Raksts

Liktenīgo cirtienu gaidot


Datums:
25. septembris, 2007


Autori

Dita Arāja


Foto: Max Boschini

Premjera novēlotā un asā reakcija uz Valsts kontroles ziņojumu rada aizdomas par mēģinājumu mazināt KNAB atbalstu Ģenerālprokuratūrai digitālās TV un Lemberga lietu pabeigšanā.

Valdošie uz viņu lika lielas cerības — ka digitalizācijas lieta noklusīs, ka tiesībsargi nekad neatradīs pietiekamus pierādījumus, lai noskaidrotu, kam patiesībā pieder Ventspils uzņēmumi, ka partiju finanšu kontrole tā arī paliks tikai un vienīgi pašu partiju, ne valsts ziņā. Cerības nepiepildījās — kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova ievēlēšanas 2004.gada maijā, balstoties uz sadarbību ar KNAB, prokuratūra ir gan cēlusi vairākas apsūdzības digitalizācijas lietā, ar kuru tiek saistīts arī Tautas partijas (TP) tēvs Andris Šķēle, gan uzrādījusi apsūdzību Ventspils mēram Aivaram Lembergam. KNAB ir sekojis līdzi partiju naudu tēriņiem, un ļoti drīz ir gaidāms KNAB publisks ziņojums par to, kā partijas ievērojušas Partiju finansēšanas likuma ierobežojumus 9.Saeimas vēlēšanās.

Kalvīša centieni atstādināt Loskutovu izbrīnu neizraisa, jo premjera līdzšinējās darbības, ar disciplinārsodiem regulāri vēršoties pret Loskutovu, šķiet liecinām par vēlmi vājināt KNAB. Līdz šim gan cirvis nav bijis pietiekami ass, lai “nepaklausīgo” korupcijas apkarotāju galvas ripotu, tomēr pēdējā epizode atklājusi asu šķautni, kas varētu kļūt liktenīga ne tikai Loskutovam un viņa vietniecei Jutai Strīķei, bet arī KNAB kā institūcijai un korupcijas novēršanai un apkarošanai kopumā.

Šķietami vājākais

2004.gadā, kad kārtējā konkursā uz KNAB priekšnieka vietu finiša taisnē bija palikuši trīs pretendenti, Loskutovs tika minēts kā viens no vājākajiem kandidātiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kas strādāja konkursa komisijā, kā pirmo spēcīgāko pretendenti minēja toreizējo KNAB vadītāja vietas izpildītāju, tagadējo Loskutova vietnieci Jutu Strīķi, kam novērtējuma ziņā sekoja viņas vietnieks Alvis Vilks, un tikai pēc tam — Loskutovs. Viņš toreiz tika vērtēts kā teorētiski pamatīgi “apbruņots” profesionālis, taču bez pietiekamas praktiskās pieredzes korupcijas novēršanā un apkarošanā. Uz Loskutova kandidatūru uzstāja toreizējais premjers Indulis Emsis (ZZS) — tieši viņa neatlaidība un valdības koalīcijas pārliecība, ka jāievēl Loskutovs, viesa aizdomas par politiķu ieinteresētību KNAB vadītāja amatā iecelt “savu” cilvēku.

“Valdība pieņēmusi politisku, nevis profesionālu lēmumu,” — pēc valdības izšķiršanās atbalstīt Loskutovu komentēja toreizējā Sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Inese Voika. Tiesa, arī Strīķei tajā laikā bija radīts politiskās angažētības fons, jo viņu atbalstīja Einars Repše un viņa vadītais Jaunais laiks.

Saeima Loskutovu par KNAB priekšnieku iecēla ar koalīcijas — Tautas partijas, ZZS un Latvijas pirmās partijas — balsīm, kurām piepulcējās parlamenta kreisais spārns. Pret Loskutovu balsoja Jaunais laiks un TB/LNNK.

Loskutovs nekad publiski nav atklājis, vai pirms ievēlēšanas valdošie viņam uzstādījuši prasības un vai viņš partijām ir ko solījis, taču laika gaitā pierādījies, ka sākotnēji neuzticību un kritiku raisošais KNAB priekšnieks nemaz nav kabatā turams.

Bodes sāga

Par iemeslu skaļākajām premjera Aivara Kalvīša un Loskutova nesaskaņām kļuva KNAB izmeklētājs Ilmārs Bode, kurš KNAB nodarbojās ar zvērinātas tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas un TP tik svarīgās digitālās televīzijas lietu izmeklēšanu. Te jāatgādina, ka patlaban apsūdzības digitālās TV lietā ir uzrādītas vairākiem ar Šķēli un TP saistītiem cilvēkiem, tai skaitā arī ilggadējam TP stratēģim Jurģim Liepniekam.

Taču 2005.gadā Loskutovs atstādināja Bodi no amata, jo, kā pamatoja Loskutovs, izmeklētājs darbavietā bija ieradies alkohola reibumā un uzvedies nepiedienīgi. Kalvītis izrādīja neapmierinātību ar minēto Loskutova lēmumu un uzdeva viņam par pienākumu Bodi atjaunot amatā. Tam sekoja Loskutova pretsolis — viņš lūdza prokuratūru izvērtēt premjera rīcību, taču neklusēja arī Kalvītis, ierosinot dienesta izmeklēšanu, kuras laikā, līdzīgi kā iepriekš prokuratūrā, tika secināts —Bodes atstādināšanai nav bijis tiesiska pamata. Par to valdības vadītājs ierosināja disciplinārlietu pret Loskutovu, taču noilguma dēļ viņam sods netika piemērots, savukārt Bode pēc pārtraukuma varēja darbu KNAB turpināt, jo tiesa viņu atjaunoja amatā.

Taču jau 2006.gada martā uzliesmoja jauns A.Kalvīša un Loskutova konflikts, kuram par iemeslu atkal izrādījās Bode. 2006.gada janvārī Loskutovs bija pieņēmis lēmumu Bodi uz trim gadiem pazemināt amatā, jo, kā medijiem stāstīja pats KNAB priekšnieks, viņš saņēmis prokurora iesniegumu par Bodes pieļautajiem pārkāpumiem kriminālprocesā, kurā vēlāk tika apsūdzēta tiesu izpildītāja Inga Čepjolkina. Tomēr pēc neilga laika — marta sākumā — Kalvītis kā KNAB pārraugs šo Bodes disciplinārsodu atcēla. Viņa padomnieki presē tolaik gan skaidroja, ka ar minēto soli premjers neapšauba KNAB vadības tiesības izvērtēt Bodes darbību, taču neesot bijis saprotams, uz kāda tiesiskā pamata Loskutovs pieņēmis lēmumu par izmeklētāja pazemināšanu amatā, jo birojā neesot bijusi ierosināta disciplinārlieta, turklāt jau iepriekš tiesa norādījusi, ka KNAB neesot izstrādāta kārtība, kādā uzliekami disciplinārsodi.

Loskutovu ķēra jaunas premjera dusmas — Kalvītis pret viņu ierosināja jau otro disciplinārlietu un piemēroja arī sodu — rājienu. Šo premjerministra rīcību asi kritizēja Delna, paziņojumā presei uzsverot, ka valdības vadītājs nepamatoti un nesamērīgi iejaucas KNAB priekšnieka kompetencē, jo Loskutova iespējamais pārkāpums bija saistīts ar darba tiesību un disciplinārtiesību niansēm, bet darba attiecības ir neatņemama iestādes vadītāja autonomijas daļa, kuru īpaši sargā KNAB likumā noteiktā iestādes neatkarība

Neērtie tiesībsargi

Taču ar to Kalvīša un Loskutova domstarpības nebeidzās. Jau pēc dažiem mēnešiem KNAB priekšnieku sagaidīja jauna Kalvīša ierosinātā disciplinārlieta — par to, ka KNAB Ģenerālprokuratūras prokuroram it kā nav sniedzis informāciju par kādu lietu. Informācijas analīzes dienesta komisija gan ieteica uzsākto disciplinārlietu pret Loskutovu izbeigt, jo secināja — problēmas radušās nevis KNAB priekšnieka ļaunprātības, bet gan KNAB un Ģenerālprokuratūras sadarbības trūkuma dēļ. Tolaik Saeimas deputāte Linda Mūrniece no opozīcijā esošā Jaunā laika izteica bažas, ka, rosinot daudzās disciplinārlietas pret Loskutovu, Kalvītis vēlas vājināt KNAB darbu. Premjers gan šādu deputātes pieņēmumu noraidīja un noliedza, ka viņam būtu konflikts ar Loskutovu.

Taču arī pretkorupcijas ekspertiem bija līdzīgs viedoklis — ka politiskā vara cenšas apklusināt sev neērto KNAB un arī Ģenerālprokuratūru. Īpaši pēc žurnālistes Ilzes Jaunalksnes privāto telefonsarunu nopludināšanas viņi publiski pauda viedokli, ka šo telefonsarunu aizsegā atsevišķi politiķi vēršas pret KNAB un Ģenerālprokuratūru, tā izdarot spiedienu uz sev neērtiem tiesībsargiem.

“Šīs institūcijas pēdējā laikā ir parādījušas efektīvu darbību, un tam ir bijuši rezultāti (..), gan KNAB, gan prokuratūra vienkārši traucē, un tādēļ tiek izmantotas visas metodes,” — tā 2006.gada 14.septembra laikrakstā Diena toreizējo situāciju vērtē Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne. Savukārt viņas kolēģis, Providus korupcijas pētnieks un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes pārstāvis Valts Kalniņš bija vēl konkrētāks, minētajā Dienas numurā izsakot viedokli, ka Lembergs izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai kaitētu prokuratūrai, savukārt Kalvītis — lai “diskreditētu KNAB”.

Jāatgādina, ka Jaunalksnes telefonsarunu ierakstos īpaši bija atlasīti viņas dialogi tieši ar KNAB un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, uz ko nekavējoties īpašu uzmanību publiski vērsa tolaik vēl brīvē esošais Lembergs, kurš apsūdzēts smagos noziegumos.

Pārsniegtie griesti

KNAB partijām, īpaši TP un LPP/LC nav ērts arī partiju finansēšanas kontroles dēļ, un Loskutovam un Kalvītim vienprātības nav arī jautājumā par sodiem partijām, ja tās pārsniegušas Partiju finansēšanas likumā noteiktos tēriņu limitus.

Vēl 2005.gada beigās KNAB valdībā iesniedza partiju finanšu likuma grozījumus, kas paredzēja valsts budžetā ieskaitīt pārsniegtos priekšvēlēšanu tēriņus. Likums nosaka, ka viena partija priekšvēlēšanu kampaņai drīkst tērēt 20 santīmus uz vienu vēlētāju jeb aptuveni 280 000 latu. Pēc likuma maksimālais sods par vēlēšanu tēriņu pārsniegšanu ir 5000 latu, kas, kā uzskatīja KNAB un arī atsevišķas partijas, piemēram, apvienība TB/LNNK un Jaunais laiks, ir par mazu. Ja partija priekšvēlēšanu kampaņā iztērē ap vienu miljonu latu, kā to savulaik ir izdarījusi TP, tad šādām politiskajām organizācijām problēmas nesagādā sodā samaksāt Ls 5000.

Publiski Kalvītis atbalstīja bargākus sodus partijām, tomēr atklāti pasakot, ka personīgi nepiekrīt KNAB ierosinājumam valsts budžetā pārskaitīt visu pārtērēto summu, jo, viņaprāt, to neesot iespējams precīzi aprēķināt. Premjers piedāvāja noteikt konstantu soda lielumu. Savukārt Loskutovs jau tolaik publiski izteica bažas, ka partijas izrādīs vēlmi labot partiju finanšu likumu, lai pārskatītu patlaban likumā noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus.

Kā vēlāk izrādījās, Kalvītis rīkojās ļoti tālredzīgi. Ļoti iespējams, ka viņa paša TP ir krietni pārkāpusi likumā noteiktos tēriņu ierobežojumus, jo 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņā, slēpjoties aiz lozunga par pozitīvismu un vārda brīvību, TP un LPP izmantoja trešo personu reklāmas, ar kurām krietni pārsniedza noteikto tēriņu limitu. Oficiāli kampaņā TP izvietoja reklāmas par Ls 195 613, bet LPP/LC — par Ls 11 603, savukārt TP biedra un tolaik premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka nevalstiskā organizācija Sabiedrība par vārda brīvību TP reklamēšanai tērēja ap Ls 500 000, savukārt LPP ilggadējā tēla veidotāja Ērika Stendzenieka organizācija Pa saulei LPP/LC slavināšanai — ap Ls 300 000.

Līdz 7.novembrim KNAB jāpaziņo partiju priekšvēlēšanu tēriņu pārbaudes rezultāti. Ļoti iespējams, tiks atzīts, ka TP un LPP/LC ir pārkāpušas likumu un tām pārtērētās summas jāatmaksā valsts budžetā. Varbūt, ka tieši tāpēc Kalvītis patlaban “no trases” cenšas noņemt KNAB priekšnieku, tādējādi vienlaikus arī atriebjoties par apsūdzībām digitālās TV un Lemberga krimināllietā un mēģinot mazināt KNAB atbalstu prokuratūrai minēto lietu pabeigšanā. Tagad tikai atliek gaidīt, kurš būs nākamais — Andris Guļāns vai Jānis Maizītis.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!