Informācija par organizāciju:Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir konsultatīva padome. Tā izveidota 2000. gada pavasarī, bet nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. LOSP apvieno visas lauksaimniekus pārstāvošās sabiedriskās organizācijas un nozaru asociācijas Latvijā – kopā vairāk nekā 40. Kā asociētie biedri LOSP darbojas arī Latvijas lauku sieviešu apvienība, Agronomu biedrība. Pēc LOSP nolikuma vadītājs ik pa 6 mēnešiem mainās. Pašlaik LOSP vada Zemnieku Saeimas prezidents Valters Bruss.

Par līdzšinējo pieredzi sadarbībā ar politiskajiem spēkiem stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Valters Bruss.

Saeimas komisijās – no skepses līdz gandarījumam

Visvairāk sadarbojamies ar valdības pārstāvjiem un, galvenokārt, ar Zemkopības ministru, ņemot vērā LOSP specifiku. Ja vēlamies kādu jautājumu vērst sev par labu, nepietiek, ja esam to pārrunājuši tikai ar ministru. Tad meklējam plašāku atbalstu valdībā un parlamentā starp visām partijām.

LOSP pārstāvji bieži piedalās dažādās Saeimas komisijas sēdēs. Nereti mūsu pārstāvjus uz tām uzaicina, ja ne – piesakāmies paši. Pamatā sadarbojamies ar Tautsaimniecības komisiju, pēdējā gadā – arī ar Eiropas lietu komisiju.

Sākotnēji pirmais iespaids Saeimas komisijās bija pat šokējošs – bija tāda sajūta, ka cilvēki, kas tajās sēž, maz zina par konkrēto jautājumu. Taču, loģiski izspriežot, secinājām, ka tas jau arī ir mūsu uzdevums – veicināt komisijas locekļu izpratni par ļoti konkrētiem jautājumiem, piemēram, cukurbiešu kvotām, lauksaimniecības kooperācijas būtību vai Eiropas Savienību (ES) tieši no mūsu viedokļa, tādēļ nekādā gadījumā nevēlos apgalvot, ka komisijās sēž nekompetenti cilvēki.

Sadarbība ar komisijām ir auglīga. Ja sākotnēji manī bija skepse pret šo komisiju apmeklēšanu, tagad redzu: ir vērts piedalīties, jo tā rezultātā tālāk virzāmie likumprojekti ir kvalitatīvāki. Svaigākais piemērs, kur esam pielikuši savu roku, ir nesen pieņemtais Kooperācijas likums. Soli pa solim esam devuši savus ieteikumus, un nu, no lauksaimnieka pozīcijām raugoties, var teikt, ka likums ir pieņemams. Pagājušajā gadā tika veikti grozījumi Lauksaimniecības likumā. Par tiem, tāpat kā par grozījumiem cukura kvotu jautājumā arī izteicām savu viedokli.

Savs pārstāvis pat Briselē

Jautājumi, kas saistīti ar iestāšanos ES, īpaši aktualizējušies pēdējā gadā. Bijām uz pārrunām pie Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Edvīna Inkēna (Latvijas ceļš). Apzināmies, ka ne viss, ko vēlamies, tiks realizēts dzīvē, bet tā arī nav mūsu organizācijas sūtība, galvenais ir neklusēt par savām idejām. Latvijas delegācijas tehniskajās sarunās par iestāšanos ES piedalās viens pārstāvis no LOSP, kuram ir novērotāja statuss. Kopā mums ir pieci pārstāvji, par katru specifisko tēmu brauc līdzi viskompetentākais. Šķiet, esam vienīgā valsts šajā ziņā, citiem tādi pārstāvji līdzi nebrauc. Jau trīs mēnešus Briselē strādā LOSP pārstāvis Bruno Barons, kura uzdevums ir iekļauties ES lauksaimnieku organizāciju struktūrās.

Partiju potenciāls nav spīdošs

Visvairāk sadarbojamies ar Zemkopības ministriju, bet vēlētos sadarboties ciešāk arī ar citām. Pašreizējā situācijā mums ir pārāk vāja administrācija – tikai divi algoti cilvēki. Taču bieži sanāk tikties ar Ārlietu ministrijas ierēdņiem, piemēram, Andri Ķesteri, citiem, kas gatavo ES iestāšanās sarunas. Bieži nākas diskutēt ar Finansu ministriju – muitu un Valsts ieņēmumu dienestu, īpaši kontrabandas lietās, kas lauksaimniekus skar ļoti sāpīgi.

Plānojam ciešāk sadarboties ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, no kuru puses nav izrādīta iniciatīva sadarbībai, gribam sastrādāties ar Ekonomikas ministriju.

Nepietiekamā sadarbība ar politiķiem sakņojas arī partiju attieksmē pret lauksaimniecību. Ne visām partijām tā liekas svarīga. Kā nosacīti primāru lauksaimniecību var minēt Tautas partijai, kuras pārstāvis Atis Slakteris ir zemkopības ministrs, Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai un Zemnieku savienībai, ar kuru mums ir bijuši vairāki kopīgi projekti. Pārējām partijām šī tēma aktualizējas trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Visi ir gatavi mūs aizstāvēt, nemaz nepajautājot, kāda aizstāvība īsti mums vajadzīga. Izvērtējot partiju pārstāvjus, redzams, ka cilvēku potenciāls, kuri būtu kompetenti lauksaimniecībā, ne tuvu nav spīdošs.

Ar prasību sarakstu apstaigās politiķus

7. Saeimas laikā bija “cūku kari”, bija “cukura krīze”, zemnieku streiki, taču pašlaik, šķiet, esam tuvu tai situācijai, kāda bija 7. Saeimas vēlēšanu laikā 1998. gadā.
Pirmos divus gadus 7. Saeimā tomēr gājām uz leju. Arī tagad stāvoklis strauji neuzlabojas, tomēr izskatās, ka kritiens ir apturēts. Lauksaimnieki atrodas stabili zemā punktā. Pašlaik pamatīgas problēmas ir piensaimniecības nozarē, tā no bedres nav tikusi laukā. Pārējās nozarēs grūtības ir viļņveidīgas.

Politiķiem, kas kandidē uz 8. Saeimu, esam formulējuši šādus jautājumus:

1. Vai Jūsu partija atbalsta lauksaimniecības nozares attīstībai esošā nacionālā atbalsta palielināšanu līdz 5 % no valsts budžeta līdzekļiem līdzšinējo 3% vietā?
2. Kā tiks uzlabots stāvoklis lauksaimniecībā?
3. Kādi konkrēti pasākumi tiks veikti, lai aizsargātu Latvijas iekšējo tirgu, līdztekus palielinot eksportu no Latvijas un samazinot importa produkcijas (jo sevišķi ES subsidētās) apjomus?
4. Kādu nosacījumu izpilde ir nepieciešama, bez kuriem nedrīkstētu noslēgt tehniskās konsultācijas sarunu sadaļā “Lauksaimniecība”?
5. Kādā veidā jūsu partija nodrošinās integrētu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas lauku attīstību un reģionu harmonisku attīstību?
6. Vai nepieciešama lauksaimniecības kooperācija un tās turpmākā attīstība? Kādi pasākumi jāveic, lai plānotu un realizētu lauksaimniecības pakalpojumu kooperācijas attīstīšanu, īpaši Latvijas depresīvajos rajonos?

Raksts papildināts 2002. gada 17. septembrī