Raksts

LBAS: ar politiķiem jārunā no spiediena pozīcijām


Datums:
17. septembris, 2002


Autori

Aija Lulle


Informācija par organizāciju:Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) dibināta 1990. gada maijā.Kopš 1998. gada LBAS priekšsēdētājs ir Juris Radzēvičs.LBAS ir apmēram 205 000 biedru.Savienība ir ICFTU (International Conferedation of Free Trade Unions – angl.) biedre un Eiropas arodbiedrību konfederācijas asociētā biedre.LBAS mērķis – strādājošo dzīves apstākļu uzlabošana.

Par sadarbību ar politiskajiem spēkiem stāsta LBAS priekšsēdētājs Juris Radzēvičs:

Ar opozīcijas partijām veicies labāk

7. Saeimas laikā LBAS vieglāk bijis strādāt ar opozīcijas partijām, tās vairāk atbalstīja mūsu idejas, piemēram, pensiju referenduma rīkošanā piedalījās opozīcijas partijas – apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), arī Latvijas Zemnieku savienība, Darba partija.

No pozīcijas partijām esam bieži tikušies ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) pārstāvjiem un skaidrojuši mūsu nostāju sociālajos un darba jautājumos. Piemēram, 2001. gada 20. jūnijā balsojumā par Darba likumu izšķīrās jautājums, vai ar arodbiedrību ir jāsaskaņo tās biedru atlaišana no darba. Bija svarīgi, ka TB/LNNK balsojumā atturējās, tādējādi mums izdevās panākt biedru interešu aizsardzību.

2002.gada jūnijā Saeima balsoja par sociālā nodokļa likmes pārdali. TB/LNNK mūs atbalstīja un tādējādi tika nolemts, ka darbiniekam arī turpmāk būs jāmaksā 9% sociālā nodokļa likme, kaut iepriekš likums paredzēja no nākamā gada palielināt to uz 16,5%. To uzskatu par būtisku LBAS sasniegumu sadarbībā ar politiķiem.

Visgrūtāk LBAS gājis ar TP un savienību Latvijas ceļš (LC). Pirms pašvaldību vēlēšanām 2001. gadā slēdzām konsultāciju līgumus ar partijām. TP no sākuma teica – pagaidīšot, vēlāk noraidīja konsultāciju priekšlikumu, LC noraidīja uzreiz, kā vienu no motivācijām minot – LBAS cieši sadarbojoties ar LSDSP. Tam īsti nevaru piekrist, bet pat, ja tā būtu, neatkarīgi no politiskām simpātijām konsultēties par strādājošajiem svarīgiem jautājumiem taču var ar visiem.

Kopumā vērtējot, 7. Saeimā LBAS bijis grūti sastrādāties ar partijām. Ja pirms vairākiem gadiem to pārstāvji vienkārši nocirta: “Nē!”, tad tagad viņi ir kļuvuši gudrāki, strādā samtainās birokrātijas garā – paspriedīsim, parunāsim, imitē darbošanās procesu.

Saeimas komisijās – sociāli un juridiski jautājumi

Pats piedalos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs. Šīs komisijas vadītājas Aijas Barčas (LSDSP) un locekļu atsaucību nesaistu ar viņu politisko piederību, bet gan profesionālo ieinteresētību sadarboties ar sociālajos jautājumos kompetentiem cilvēkiem.

Esmu bijis arī Juridiskās komisijas sēdēs, taču tur gāja smagāk, tur mūs īsti negribēja ņemt vērā. Šajā komisijā “guļ” Saeimā 1. lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodošanu LBAS. Grozījumi ierobežo mūsu īpašumtiesības un to izstrāde tieši sakrita ar Pensiju referendumu 1999. gadā. Es parlamentāriešiem izteicu aizdomas, ka jezga ap LBAS īpašumiem ir atriebība par mūsu aktivitātēm, rīkojot piketus pie Lattelekom un organizējot Pensiju referendumu. Protams, viņi to visu noliedza.

Sadarbībā ar izpildvaru – maz augļu

Ar Ministru kabinetu (MK) sadarbība nav bijusi īpaši auglīga. Pašlaik MK tiek virzītas skaistas koncepcijas, kuras pašiem nebūs jārealizē, piemēram, par minimālo algu.

Pēc šīs valdības iniciatīvas komunālos pakalpojumus, grāmatas, laikrakstus gribēja aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tagad kā lielu sasniegumu finansu ministrs grib pasniegt izstrādātos pārejas noteikumus. Taču Eiropas Savienības (ES) direktīvās nav noteikts, ka jau tagad jāpiemēro PVN minētajām precēm un pakalpojumiem.

Ar Ekonomikas ministriju arī sadarbojāmies, pats esmu Tautsaimniecības padomes loceklis, taču lielu sadarbības augļu šajā 7. Saeimas laikā dibinātajā padomē nav bijis. Tālāk par parunāšanos tur nevar tikt, nav līdzekļu, lai iecerēto īstenotu.

Ar Labklājības ministriju (7. Saeimā vadīja TB/LNNK ministri) ir bijusi visproduktīvākā sadarbība likumdošanas sakārtošanā.

Gribam redzēt politiķu personīgo atbildību

Politiķi runā pirms vēlēšanām, tādēļ uzskatu, ka sabiedriskajām organizācijām priekšvēlēšanu laikā viņi jāaicina uz diskusijām, cik vien iespējams, jo tas, ko viņi paši saraksta priekšvēlēšanu programmās, ir tik amorfs, ka solījumus praktiski nav iespējams pārbaudīt.

Vēl pieredze rāda, ka diplomātija sadarbībā ar politiķiem sākas pēc tam, ja iepriekš viņi ir piespiesti runāt. Par pensijām arī bija tā – sākotnēji Finansu ministrija uzstāja, ka kompromiss pensiju izmaksāšanā strādājošiem pensionāriem nav iespējams. Kad pie durvīm bija iespējamais referendums, bija iespēja rast kompromisu.

Esmu ievērojis, ka visvairāk politiķi baidās no atbildības lēmumu pieņemšanā un tālāk – no konkrētu balsojumu publiskošanas, parasti izlīdzoties ar frāzi: “Mēs pieņēmām.”

7. Saeimas laikā, 2001. gadā, izstrādāju avantūru: izsūtīju vēstules visiem deputātiem, prasot norādīt viņu dzīvesvietas adresi, lai LBAS biedri varētu piketēt pie viņu dzīvesvietām, nevis Saeimas, kur var aizmukt gar stūri. Divi atbildēja – Egils Baldzēns un Valdis Lauskis (abi no LSDSP).

Vēl viens modelis politiķu personīgas atbildības veicināšanai – aicinām deputātus uz tiem reģionālajiem centriem, piemēram, uz Liepāju un Daugavpili, no kurienes viņi paši ir nākuši.

Kopumā radies iespaids, ka 7. Saeimas laikā cilvēki ir sākuši mums vairāk ticēt, viņi redz, ka LBAS tomēr var ietekmēt politiskos procesus valstī. Pensiju referenduma parakstu vākšanas laikā iztērējām prāvus līdzekļus, lai pateiktu cilvēkiem, ka viņiem pašiem ir iespējas izlemt savu likteni. Iedzīvotāji neatnāca uz referendumu pietiekamā skaitā un tā parādīja savu attieksmi. Mūsu nozare arī uzsāka parakstu vākšanu pret Latvenergo privatizāciju, domājām – 10 tūkstošus vāksim mēnesi, izrādījās – 12 tūkstošus savācām pat vienā nedēļā.

Prasības 8. Saeimai

8. Saeimā vēlamies redzēt diskusijām atvērtus politiķus, tādus, kuri ieinteresēti visas sabiedrības, nevis tikai pašu pārstāvētās grupas labklājības celšanā. Gribam redzēt gudrus un godīgus politiķus, kuri nezog nevis tādēļ, ka neprot, bet tādēļ, ka nezagt ir viņu pārliecība.

Būtiskākais paveicamais likumdošanas jomā: jāatceļ sociālajā apdrošināšanā ar budžeta deficītu saistītie ierobežojumi, jo tas, ka sociālais budžets maksā kredītprocentus valsts pamatbudžetam par aizņēmumu, ir nenormāli.

Taču citādi LBAS vēlas, lai 8. Saeimas deputāti uz kādu laiku atturas no sociālo likumu, piemēram, Darba likuma grozīšanas. Pietiek eksperimentēt, jāļauj likumu normām iedzīvoties.

LBAS sadarbības formas ar politiķiem, domāju, nemainīsies: tāpat runāsim ar Saeimas frakciju deputātiem, piedalīsimies komisiju sēdēs.

Iespējams, būs jāmaina spiediena formas. Streiki un piketi jau ir bijuši, nu jāmeklē oriģinālāka pieeja.

Nevaru nosaukt konkrētu partiju, ar kuru LBAS turpmāk varētu produktīvi sadarboties, jāskatās konkrēti politiķi. Kreisajā flangā, protams, ir vairāk sociālajos un darba jautājumos kompetento. Tomēr katrā partijā, arī šajās, ir daudz nejēgu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!