Autore: Linda Jākobsone2015.gadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Tas būs milzīgs izaicinājums, taču viennozīmīgi vislielākais saturiskajā jomā.
Latvijai būs jāvada ievērojams skaits ES Padomes darba grupu visdažādākajās ES darbības jomās, taču, izvirzot dažas no tām par prioritārām, Latvija varēs pievērst tām īpašu uzmanību un izcelt ko noteiktu. Izvirzītajām prioritātēm būs jābūt svarīgām un aktuālām 2015.gadā ne tikai mums, bet arī citām ES dalībvalstīm.
Lai sāktu diskusiju, kas šīs jomas varētu būt, tiek rīkotas desmit diskusijas. Vienā no tām atsevišķa darba grupa diskutēja par pilsonisko līdzdalību kā Latvijas prezidentūras potenciālo prioritāti. Kaut arī ES pilsoņiem vietējā, nacionālā un Eiropas mērogā ir plašas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā, šobrīd šajā procesā ir novērojama virkne izaicinājumu. Zemā uzticēšanās nacionālajiem un ES lēmumu pieņēmējiem neveicina iesaistīšanos, to papildina arī iedzīvotāju uzskats, ka nedz viņu valsts, nedz viņi paši ES neko daudz nevar ietekmēt. Zināšanu trūkums par to, kā darbojas ES, kādi ir līdzdalības mehānismi un Eiropas vienotās publiskās sfēras (European public sphere) neesamība apgrūtina iedzīvotāju līdzdalību. Papildus tam ekonomiskā krīze Eiropā ir veicinājusi mazāku atbalstu līdzdalības aktivitātēm un nozīmējusi tām arī mazāku finansiālo atbalstu. Līdzdalības aktivitātes gan ES, gan nacionālajā mērogā nereti nav ilgtspējīgas – mehānismi tiek izveidoti, taču drīz vien mainās, projektiem netiek nodrošināts finansējums ilgtermiņā, iedzīvotāji nesaņem atgriezenisko saiti par saviem priekšlikumiem. Tāpat pilsoniskās aktivitātes un līdzdalība netiek pilnvērtīgi apgūta nedz formālajā, nedz neformālajā izglītībā, tās nav arī integrētas mūžizglītībā. E-līdzdalība, kaut arī būtiski attīstījusies, saskaras ar visām jau minētajām problēmām, kā arī ar digitālo prasmju trūkumu. Lai ES varētu attīstīties par demokrātisku institūciju, kas ņem vērā ES dalībvalstu iedzīvotāju vēlmes, šīs problēmas ir jāpārvar.
Līdz 2015.gadam pilsoniskās līdzdalības jomā daudz kas jau varētu būt noticis. Piemēram, 2013.gads būs Eiropas pilsonības gads, kur liela loma, jādomā, būs atvēlēta tieši līdzdalības jautājumiem. 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs būtisks izaicinājums līdzdalībai, un ES institūcijas jau tagad ir sākušas domāt par to, kā veicināt pilsoņu dalību vēlēšanās. No 2014.gada uzsāks darbu jauna Eiropa pilsoņiem programma. Vairākus gadus jau būs darbojies Eiropas pilsoņu iniciatīvas mehānisms, kuram 2015.gadā gaidāma pārskatīšana. Tāpat zināmu ieguldījumu uzanības pievēršanā līdzdalības jautājumiem varētu sniegt Atvērtās pārvaldības iniciatīva, ko uzsāka Apvienotā Karaliste, Norvēģija, ASV, Brazīlija, Indonēzija, Meksika, Filipīnas, kā arī Dienvidāfrika un kurai šobrīd ir pievienojušās vairāk nekā 50 pasaules valstis, tostarp vairākas ES dalībvalstis. Kaut arī Lisabonas līguma 10. un 11. pants runā par plašāku sabiedrības iesaistīšanos, pagaidām attīstība ir redzēta tikai attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Laiks rādīs, vai šajā jomā līdz 2015.gadam notiks kāda virzība.
Latvijai līdzdalības jomā ir vairāki labās prakses piemēri, uz kā būvēt potenciālo prezidentūras prioritāti: atvērtas valdības sēdes, NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, Saeimas un NVO sadarbība, Eiropas pilsoņu debašu ieviešanas pieredze, e-līdzdalības rīki Manabalss.lv, GudrasGalvas.lv un DeputatiUzDelnas.lv, pieredze pilsoniskās sabiedrības veidošanas projektos un skolotāju apmācībā.
Līdz ar to arī jautājums – vai pilsoniskā līdzdalība varētu potenciāli būt Latvijas prezidentūras atsevišķu prioritāti, ņemot vērā tēmas aktualitāti un Latvijas pieredzi? Vai varbūt pilsoniskā līdzdalība var būt Latvijas prezidentūru caurvijošais elements, kas parāda ar darbiem, ka ES var būt atvērtāka saviem pilsoņiem?
Darba grupā tika uzsvērts, ka izvēloties līdzdalību par būtisku Latvijas prezidentūras elementu, tiktu sasniegti vairāki mērķi. Tas nodrošinātu ne tikai sabiedrības labāku izpratni par ES jautājumiem, kā arī līdzdalības iespējām, bet arī dotu iespējas popularizēt Latvijas labos piemērus šajā jomā, dodot plusus Latvijas tēlam. Darba grupas dalībnieki minēja vairākus piemērus, kad ar salīdzinoši nelieliem resursiem ir bijis iespējams apvienot šos elementus (zināšanas/informācija + sabiedrības jēgpilna iesaiste + starptautisks tēls). Piemērs no Zviedrijas – Twitter konta @Sweden nodošana iedzīvotāju rokās, kuri mainās ik pa 7 dienām un izsaka kontā savus viedokļus. Protams, ka parāda pavisam nesena pieredze, šī ir liela uzdrīkstēšanās. Piemērs no NATO samita Latvijā – adītu dūraiņu izgatavošana samita viesiem visos Latvijas reģionos. Sadarbojoties ar sabiedrisko attiecību, reklāmas un IT speciālistiem noteikti būtu iespējams atrast radošas, interesantas un jēgpilnas līdzdalības iniciatīvas.
Lai šādu līdzdalības prioritāti attīstītu daudz kas vēl, protams, būtu jāizdara tepat Latvijā – digitālo prasmju attīstīšana līdzdalībai, kas nozīmētu, ka ir ne tikai zināšanas pat to, kas ir Twitter vai Facebook, bet arī par to, kā šos rīkus izmantot līdzdalībai; diasporas iesaistīšana līdzdalības mehānismos; bibliotēku ātrgaitas interneta resursa izmantošana līdzdalības aktivitātēm; paaudžu solidaritātes veicināšana e-prasmju apgūšanā utt.
Visbeidzot vēlos piebilst, ka kaut arī vislielāko atbalstu guva ideja par e-līdzdalības jomas potenciālu prezidentūrā, e-līdzdalība no līdzdalības atšķiras tikai ar vienu burtu. E-līdzdalībā Latvijai ir labi piemēri, taču prezidentūras kontekstā būtiski, ka visi pārējie mehānismi un principi abos gadījumos ir vienādi un uz tiem nevar skatīties izolēti.
Laiks rādīs, kāda būs Latvijas prezidentūra, taču pagaidām varam aktīvi turpināt līdzdarboties prezidentūras prioritāšu diskusijās, kas pašas par sevi, protams, ir pozitīvs līdzdalības piemērs.