[i]"Latvijas Vēstnesis PLUS", 31.05.2006[/i]
Latvijas ietekmi vairotu mūsu cilvēku iekļūšana ES augstākajā ierēdniecības rangā
Pieteikšanās izsludinātajiem konkursiem darbā Eiropas Savienības (ES) institūcijās ir personiska iniciatīva. Taču, lai nonāktu līdz ierēdniecības augstākajiem posmiem, kandidātam, iespējams, vajadzīga politiska lobēšana no valsts puses.
Šādas pūles Latvijai īpaši atmaksātos, mūsu valsts pilsoņiem nonākot ES izpildvaras – Eiropas Komisijas (EK) – augstāko funkcionāru vidū.
Ierēdņu integrācija
Līdz 2010.gadam jauno dalībvalstu pārstāvjiem ir rezervēts noteikts ierēdņu vietu skaits EK aparātā. Septiņu gadu periods nacionālā personāla rekrutēšanai darbam ES izpildvarā tika noteikts jau pirms iestāšanās.
Latvijai pieejamas 155 vietas, no tām 100 jau ir aizpildītas, “LV Plus” uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa. “Vietas rezervētas, lai nodrošinātu ģeogrāfisko un nacionālo līdzsvaru starp dažādu valstu ierēdņiem,” viņa skaidro. Vietu skaits aprēķināts pēc valsts iedzīvotāju skaita, balsu skaita ES Padomē un deputātu skaita Eiropas Parlamentā. “Taču šī nav kvota, un mums būs pieejami arī vairāk posteņu, ja būs pietiekami sagatavoti cilvēki,” norāda I.Stepiņa. Pēc Ārlietu ministrijas informācijas, Latvijai rezervēta tikai viena vieta ES hierarhijas augšgalā – EK ģenerāldirektorāta vadībā. Līdz 2010.gadam konkursa kārtībā mūsu cilvēks varētu iegūt ģenerāldirektora vai viņa vietnieka posteni. EK ietilpst 25 ģenerāldirektorāti. Tos var salīdzināt ar sava veida ministrijām, kas koordinē politiku dažādās jomās. Politisko vadību uzņemas noteikts komisārs un ģenerāldirektors – līdzīgi kā ministrs un valsts sekretārs Latvijā. Latvijai pieejamas arī divas nedaudz zemāka līmeņa vietas, kā arī deviņas vidēja līmeņa vadītāju vietas.
Neformālais ieguvums
Lai arī EK amatpersonas un ierēdņi pienākumus veic neatkarīgi no savu nacionālo valstu interesēm, viņu klātbūtne izpildvaras galvgalī dod valstij zināmu politisku svaru.
“Neviens necīnītos par šīm vietām, ja no tām nenāktu labums pašai dalībvalstij,” atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. No ģenerāldirektorātu sagatavotajiem likumprojektiem un programmām atkarīgs, kā, piemēram, tuvāko septiņu gadu laikā tiks sadalīti ES budžeta līdzekļi. “Protams, katrs ierēdnis neatkarīgi no izcelsmes valsts strādā kopienas labā, taču viņa klātbūtne komisijas varas aparāta augšgalā ir nozīmīga arī nacionālajai valstij,” uzsver R.Zīle. Kā piemēru viņš min ievērojamo spāņu un īru izcelsmes ierēdņu skaitu EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā, kurš administrē kohēzijas fondus un plāno struktūrfondu sadali.
ES institūcijās strādā arī daudz līgumdarbinieku, kuri nodarbojas gan ar politikas plānošanu, gan ar administratīvajiem pienākumiem. Viņi strādā līguma ietvaros dažus gadus, bet netiek ieskaitīti ES institūciju štatā. Kā minēja R.Zīle, pēc pāris gadu ilgstošā līguma termiņa beigšanās šiem cilvēkiem dažkārt tiek piedāvāts darbs par zemāku atalgojumu, tādēļ viņi atsakās no pozīcijām.
Dalītas jūtas pret Briseli
Problēmas otru pusi veido apstāklis, ka nebūt ne tik daudzi latvieši vēlas strādāt ES institūcijās. Kā norāda premjera padomniece Sanita Pavļuta-Deslandes, darbs ES ir izaicinošs, taču arī Latvijā šobrīd pietiek aizraujošu iespēju. “Varbūt cilvēki labprātāk izvēlas darīt to, kas viņus patiesi interesē Latvijā, nevis strādāt birokrātiskajās Eiropas iestādēs, pelnot sev milzīgu pensiju,” piezīmē valdības pārstāve. Nav noslēpums, ka darbs ES institūcijās ir ne vien smags, bet arī stingri reglamentēts. Turklāt latviešiem varētu būt sveša ES institūcijās valdošā frankofonā Rietumu birokrātijas tradīcija. “Arī skandināvu īpatsvars tur ir neliels, protams, viņu vietējās algas ir vēl augstākas nekā Briselē,” piebilst S.Pavļuta-Deslandes.
Raugoties no nacionālajām pozīcijām, svarīgi, lai kompetenti ierēdņi un nozaru speciālisti paliktu strādāt tepat, Latvijas valsts pārvaldē. “Mums nekur nav jāsteidzas, un mēs neesam ieinteresēti, lai visi augsti kvalificētie ierēdņi aizsteigtos uz Eiropu,” atzīmē Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Astra Kurme.
“Ne visiem liela alga ir galvenā motivācija, lai dažkārt ar visu ģimeni pārceltos uz citu valsti,” atzīst ministrijas pārstāve. “Turklāt augsti kvalificēti speciālisti bieži ir labi atalgoti arī tepat Latvijā.”
Viedokļi
Vai Latvija ir pietiekami pārstāvēta ES administratīvajās struktūrās?
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts:
“Svarīgākais ir nevis ierēdņu skaits ES institūcijās, bet gan viņu līmenis. Diemžēl Latvija nav ieguvusi nevienu augstākā līmeņa ierēdņu pozīciju, mums ir galvenokārt zemākā ranga tehniskie un administratīvie darbinieki. Tieši ierēdņu rangs, nevis skaits nosaka to, cik liela ir viņu ietekme. Profesionālākie Latvijas cilvēki ir startējuši uz lielajiem amatiem, taču nav izturējuši dalībvalstu balsojumu, kurš lielā mērā ir politisks. Valdības uzdevums ir daudz nopietnāk lobēt, virzīt Latvijas cilvēkus uz lielajiem amatiem.”
Sanita Pavļuta-Deslandes, Ministru prezidenta padomniece:
“Jebkurš zinošs, profesionāls cilvēks, kurš izvirza savu kandidatūru kādam no lielajiem posteņiem, ir jāatbalsta, un valdībai sadarbībā ar mūsu pārstāvjiem ES ir vairāki mehānismi, kā to veikt. Taču tā nav vienīgā problēma – ES institūcijās būvētā sistēma īsti neatbilst mūsdienu Latvijas profesionāļu piedāvājumam. Mūsu administrācija ir pārāk jauna, turpretim ES institūcijas prasa cilvēkus ar lielu stāžu un pieredzi vadošos amatos. Tomēr, salīdzinot ar citām jaunajām ES valstīm, Latvija ierēdņu skaita ziņā nebūt neatpaliek.”
Astra Kurme, Ārlietu ministrijas valsts sekretāre:
“Valdība nevar īpaši ietekmēt mūsu valsts kandidātu nonākšanu augstos amatos, jo lielāka loma tomēr ir viņu kvalifikācijai. Kandidāti iziet atlasi, un valdība var pieslēgties tikai pašā pēdējā posmā. Turklāt Latvijā cilvēki ir pietiekami diskrēti un ne vienmēr informē valdību par savu piedalīšanos ES amatu konkursos, tādēļ valdībai nav informācijas par visiem, kas kandidē. Daudz vairāk valdība var palīdzēt, atbalstot tulku sagatavošanu, kuru arī trūkst ES struktūrās.”