Foto: Foto - I. Kalniņš © AFI
Sakarā ar pagājušā gada 11.septembra izraisītajām pārmaiņām izskan arī jautājums par to, vai vispār var pastāvēt e-pasta sūtījumu kodēšana bez drošības iestādēm pieejamām sētas durvīm?
Šogad Baltic IT&T 2002 forums: eBaltics bija veltīts sabiedrības un privātā sektora partnerattiecību veidošanai, komunikāciju un ārpakalpojumu tendencēm. Kopumā man tas radīja nopietna, Eiropas līmeņa pasākuma iespaidu, kurā bija daudz ļoti interesantu un kompetentu cilvēku. Nopietni forumā tika pārstāvēta arī Latvija – sākot no premjera līdz vadošajiem nozares ekspertiem.
Visvairāk informācijas bija pieejams par Eiropas Savienībā notiekošajām aktivitātēm, ieskaitot e-pārvaldes un starpvalstu sadarbības projektus, kas mums ir aktuāli gan kā kandidātvalstij, gan kā sadarbības partnerim. No tām, kuras redzēju, vislabākā prezentācija e-pārvaldes sakarā bija Zviedrijas muitas virtuālā muitas punkta prezentācija (eSolutions in Swedish Customs: the Virtual Customs-Office and the Starway Projects). Tā bija lieliska ļoti tuvas nākotnes vīzijas praktiska demonstrācija.
Savukārt Oracle pārstāvja prezentācijā varēja lieliski saprast kā pašlaik veidoti esošie e-pārvaldes risinājumi (Re-engineering the Processes Around the Needs of the Customer). Tajā ir izklāstītas visu komunikāciju kanālu priekšrocības un praktiskā nozīme, kā arī dotas labas rekomendācijas e-pārvaldes veidošanai, jo prezentācijas autors Jens Mortesens ir speciālists tieši e-pārvaldes risinājumos. Prezentācijas ir pieejamas foruma mājas lapā BITT Forum 2002.
Latvijas e-pārvaldes projekti tehniskā ziņā uz šī fona izskatās labi, taču to redzamība pat Eiropas līmenī ir niecīga. Par to liecināja Eiropas Komisijas pārstāvju slaidi, kuros bieži tika minēta e-Krievijas programma, ļoti nedaudz varēja redzēt Igauniju, bet Latviju – nemaz. Tas nozīmē, ka Eiropas naudu šiem nebūt ne lētajiem e-pārvaldes projektiem saņems Krievija un nedaudz Igaunija, bet Latvija – neko. Līdz šim e-Latvijas programmas aktivitātes ir tikai jau esošo attīstības programmu apkopojums, taču būtisku Eiropas finansējumu piesaistē esam bijuši ļoti vāji.
No komunikāciju jomas prezentācijām vēlos izcelt tīklu protokola Ethernet izgudrotāja prezentāciju Getting It: True Broadband – Ethernet (Mr. Bernard Daines, CEO, World Wide Packets, USA). Man nebija iespējas to dzirdēt, taču atsauksmes liecina, ka tā bija ļoti interesanta. Tā ir pieejama foruma mājas lapā, taču bez autora dzīvajiem komentāriem.
Būtiski jaunumi ir gaidāmi mobilajās komunikācijās. Pamatā tie ir saistīti ar MMS jeb multimediju īsziņu ieviešanu, kad ierasto SMS īsziņu vietā varēs nosūtīt krāsainus attēlus, animācijas, skaņu un daudz teksta. Šie servisi būs pieejami šī gada beigās (visticamāk – nākamgad). Protams, tas nozīmē, ka vajadzēs jaunus (t.i. dārgus) telefonus! Taču divos gados tā būs standarta iespēja visiem jaunajiem telefona modeļiem. Dārgākiem MMS modeļiem jau tagad ir iebūvēta digitālā foto kamera, lai ziņu “nāc pie mums, mums te ir jautri” varētu papildināt ar momentuzņēmumu.
Foruma laikā bieži tika uzdots jautājums: kas ir mainījies kopš 2001.gada 11.septembra? Galvenās izmaiņas skāra ekonomisko situāciju pasaulē, kā arī pastiprinātu uzmanību kritisko servisu pieejamībai un drošībai. Izskanēja arī tēze – vai vispār var pastāvēt e-pasta sūtījumu kodēšana bez drošības iestādēm pieejamām sētas durvīm? Tas nozīmētu, ka visās sistēmās, kas ir atļautas lietošanai, kodētos datus būtu iespējams drošības iestādēm atkodēt. Taču es tam neticu, jo tāpat kā tagad ir pieejami MP3 mūzikas faili, tā vienmēr būs pieejamas atvērtā koda kodēšanas programmas, kurās nekādu sētas durvju nebūs.
Foruma laikā notika arī daudzas asociāciju tikšanās, tikšanās globālā pilsētu dialoga programmas ietvaros, kā arī tika parakstītas dažādas vienošanās. To laikā konstatēju, ka mums ir daudz iespēju iekļūt pasaules apritē, taču par Latviju un tās iespējām ārzemēs zina ļoti maz, Latvijas redzamība uz citu valstu fona ir niecīga.