Raksts

Lojalitāte un pilsonība: esmu par tiesisku viedokli


Datums:
11. oktobris, 2005


Autori

Ruta Marjaša


Foto: E.Rudzītis © AFI

Personas lojalitātes apliecinājuma patiesīgumu pārbaudīt naturalizācijas laikā praktiski nav iespējams, jaunie grozījumi Pilsonības likumā to arī neparedz un tātad šāda pārbaude netiek veikta. Ierakstīt likumā aizliegumu pārbaudīt pilsonības pretendenta lojalitāti būtu juridisks nonsenss.

Lojalitāte[1] kā viens no priekšnosacījumiem valsts pilsonības piešķiršanai ir parādījusies likumprojektā pirmo reizi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tāpēc tas daļā mūsu sabiedrības uztverts ar bažām, neizpratni un pat noliegumu.

Dzirdami galējie vērtējumi, proti: nedrīkst prasīt lojalitāti pret valsti, kurā nav pienācīgi sakārtota likumdošana, pastāv korupcija, zemas algas un pensijas utt. Spriedzi īpaši saasina sāpīgais jautājums par joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā. Lojalitātes apliecināšana nav pieņemama nedz tiem, kuri grib likvidēt šo problēmu, visiem nepilsoņiem automātiski piešķirot pilsonību, nedz tiem, kas pieprasa pārtraukt naturalizāciju un izraidīt viņus no Latvijas. Ir arī tādi, kas pieprasa stingri pārbaudīt ikkatra pilsonības pretendenta lojalitāti.

Visi minētie viedokļi ir emocionāli, nevis tiesiski, tos iniciē dažādu politisko spēku pārstāvji, radot konfrontāciju, kura vērsta nevis uz problēmas risināšanu, bet uz sava elektorāta nodrošināšanu kārtējās vēlēšanās.

Piedāvāju aplūkot pilsoņa lojalitātes jēdzienu no tiesiskā viedokļa.

Lojalitāte, manuprāt, ir pilnīgi pieņemams un tiesiski pamatots nosacījums, piešķirot valsts pilsonību. Pilsoņu lojalitātei ir nozīme jebkurā demokrātiskā valstī, tai skaitā Latvijā.

Demokrātijas apstākļos lojalitātes prasība neierobežo nevienu no vispāratzītām cilvēka tiesībām un brīvībām. Jebkuram pilsonim ir garantētas tiesības paust savu viedokli par notiekošo valstī un pasaulē, izteikt savu pārliecību, piedalīties likumu veidošanā un īstenošanā.

Iegūstot valsts pilsonību, persona uzņemas arī zināmus pienākumus. Viens no šādiem pienākumiem ir būt lojālam pret valsti, kura šo pilsonību viņam piešķir. Ir runa par lojalitātes apliecināšanu nevis kādiem konkrētiem politiskiem spēkiem, kuri demokrātijas apstākļos vēlēšanu rezultātā nomaina cits citu, bet gan Latvijai kā suverēnai, neatkarīgai un demokrātiskai valstij.

Saskaņā ar piedāvāto likumprojektu persona naturalizācijas procesa gaitā pati labprātīgi apliecina savu apņēmību izturēties lojāli pret Latvijas valsti:

  • izsakot savu vēlmi kļūt par Latvijas valsts pilsoni;
  • apgūstot valsts valodu, himnu, vēsturi, Latvijas Satversmes pamatnoteikumus;
  • dodot solījumu par uzticību Latvijas valstij.

Skaidrības labad es piedāvātu vārda “uzticība” vietā likumā visur lietot vārdu “lojalitāte” un izteikt likuma 18.pantu šādā redakcijā: “Solījums par lojalitāti Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību. Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par lojalitāti Latvijas Republikai”. Arī solījuma tekstā būtu jānomaina vārds “uzticīgs” pret vārdu “lojāls”.

Personas lojalitātes apliecinājuma patiesīgumu pārbaudīt naturalizācijas laikā praktiski nav iespējams. Lojalitātes pārbaude nav arī paredzēta piedāvātajā likumprojektā. Trešās sadaļas nosaukumā un likuma 19. panta redakcijā ir runa ne par ko citu, kā tikai par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību.

Likumprojektā paredzēts arī, ka Ministru kabinets nosaka tikai jau minēto Satversmes, himnas, vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību, kā arī personu loku, kurām noteikti pārbaudes atvieglojumi, un atvieglojumu apjomu.

Tātad, ja likums neparedz pārbaudīt personas lojalitātes apliecinājuma patiesību, tāda pārbaude netiek veikta. Ierakstīt likumā aizliegumu pārbaudīt pilsonības pretendenta lojalitāti būtu juridisks nonsenss.

Likumprojektā paredzēts iespējamais aizliegums piešķirt Latvijas pilsonību personām, kuras ir saistītas ar terorismu, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ja to konstatē kompetentas iestādes. Tas nebūt nenozīmē katra pilsonības pretendenta lojalitātes pārbaudi. Operatīvā informācija par notiekošo valstī, kas saskaņā ar savām likumīgajām funkcijām regulāri jāvāc attiecīgiem resoriem, var skart jebkuru Latvijas iedzīvotāju, ja tas pārkāpj attiecīgos Latvijas likumus. Gadījumā, ja šāda persona pretendē uz Latvijas pilsonību, tad tā viņam pamatoti tiek liegta. Minēto kompetento iestāžu darbība Latvijā kā demokrātiskā valstī saskaņā ar speciāliem likumiem tiek reglamentēta un tai jābūt pārraudzītai, lai izslēgtu patvaļu vai falsifikācijas.

Likumprojektā nav paredzēts, ka šāda kompetento iestāžu dokumenta pamatotība vēl papildus jāizvērtē ierēdņiem, kuri pieņem lēmumu par pilsonības piešķiršanu. Ja likumdevējs paredzētu šāda vērtējuma iespēju, tad likumā būtu precīzi jānosaka kurš un pēc kādiem kritērijiem to tiesīgs darīt. Tā kā likumprojekts šādas normas nesatur, atkrīt arī iespēja parādīties ierēdņu subjektivitātei lēmuma pieņemšanā. Protams, pie nosacījuma, ka šī likuma normas praksē tiks stingri ievērotas.

__________________________________
[1] Angļu val. “loyal” – uzticīgs, godīgs, pastāvīgs. Oxford Student’s Dictionary of Current English. A.S.Hornby. 1978.
Krievu val. “лояльный” –держащийся формально в пределах благожелательно-нейтрального отношения к кому-то, чему-то. (Persona, kura formāli pieturas pie labvēlīgi – neitrālas attieksmes pret kādu vai pret kaut ko). Толковый словарь русского языка. С.И. Ожегов и Н.Ю. Шведов М.2000.


Grozījumi Pilsonības likumā

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!