20. un 21. augustā aizdomīgu materiālus neatradām daudz. Bet tā bija nedēļas nogale, un sestdienās/svētdienās politisko ziņu tradicionāli ir visai maz.
Taču tie četri gadījumi, kurus pamanījām, ir pietiekami spilgti un raksturo būtiskas Latvijas politiskās un mediju kultūras problēmas:
1) kandidāti raidījumos, kuri, visticamāk, apmaksāti no valsts vai pašvaldību iestāžu budžetiem;
2) mediju ļaušanās politiķu pirmsvēlēšanu tieksmei atklāties kā cilvēkiem un altruistiem.
1.gadījums. LTV7, Skats rītdienā. Kandidāts: Aija Barča (ZZS)
18 minūšu raidījums sabiedriskajā televīzijā par Liepājas sociālajiem dienestiem. Ievietots televeikalā, norāde raidījuma beigās “sirsnīgi pateicamies par sadarbību projekta īstenošanā” un pievienotais Liepājas ģērbonis acīmredzot nozīmē, ka raidījums ir Liepājas Domes apmaksāta informācija (skat.sižeta fragmentos). Skaidri pateikts gan tas nav.
Pirmās 5 minūtes veltītas gandrīz tikai ZZS deputāta amata kandidātei Aijai Barčai. Īpaša iemesla tik daudz goda veltīt tieši viņai nav, it sevišķi tādēļ, ka šobrīd viņa ir Saeimas deputāte nevis Liepājas sociālo dienestu darbiniece. Viņas teikto tik pat labi varēja “atskaņot” jebkurš no šiem dienestiem vai no Liepājas Domes. Bet, citējot kolēģi, ir sīrupains ievads, kurā minēts, ka tieši Barča “palīdzējusi tik daudziem liepājniekiem.”
Atvainojiet, dārgā sabiedriskā televīzija, bet šī ir apmaksāta priekšvēlēšanu reklāma! Un ir absolūti vienalga, ka par to, šķiet, maksā no liepājnieku kabatas, nevis no ZZS kabatas. Tā jebkurā gadījumā ir jāapzīmē kā politiskā reklāma (sākumā un beigās jālaiž attiecīgs džingls) un uz tās izvietošanu ir jāattiecina īpašie politiskās reklāmas izcenojumi. Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums nešķiro reklāmas un sponsorēšanu – viss apmaksātais mediju saturs, kurā ietverta tieša vai netieša aģitācija par partijām vai kandidātiem, tiek uzskatīts par politisko reklāmu. Šādi materiāli priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir likuma pārkāpums.
Vēršos arī pie jums, Liepājas pilsētas administrācijas amatpersonas, kas maksā par šādu materiālu izvietošanu- ceru, ka apzināties, ka, atvēlot pašvaldības resursus partejiskiem mērķiem, jūs ļaunprātīgi izmantojat savu dienesta stāvokli!
Kritēriji:
1) Pseidonotikumi. Medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidot, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā;
2) Apzīmējums “apmaksāta politiskā reklāma” parādās tikai raidījuma beigās, ir grūti vizuāli identificējams un ir proporcionāli daudz mazāks vai ievērojami nemanāmāks par ierastajiem titriem. Presē – publikācijas atzīmētas kā reklāma, bet uzraksts ir grūti saskatāms vai noformēts pārprotami (piemēram, publikācija tapusi sadarbībā ar X partiju).
2. un 3.gadījumi. Вести Сегодня «Добрая надежда» Игоря Зуева (tas pats raksts tika pārpublicēts interneta portālā ves.lv). Kandidāts: Igors Zujevs (SC)
Šķebinošs, vienkārši šķebinošs piemērs, kā viens deputāta kandidāts pirms vēlēšanām sāk atgādināt savus nopelnus labdarības jomā. Igors Zujevs, Saskaņas Centrs. Kā pamanījusi kolēģe, “raksti par I.Zujevu un viņa labdarību parādās ārkārtīgi precīzi pirms katrām vēlēšanām (2006.g.oktobrī, 2010.g. augustā), labs hobijs pozitīvai publicitātei. Piedevām – raksts atrodas svarīgāko notikumu sadaļā, bet gribas jautāt “kāpēc?”.”
Kādēļ šķebinošs? Palasiet viņa izteikumus (nekā cita jau tajā rakstā tāpat nav, žurnālista loma ir tikai pierakstīt viņa teikto)!
“Собственно, я и в политику–то в свое время пошел, чтобы расширить свои возможности для оказания помощи тем, кому сейчас нелегко. Работаю в профильной для меня комиссии сейма по социальным делам. А благотворительность такая странная вещь — она… заразительна. Те люди, которым в свое время помогли мы, начинают сами помогать другим. ”
4. gadījums. Žurnāls Pastaiga, Par lielajām lietām neviens nešaubās. Kandidāts: Solvita Āboltiņa (Vienotība)
Viens no līdz šim spilgtākajiem šīs vēlēšanu kampaņas pārdzīvojumiem: mazāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām ieraudzīt uz sieviešu žurnāla vāka politiskās partijas līderi. Un runa jau nav tikai par vāku – Pastaiga septembrī Solvitai Āboltiņai ir atvēlējusi 5 pilnas lapas.
Šeit grūti ko piebilst blakus latviešu valodas mediju monitorētāju komentāriem:
“Pirms biju ieraudzījusi publikāciju, vēl naivi domāju, ka kaut kur kaut ar maziem burtiņiem būs norāde uz politisko reklāmu. Grūti ko piebilst – latviski rakstošajā presē tik sliktu piemēru vismaz no pagājušā gada situācijām neatceros”;
“Ar ievadu vien pietiek, lai saprastu, ka tā ir reklāmintervija. Man nāk atmiņā, ka arī pagājušajā gadā bija kaut kas līdzīgs tieši par Āboltiņu”;
“Intervētāja jautājumi it kā izplūst, rodas monologa sajūta. Tikai neizdevās atrast atsauci, ka tā ir apmaksāta politiskā reklāma.”
“Lai kāda būtu motivācija, tas ir savlaicīgi ieplānots gājiens – skaistā intervijā aklāt iekšējo pasauli; normāls sieviešu žurnāla raksts būtu, ja ne priekšvēlēšanu laiks. Redzot kontekstu, ka S.A. bijusi jau ļoti daudzos žurnālos starp vēlēšanām, droši vien – tas pelnīti, tad Pastaiga hmm, neizskatās nepieciešama”
Neliela intervijas izcēlumu kolāža:
Kritēriji:
Nenozīmīgu kandidāta vai ar partiju cieši saistītas personas privātās dzīves notikumu, dzīvesbiedra, tuvinieku izmantojums, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitātes apjomu;
Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku