Raksts

Lielākā banka, bet neliela atbildība.


Datums:
13. decembris, 2007


Autori

Roberts Putnis


Delna pirmdien (17.12.) rīko forumu “Kopējā atbildība par sabiedrību: NVO, mediji, bizness” (visi laipni lūgti!). Viens no apaļajiem galdiem ir veltīts korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jautājumiem.

Daļu lasītāju tas varētu pārsteigt, jo to tik grūti mūsu latviskajā kapitālismā pamanīt, bet virkne ārvalstu un Latvijas uzņēmumu ir deklarējuši noteiktus sociālās atbildības principus. Aldaris, Diena, Lattelecom, Latvijas Dzelzceļš kopā ar dažiem mazākiem uzņēmumiem ir apvienojušies iepretim kaimiņvalstīm vēl ļoti kuslā ANO Global Compact korporatīvās sociālās atbildības principus atzīstošā Latvijas biznesu grupā (http://www.globalcompact.lv/index.php?pid=115).

Viens no KSA neatņemamiem principiem ir atteikšanās no koruptīvas prakses.

Latvijas lielākā bankas bankas Hansabanka īpašniece Swedbank mājās Zviedrijā publiski deklarē, ka savās vadības sistēmās izmanto vienu no pasaulē atzītākajiem pretkorupcijas instrumentiem Transparency International biznesa principus (TIBP) (http://www.biznesspretkorupciju.lv/instrumenti.html) .

Ko Swedbank šajā jomā dara Latvijā? Surprise, surprise! Izskatās, ka neko!

Rakstīju Mārim Avotiņam, kuram, protams, protams, nav publiski jāuzstājas, izklāstot, kā tieši Hansabanka nekorumpē (ko pieņemu) un vēl iekšējās sistēmas šī mērķa īstenošanai jāpārstāsta. Nekas, ka šī banka katru dienu (!) uz mūsu sabiedrības rēķina nopelna 400 000 EUR. Lai paliek, naudiņa tomēr nāk pēc smaga darba un sniedzot zināmu servisu.

Tomēr Swedbank deklarētie principi nosaka gan konkrētas atbildības sadalījumu, gan arī spēju komunicēt par šiem jautājumiem gan uzņēmuma iekšienē, gan ar plašāku sabiedrību. Efektīva pretkorupcija kā politikā un valsts pārvaldē, tā arī uzņēmējdarbībā sākas ar “nē!” pateikšanu. Bieži vien tā arī diemžēl tikai ar to vien beidzas, bet bez šī minimālā “nē” tā ir iespējama tikai, labi ja, kā izmeklēšanas eksperiments KNAB.

Vispār nevar iedomāties ne tikai nopietnu pretkorupcijas darbu biznesā, bet pārliecinošu korporatīvās sociālās atbildības pašizpratni uzņēmumā bez komunikācijas ar sabiedrību.

Ko darīt? Zvanīju vienai no bankas sekretārēm un aptuveni šādi kā jums šajā blogā mēģināju izstāstīt, ka lielākajā Latvijas bankā vienkārši būtu jābūt kādai amatpersonai, kas ir, pirmkārt, atbildīga par šo jautājumu (TIBP to paredz; Swedbank zviedriem sola) un, otrkārt, spējīga par to kompetenti runāt. Treškārt, šāda mēroga uzņēmumam kā Hansabanka būtu jābūt pietiekamai presonāla kapacitātei, kas nodrošina bankas pārstāvniecību 90 minūšu garumā vienā no ļoti retajiem pasākumiem par šo jautājumu valstī, ja ielūgums ir saņemts divas nedēļas pirms šāda pasākuma.

Bankas darbiniece bija ļoti pārsteigta gan par Swedbank principiem, gan pašu faktu, ka kāds bankā varētu tikt algots, lai strādātu ar šāda veida jautājumiem. Nosūtīju kundzei Internetā pieejamo informācju (http://www.unepfi.org/signatories/index.html?&no_cache=1&tx_unepfisig_pi1%5Bpointer%5D=0&tx_unepfisig_pi1%5Bmode%5D=1&tx_unepfis).
Bet Hansabanka pazuda kā akā. Un ja tā rīkojas Latvijas biznesa līderis, atliek tikai cerēt par citiem.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!