vēsture, tādi režīmi ir nolemti.

Bet pagājušajās vēlēšanās Maskava aktīvi atbalstīja Lukašenko, novērotāji no NVS valstīm nepamanīja vēlēšanās nekādus pārkāpumus. Vai tagad Kremlis vienkārši klusēs?

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, pēc tiem soļiem, kurus sper oficiālā Maskava, var secināt, ka Lukašenko Krieviju apgrūtina. Krievija jau tā šobrīd atrodas smagā situācijā pēc visiem šiem terora aktiem un pēc Putina iniciatīvām par vēlēšanu kārtības maiņu. Putins neuzņemsies vēl atbildību par fašistisko režīmu Baltkrievijā, tāpēc Maskava labprāt nomainītu partnerus. Problēma ir tā, ka Lukašenko ir iznīcinājis visus puslīdz spēcīgos līderus, bet tiem, kas vēl palikuši dzīvi, nav iespēju iekustēties. Lukašenko atkal cenšas izspēlēt kārti, ka, ja nebūs viņa, tad baltkrievi būs pret Krieviju. Maskavā šīm runām neviens vairs netic. Turklāt visu partiju līderi, ieskaitot nacionālistisko partiju, ir lūguši Maskavai nosūtīt novērotājus un prasījuši palīdzēt sarīkot objektīvas vēlēšanas.

Krievija šobrīd ir izvēles priekšā. Vai nu autoritārisma ceļš un attiecību pasliktināšanās ar Eiropu un ASV (un tad tai jāstājas atstumto klubā kopā ar Ziemeļkoreju, Baltkrieviju un citām līdzīgām valstīm) vai arī, neskatoties uz smago iekšpolitisko situāciju un dažādajām politiskajām iniciatīvām, tomēr saglābāt labas attiecības ar Eiropu un ASV un virzīties pa kopīgo civilizācijas ceļu. Putins nestāsies atstumto klubā.

Bet Putina pēdējie lēmumu vairāk liecina par to, ka viņš vēlas nostiprināt savu varu un turpināt Lukašenko, Turkmenbaši iesākto praksi.

Putins nesaka, ka viņš balotēsies uz trešo termiņu. Tieši otrādi, viņš visu laiku atkārto, ka neies uz trešo termiņu. Putins nenostiprina savu personīgo varu, viņš spēcina prezidenta varu. Ja 2008. gadā viņš tomēr nepiedalīsies vēlēšanās, tad kritiskie vērtējumi tiks mīkstināti. Pat Krievijas sabiedrībā šīm politiskajām iniciatīvām nav lielas opozīcijas. Reti kura no demokrātiskajām partijām, izņemot Labējo spēku savienību un Jabloko, asi kritizē Putina iniciatīvas.

Krievijas sabiedrība ir nogurusi no gubernatoriem – cariem, no nekārtības valstī, no terora aktiem. Tāpēc Putins tagad it kā apmierina Krievijas sabiedrības vēlmes. No vienas puses, viņš grib būt kopā ar Ameriku un Rietumiem, bet, no otras puses, viņam valsts brūk kopā. Viņš ir ļoti grūtā situācijā. Bez šīs smagās izvēles viņam vēl piedēvē atbildību par Lukašenko. Situācija ir mainījusies, un Putinam nav vajadzīgi tādi partneri kā Lukašenko. Maskava neatbalsta Lukašenko tā, kā to darīja pirms diviem vai trīs gadiem.

Bet tagad taču Maskava nemainīs savus akcentus. Nebūs tā kā Maskava pagriezīs muguru Lukašenko un izvēlēsies citu favorītu.

Maskava netaisīs revolūciju baltkrievu vietā, bet, ja Baltkrievijā notiktu aktīva opozīcijas uzstāšanās, tad Maskava vairāk palīdzētu opozīcijai. Situācijā, kad ir gandrīz pilnīgs klusums, Maskavai ir grūti spert kaut kādus soļus.

Šobrīd Latvijā atsevišķi politiķi un atsevišķas nevalstiskās organizācijas runā par to, ka jāpalīdz Baltkrievijas opozīcijai un arī sniedz kaut kādu atbalstu. Vai demokrātiskās valstis pietiekami aktīvi vēršas pret Lukašenko un viņa režīmu?

Eiropas valstis, ieskaitot Latviju, palīdz opozīcijai. Lielākoties tas ir politisks un ideoloģisks atbalsts, mazāk tas ir finansiāls, ekonomisks. Daudzas Rietumu valstis un organizācijas nemaz nezina un nesaprot, kāda ir situācija Baltkrievijā. Tur nav opozīcijas laikrakstu, to ir palicis divi, trīs, ne vairāk, un tikai viens iznāk katru dienu. Tur nav nekādu politisku privāto radio vai TV kanālu. Baltkrievijā ir situācija kā Turkmenistānā. Tur palīdzība vajadzīga kā totālas diktatūras, iekšējā kara apstākļos. Palīdzībai ir jābūt savādākai nekā „ne pārāk demokrātiskām” valstīm, kā, piemēram, Ukrainai, varbūt Gruzijai vai Kazahstānai.

Palīdzībai jābūt līdzīgai, kādu saņēma Polija militārā režīma laikā. Nevar tā vienkārši iedot naudu un nodrukāt avīzi, jo tirāža tūlīt tiks arestēta kopā ar automašīnu, kurā to pārvadās. Cilvēki Baltkrievijā riskē ar savu īpašumu, brīvību un pat ar dzīvību. Tāpēc cilvēkam, kas savā automašīnā pārvadā opozicionāro literatūru, ir jāzina, ka, ja šo automašīnu konfiscē, viņš saņems citu un viņa ģimene nenomirs badā. Lūk, tāda palīdzība ir nepieciešama. Tad arī šis režīms ātrāk noies no skatuves.

Latvijas Ārlietu ministrs asi kritizē Lukašenko režīmu un jau saņēmis pārmetumus no Latvijas Dzelzceļa, ka šīs kritikas dēļ uzņēmums var ciest ievērojamus zaudējumus.

Latvija ir sarežģītā situācijā, un tas atspoguļojas Latvijas valdības politikā. Lietuvieši daudz aktīvāk atbalsta baltkrievu opozīciju. Latvija ciešās ekonomiskās sadarbības dēļ cenšas balansēt un izlemt, kas ir izdevīgāk – bizness vai demokrātisko vērtību un brīvību aizstāvēšana kaimiņos. Tas ir jūtams Latvijas valsts iestāžu rīcībā.

Es uzskatu, ka politiski un ekonomiski brīva Baltkrievija būs daudz izdevīgāks partneris Latvijai nekā fašistiskā un totalitārā Baltkrievija. Labāk šobrīd zaudēt nedaudz naudas, lai pēc gadiem pieciem vai desmit tirdzniecības apjoms būtu desmitiem reižu lielāks. Tagad preču apgrozījums it kā ir būtisks, bet absolūtos skaitļos nemaz tas nav tik liels. Šobrīd privātā uzņēmējdarbība Baltkrievijā ir apspiesta, nav attīstīti tranzīta ceļi no Ziemeļiem uz Dienvidiem un ir iesaldēti tranzīta ceļi no Rietumiem uz Austrumiem. Maģistrālais ceļš no Polijas uz Krieviju caur Baltkrieviju kļuvis tukšs, jo baltkrievi konfiscē katru otro kravu, kas iet uz Krieviju. Tāpēc visi kravas pārvadājumi iet pa apkārtceļiem.

Tiklīdz Baltkrievija kļūs brīva ar liberālu ekonomisko režīmu, visi šie tranzīta ceļi no Latvijas un Lietuvas caur Baltkrieviju uz Ukrainu un tālāk uz Melno jūru automātiski aktivizēsies. Attīstīsies pierobežas dzīve, jo tagad, šķērsojot Latvijas – Baltkrievijas robežu, šķiet, ka iebrauc no Amerikas Padomju Savienībā. Tukši ceļi, tukšas degvielas uzpildes stacijas, nav kafejnīcu, nav nekādas pierobežas tirdzniecības. Tas, ka latvieši uztraucas par Ventspils ostu, ir saprotams, bet tagad Latvijai ir tāda pati izvēle, kāda padomju laikā bija Rietumeiropas un ASV politiķiem – tirgoties ar Padomju Savienību un pirkt lētu naftu vai cīnīties ar komunismu, kas apdraudēja stabilitāti visā pasaulē. Latvijai būs jāizvēlas.

Kādu tieši palīdzību Baltkrievijas opozīcija vēlas saņemt no Latvijas?

Baltkrievija neskatās uz Latviju kā uz naudas maisu un neprasa latviešiem naudu revolūcijai. No Latvijas politiķiem gaida skaidru politisku, morālu atbalstu, lai situācijās, kad pazūd cilvēki, kad izdzenā demonstrācijas, Latvija neklusētu. No latviešiem gaida tādu pašu pozīciju, kāda ir lietuviešiem, pat igauņiem, kas atklāti paziņoja, ka pievienosies sankcijām pret Lukašenko režīmu gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti tiks falsificēti.

No latviešiem lūdz, lai viņi neiemainītu ilglaicīgas, draudzīgas kaimiņattiecības pret tūlītējiem ekonomiskiem labumiem, lai netur pret Lukašenko pigu kabatā, bet skaidri to viņam parāda, lai viņš zina, ka Latvija kā civilizēta Eiropas valsts dažu miljonu dolāru dēļ neatbalstīs fašistisku režīmu Austrumeiropas centrā.

Pēdējā pusgada laikā Rīgā bijušas daudzas opozicionāru tikšanās. Es pats februārī biju Rīgā uz lielu sanāksmi. Latvijā tiek izskatīti projekti mediju jomā. Latvijas sabiedrība jau ir izvēlējusies par labu demokrātiskajām izmaiņām Baltkrievijā, bet Latvijas politiskā vadība mazliet šaubās. Tā vairāk ir aizņemta cīniņos ar Krieviju.

Viens no Saeimas deputātiem, kurš aktīvi atbalsta krievu skolu aizstāvības štābu, uzskata, ka Baltkrievija ir daudz demokrātiskāka valsts nekā Latvija.

Varbūt Latvijā liela problēma ir valodas jautājums, bet šeit vismaz politiķi uzstājas pret valdību, rīko piketus, demonstrācijas un gājienus. Ja to pašu sāktu darīt Minskā, tad puse no politiķiem, tajā skaitā deputāti, nokļūtu cietumā. Latvijas parlamentā ir diezgan liela un pietiekami spēcīga opozīcijas grupa, bet Baltkrievijas parlamentā ir tikai trīs opozīcijas deputāti.

Tas, ka atsevišķi Krievijas vai Latvijas politiķi atbalsta Lukašenko, mani nepārsteidz, jo Lukašenko daudziem maksā naudu. Viņš maksā Krievijas komunistiem. Kāpēc tad Zjuganovs, kurš nepārtraukti kritizē Jeļcina bandu, kritizē Putina bandu, tajā pašā laikā atbalsta Lukašenko trešo termiņu? Kā tas var būt!? Ja tu kritizē Jeļcinu, kritizē Putinu, kā tu vari atbalstīt Lukašenko?

Baltkrievijas presē parādījās informācija, ka Baltkrievijas varas iestādes devušas naudu atsevišķiem Polijas deputātiem. Es par 100% esmu pārliecināts, ka arī atsevišķi Latvijas Saeimas deputāti saņem naudu no Baltkrievijas. Dažiem Baltkrievijas uzņēmumiem ir liela interese, piemēram, par Ventspils ostu. Tranzītā ir iesaistīta liela nauda. Vai tiešām jūs domājat, ka baltkrievi, kas strādā ar „Batjku”, nenoskaita naudu, lai iegūtu lobijus Latvijā? Viņi maksā lobijiem Krievijā, Polijā, viņi mēģina iegūt lobijus Lietuvā, un jūs domājat, ka viņi nemaksā naudu atsevišķiem Latvijas politiķiem?!