Foto: Irayani Queencyputri
Stratēģiskā, labi pārdomātā RĪCĪBĀ ir spēks! Kā sabiedrība var ietekmēt politisko dienaskārtību, atbildes sniegs britu žurnālists un blogeris Sanijs Hundāls.
Sanijs Hundāls (Sunny Hundal) – britu žurnālists un blogeris, kurš gadu gaitā veidojis daudz progresīvas interneta lapas un publicējies tādos prestižos izdevumos kā The Guardian, The Financial Times un The Independent. Kopš 2007. gada Hundāls ir kreiso blogeru kopienas Liberal Conspiracy redaktors, un kopš 2010. gada arī Leiboristu partijas biedrs.
Pastāstiet par savu interneta lapu Liberal Conspiracy – kāds ir tās mērķis un ko jūs šī projekta ietvaros darāt?
Liberal Conspiracy ir kreisais blogs, un mēs piedāvājam ziņas, viedokļus un kampaņas saistībā ar kreisajiem spēkiem svarīgiem jautājumiem. Galvenais mērķis ir samazināt konservatīvo un labējo spēku ietekmi. Mēs cenšamies apvienot cilvēkus un arī vākt līdzekļus.
Kāda ir jūsu sadarbība ar tradicionālajiem medijiem?
Sunny Hundal
Foto: Socialdemokrater
Mūsu sadarbība ar tradicionālajiem medijiem izpaužas dažādi. Dažreiz mums ir ekskluzīvas ziņas, kurām, mūsuprāt, būtu jāsasniedz plašāka auditorijas. Piemēram, bija gadījums, kad man atsūtīja informāciju par uzņēmumu, kas vēršas pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Es sazinājos ar The Guardian un pārliecināju viņus izpētīt šo lietu. Mēs publicējām kā ekskluzīvu materiālu attiecīgo dokumentu, bet The Guardian tajā pašā dienā publicēja plašāku rakstu, kas balstījās uz mūsu publikāciju, izskaidroja šo informāciju sīkāk un ievirzīja to ziņu plūsmā. Citos gadījums mēs viņiem norādām: ”Paklau, vai jūs es pievērsuši uzmanību šim stāstam, par kuru rakstām mēs?” Kopumā mums ir labas attiecības ar kreisajiem laikrakstiem, tādiem kā The Guardian un The Independent.
Kāpēc jūs paši nevēlaties būt par īstu mediju?
Mēs esam īsts medijs tādā nozīmē, ka mēs piedāvājam ziņas un viedokļus. Taču mēs neesam tradicionālie žurnālisti, jo nepasniedzam sevi kā objektīvus. Turklāt, mēs aktīvi aģitējam, lai gāztu pašreizējo valdību, lai palīdzētu citām politiskajām partijām tikt pie varas un vācam arī tām līdzekļus. Mēs esam aktīvisti, ziņu organizācijas ar tādām lietām nenodarbojas. Mēs vienkārši piedāvājam mums pieejamās ziņas un viedokļus. Mēs sakām: ”Ja jūs uztrauc šie jautājumi, tad jūs varat darīt konkrētas lietas, lai kaut kas mainītos.”
Cik liels atbalsts jums ir jaunie sociālie mediji, kā Facebook un Twitter?
Sociālie mediji ir kaut kas pilnīgi jauns. Savā ziņā kādreizējie ziņojumu dēļi (message boards) bija sociālie mediji, pirms parādījās Facebook. Es esmu daudz strādājis ar interneta kopienām, tā ir mana specialitāte. Pirms desmit gadiem es vadīju vairākus populārus ziņojumu dēļus Lielbritānijā, un vēlāk es izveidoju elektronisko žurnālu. Tas bija domāts etnisko minoritāšu pārstāvjiem, kuri strādāja mediju industrijā.
Šādā darbā es strādāju jau ilgi – attīstu interneta kopienas un palīdzu izplatīt viedokļus internetā. Jāatzīst, tagad sociālie mediji palīdz izplatīt informāciju daudz straujāk un plašākai auditorijai. Ja jums ir interesanta ziņa, labs pētnieciskais materiāls vai vērtīga informācija, cilvēki to retvītos un ievietos Facebook. Līdz ar to mēs iegūstam daudz lielāku auditoriju, nekā tas bija iepriekš. Tāpēc es esmu liels sociālo mediju piekritējs. Mēs cenšamies izvietot mūsu materiālus visos sociālo mediju kanālos: Reddit, Facebook, Twitter, Tumblr, Blogger, StumbleUpon.
Cik lielā mērā Liberal Conspiracy pievēršas labējo partiju kritikai, un cik daudz jūsu rakstītajā ir konstruktīvu piedāvājumu?
Nereti mēs publicējam, viedokļus, kuri ir kritiski pret kreisajiem. Tāpat mēs piedāvājam idejas, lai kreisās kustības kļūtu spēcīgākas, kā tās varētu rīkoties citādi… Ir ļoti daudz diskusiju par un ap stratēģiju. Mēs paužam savu viedokli par to, kā kreisajiem vajadzētu attiekties pret konkrētu jautājumu, kādas ir iespējamās grūtības konkrētā sfērā. Šīs diskusijas var būt ļoti konstruktīvas un stratēģiskas – par to, kas ir jādara, kāda ir labākā pieeja, kā mēs varam veidot alianses ar cilvēkiem. Reizēm mēs kritizējam pat paši savu lapu!
Tas viss kopā ir ziņu un viedokļu kokteilis. Ja runājam par ziņām, tad tās pārsvarā ir labējiem uzbrūkošas. Savukārt mūsu viedokļos pastāv daudz plašāka variācija.
Kā jūs sevi nodalāt no partiju politikas un partiju sabiedrisko attiecību, reklāmas mašinērijas?
Mēs cenšamies saglabāt savu neatkarību, kritizējot arī kreisās partijas. Ja tās mūsu skatījumā nerīkojas pareizi, ja to pozīcija kādā jautājumā nav pietiekami stingra, tad mēs šīs partijas kritizējam. Mēs sakām: ”Jūs nedarāt pietiekami daudz šajā jautājumā!” Es ceru, ka tas cilvēkiem liek mūs uzskatīt par pietiekami neatkarīgiem.
Tāpat mēs nerakstām tikai par vienu partiju. Mēs varam būt pozitīvi pret citām kreisajām partijām, teiksim, Zaļo partiju vai Liberālajiem demokrātiem, atsevišķos gadījumos. Cilvēki, kuri nav saistīti ne ar vienu partiju, mūsu blogā kritizē visas partijas.
Principā Liberal Conspiracy ir daudz plašāka apvienība par tām interneta lapām, kuru fokuss ir tikai viena partija. Piemēram, ir tāds blogs Labour List, kurš pievēršas tikai Leiboristu partijai. Vēl ir Conservative Home[ 1 ], kuri pārsvarā pievēršas Konservatīvajai partijai, un LibDem Voice – viņi apspriež Liberālos demokrātus. Mēs esam daudzkārt plašāki savā skatījumā. Manuprāt, uz mums pārsvarā raugās kā diezgan neatkarīgiem.
Kas jūs finansē?
Lielbritānijā ir daudz dažādu iespēju, kā atrast finansējumu. Piemēram, Conservative Home pieder bagātam cilvēkam, kurš ir Konservatīvās partijas priekšsēdētāja vietnieks. Labour List nepieder nevienam, taču viņi saņem finansiālu atbalstu no arodbiedrībām. Mans blogs nesaņemam naudu ne no arodbiedrībām, ne arī kur citur. To vadu es, un, piemēram, servera izmaksas sedzu ar ieņēmumiem no reklāmām. Man šis ir sirds darbs, es to daru tāpēc, ka mani interesē šie jautājumi. Ar to es negūstu peļņu, un tas nekādā gadījumā nav pilna laika darbs, ar kuru es varu uzturēt sevi.
Vai jūsu publikācijām un kampaņām vispār ir kaut kāda ietekme politikā?
Mums ir bijušas daudzas mazas uzvaras, kas tika panāktas ar kampaņām atsevišķos jautājumos. Mūsu lielākā uzvara bija reklāmas boikota kampaņa pret laikrakstu News of the World, kas galu galā noveda līdz laikraksta slēgšanai. Ir bijuši arī gadījumi, kad mēs vēršamies pret valdības programmām, un sabiedrības spiediena rezultātā viņiem ir nācies pārtraukt konkrētas lietas vai veikt lielas izmaiņas. Mums ir izdevies atklāt valdības ministru sastrādātas nelietības, reizēm tas ir izdevies ar nopludinātu materiālu palīdzību . Reiz mums pat izdevās apturēt kāda cilvēka iecelšanu par nacionāla līmeņa laikraksta redaktoru. (Gadījums ar Rodu Lidlu [Rodd Liddle), kurš savu rasistisko un seksistisko izteikumu dēļ pēc Liberal Conspiracy un citu aktīvistu kampaņas tā arī neieguva The Independent galvenā redaktora amatu – intervētāja piezīme)
Jāatzīst, ka ir grūti kā blogam iegūt lielu ietekmi nacionālā līmenī. Mēs neesam tik lieli, mums nav tāda cirkulācija, mums nav tādu resursu, lai izdarītu kaut ko patiešām nozīmīgu. Tāpēc mēs koncentrējamies uz tādām kampaņām, par kurām mums ir skaidrs – mēs to varam ietekmēt. Ne jau tādā nozīmē, ka tas būs viegli. Vienkārši mēs redzam, ka varam kaut ko mainīt, ka tas uzrunās cilvēkus. Pievēršoties pārāk daudzām kampaņām, kurās ir grūti gūt uzvaru, cilvēki demoralizējas un vairs nevēlas iesaistīties. Tāpēc mēs pievēršamies lietām, kurās mēs redzam iespēju mainīt sabiedrības viedokli. Dažreiz tas darbojas, citreiz nē, bet to noskaidrot var tikai darot.
Kādi būtu jūsu padomi cilvēkiem, kuri vēlas ietekmēt politiku un sabiedrisko domu caur internetu – blogojot un tamlīdzīgi?
Mans pirmais ieteikums būtu – veidojiet plašu auditoriju! Ja jums nav auditorijas, tad cilvēki neņems vērā jūsu teikto. Jums ir jāspēj parādīt, ka jums ir vērā ņemama ietekme. Šim nolūkam es vairāk pievērstos ziņām, nevis viedokļiem, jo ziņas cilvēkiem patīk apspriest un izplatīt tālāk. Tas, savukārt, veido cilvēku viedokļus. Esiet gudri, pacentieties izrakt tādas ziņas vai atrodiet tādus ziņu pasniegšanas veidus, kas cilvēkiem šķistu interesanti!
Mans otrais padoms – izaiciniet cilvēkus uz viedokļu cīņu! Izaicinot ilvēkus uz šādu cīņu, jūs panākat, ka sākas diskusija par noteiktu jautājumu. Jūs iesaistāt vienus cilvēkus, citi to vēros, un process turpināsies. Jums ir jābūt uzmanīgiem un jādomā, kādās cīņās jūs iesaistāties un ar kādiem cilvēkiem jūs cīnāties. Taču nebaidieties konfrontēt cilvēkus, kuriem, jūsuprāt, nav taisnība! Uzbrukt un atmaskot viņus! Jums ir viņus jāprovocē, jāpanāk, ka viņi atkāpjas. Vismaz jāpierāda, ka pret viņiem ir vērā ņemams sabiedrības viedoklis. Citādi viņi atteiksies jūs uzklausīt.
Esiet stratēģiski savā rīcībā! Tas būtu mans trešais ieteikums. Padomājiet par to, ko jūs varētu ietekmēt, kā jūs varat iesaistīt citus cilvēkus, lai kampaņai būtu ietekme. Strādājiet ar citiem cilvēkiem, lai veidotu plašas apvienības un jums ir tādi cilvēki, kuri ir aktīvi, ies ielās un palīdzēs jums īstenot kampaņu. Citi, savukārt, prasmīgāk tiks galā ar e-pastu kampaņām, vēl kādi koncentrēsies uz Twitter un Facebook. Lai izveidotu plašu apvienību, strādājiet ar dažādiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas iemaņas. Iesaistoties arvien vairāk cilvēkiem, kampaņ būs kā sniega pika, kas veļas un kļūs arvien lielāka. Tā jūs varat kaut ko ietekmēt. Domājiet stratēģiski – ko jūs gribat sasniegt, kā to izdarīt, sadaliet to mazākās kampaņās, un neaizmirstiet strādāt pie lielas auditorijas veidošanas.