Raksts

LCESC: politiķus uzrunājam pastarpināti


Datums:
17. jūlijs, 2002


Autori

Aija Lulle


Informācija par organizāciju:Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC) dibināts 1993.gada oktobrī. Pašlaik tajā strādā 11 darbinieki. Organizācijas mērķi ir veicināt cilvēktiesību izglītību, pētniecību par cilvēktiesību un nacionālo attiecību jautājumiem, cilvēktiesību interešu aizstāvību un politikas analīzi, sniegt iedzīvotājiem konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem. No 1994.gada centra vadītājs ir Nils Muižnieks, direktora vietniece – Ieva Leimane. Iepriekš centru vadīja Latvijas Universitātes asociētā profesore Žaneta Ozoliņa un vieslektors no ASV Rons Kims. Centrs ir dalīborganizācija Starptautiskajā Helsinku Cilvēktiesību federācijā.

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks par nevalstiskās organizācijas pieredzi sadarbībā ar politiskajiem spēkiem 7. Saeimas laikā.

Sadarbība ar Saeimu un valdību – profesionāla

7. Saeimas laikā sadarbojāmies ar vairākām institūcijām. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mani aicināja prezentēt mūsu gada pārskatu 2001.gadā. Kopīgi pārrunājām problēmas, kādas saskatām cilvēktiesību jomā. 2002.gada martā, kad prezentējām gada pārskatu, ieradās liela daļa šīs komisijas pārstāvju. Veiksmīgi sadarbojamies arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, sakarā ar ieslodzījumu vietu reformu. Labas attiecības ir ar Naturalizācijas pārvaldi, Latviešu valodas valsts apguves programmu, Izglītības un zinātnes ministriju, Ieslodzījumu lietu pārvaldi, 2002.gadā sāk nostiprināties sadarbība ar Valsts Cilvēktiesību biroju (VCB).

Dažādos līmeņos veiksmīgi strādājam ar Ārlietu ministriju (ĀM). Tās ierēdņi vislabāk jūt, kur Latvijas likumdošana cilvēktiesību un integrācijas jomā neatbilst starptautiskajām prasībām. Bieži viņi ir mūsu lobijs Saeimā. ĀM man ir prasījusi uzrakstīt atzinumu par Satversmes grozījumiem saistībā ar latviešu valodu. Ar ĀM sadarbojamies, kad brauc ārzemju diplomāti, žurnālisti. Dažkārt sadarbība veiktos grūtāk, ja ĀM pie varas būtu citi politiskie spēki, nevis Latvijas ceļš. Bet vairāk tas ir tādēļ, ka notiek sadarbība starp profesionāļiem – manas komandas cilvēki ir nostiprinājuši labu reputāciju profesionāļu aprindās.

Neveiksmīga sadarbība bijusi ar Valsts valodas centru. Grūti tāpēc, ka viņi neizprot cilvēktiesības Rietumu izpratnē. Bija lielas domstarpības ar Pilsonības un imigrācijas departamentu, tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Pēdējā laikā sadarbība būtiski uzlabojusies, ir mainījusies viņu birokrātiskā kultūra.

Dialogs ar politiķiem – caur medijiem un starptautiskajām organizācijām

Galvenokārt, mans dialogs ar politiķiem vairāk ir netiešā veidā. Es viņus vairāk uzrunāju caur starptautiskām organizācijām un medijiem, nevis tiekoties divatā.

Pārsvarā saskarsme ar politiķiem, lēmumu pieņēmējiem notiek zemākā līmenī – piedalāmies darba grupās. Viena mūsu darbiniece ir darba grupā Labklājības ministrijā, Sociālās palīdzības fondā, strādājot ar jautājumiem, kas saistīti ar palīdzību garīgi slimiem cilvēkiem, cita kolēģe strādā Tieslietu ministrijā (TM) Probācijas dienesta darba grupā, pats TM strādāju ar Integrācijas departamentu. Iepriekšējo četru gadu laikā vairākkārt kopā ar VCB braucām apmeklējumos uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām, cietumiem.

Ar augstākā līmeņa politiķiem sadarbojamies retāk. 2001.gada beigās Valsts prezidenta kanceleja aicināja mani piedalīties darba grupā, kas veica Vēlēšanu likuma normu atbilstības analīzi starptautiskajiem standartiem. Tās ietvaros tikos ar Latvijas ceļa pārstāvjiem, jo viņi vēlējās tikties ar šo darba grupu un Valsts valodas komisijas pārstāvjiem.

Pērn, kad atgriezos no Durbanas, kur piedalījos Pasaules konferencē pret rasismu, partiju apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā uzaicināja, lai informēju viņus par konferencē redzēto un dzirdēto.

Mēs kopjam attiecības ar starptautiskām organizācijām, diplomātiem. Viņiem ir liela ietekme, Latvijas politiķi viņus uzklausa. Paši izplatām informāciju angļu valodā, ko starptautiskās organizācijas izmanto, turklāt viņu pārstāvji arī vēršas pie mums, lūdz materiālus. Nesen atnāca pārstāvji no Eiropas Komisijas delegācijas, viņiem vajadzēja papildu materiālus kārtējā progresa ziņojuma izstrādei. Iedevām labi dokumentētu, rūpīgi sagatavotu informāciju angļu valodā. Tādējādi redzam mums aktuālo problēmu atspoguļojumu starptautiskos dokumentos un pastarpināti uzrunājam Latvijas politiķus.

Nevarētu teikt, ka ir sadarbība ar kādu atsevišķu partiju, drīzāk ar indivīdiem, speciālistiem, kas interesējas par mūsu tēmām. Viņi pārstāv dažādas partijas.

7. Saeimas laikā pats esmu aktīvi piedalījies Sabiedrības integrācijas programmas veidošanā, iesaistījos diskusijās par Sabiedrības integrācijas fonda izveidi, bet pie likuma rakstīšanas nepiedalījos. Savulaik esmu piedalījies, izstrādājot likumu Par Valsts Cilvēktiesību biroju.

Nākotnē svarīgākais: minoritāšu konvencija un valoda izglītībā

7. Saeimas politiķiem konkrētas prasības neizvirzījām, bet tās visu laiku tiek akcentētas mūsu gada pārskatos, piemēram, pārmēru ilgā pirmstiesas izmeklēšana, kas īpaši skar jauniešus. Šīs Saeimas laikā nekas nav mainījies – jaunais Kriminālprocesa likums nav pieņemts.

Pašlaik centra darbinieki gatavojas iesaistīties jaunā Ārstniecības likuma izstrādē, kas regulēs arī garīgi slimo pacientu tiesības. Ceram, ka varēsim piedalīties pie to jaunā Darba likuma normu īstenošanas, kas skar diskrimināciju darba tirgū.

Mūsu prasības 8. Saeimai: jāpieņem Kriminālprocesa likums, jauns Ārstniecības likums, kurš tiek ārkārtīgi ilgi vilcināts, visticamāk, politiskas ieinteresētības trūkuma dēļ.

Ļoti svarīga būs Vispārējās konvencijas nacionālo minoritāšu aizsardzībai ratificēšana. 7. Saeima tam nebija gatava. 8. Saeima to varētu, gan ar nelielām atrunām un Radio un Televīzijas likuma grozījumu, jo valodas ierobežojumi, domāju, ir pārāk stingri, tie ir pretrunā ne tikai ar šo, bet arī Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Izglītībā, domāju, ka 8. Saeima “bēdīgo” pāreju 2004.gadā uz mācībām minoritāšu skolu 10. klasēs tikai latviešu valodā būs spiesta atlikt, jo apzināsies, ka tas nav reāli un radīs lielu spriedzi. Ir jāturpina bilingvālā izglītība.


10 gadi ar cilvēktiesībām


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!