Raksts

Latvijas izvēle


Datums:
18. septembris, 2011


Autori

Dita Arāja


Īpašu pārsteigumu nav. Priekšvēlēšanu aptaujas diezgan precīzi uzrādīja pēcvēlēšanu tendences.

Vēlēšanas

Un šīs vēlēšanas arī ļoti precīzi parāda Latvijas problēmas – gan “latviešu” partiju augstprātību, gan nespēju runāt ar krievu vēlētāju, gan slēpto reklāmu spēku, gan arī to, ka mums būtībā ir un paliek etniskais balsojums. Bet ir arī prieka vēsts – buldozers ir zaudējis savu astoņkāja spēku, bet mazais hūtes vīriņš – aptuveni pusi sava elektorāta. Jācer, ka nākotnē būs interesantas izmaiņas Latvijas politikā un rīkojumam Nr. 2 tomēr beigu beigās ir bijusi jēga.

Tātad – pirmoreiz Latvijas vēsturē ir uzvarējis Saskaņas centrs (SC) – tā dēvētā “krievu” partija, kas gadiem tik ļoti mērķtiecīgi gājusi uz varu. Nu tagad šis slieksnis gandrīz sasniegts. Gandrīz tāpēc, ka vēl nepavisam nav skaidrs, vai saskaņieši tiešām tiks pie varas. No vienas puses, nebūtu īsti loģiski, ja pie valdības koalīcijā neiekļūtu partija, kurai uzticību izteikusi gandrīz trešdaļa vēlētāju. No otras – it kā koalīciju varētu izveidot arī tā dēvētās “latviešu” partijas – tām kopā sanāktu vairāk par pusi nepieciešamo deputātu vietu. Tikai tad atkal jautājums – vai nacionālo apvienību, kurā nu jau gan de iure, gan de facto varu ir pārņēmuši nacionālradikālie jaunieši, mums patiesi vajadzētu Latvijas valdībā. Zaļzemniekus es patlaban nemaz nepieminu, jo ZRP ir pateikusi skaidru nē sadarbībai ar Lemberga kabatas partiju, un, ļoti ticams, ka ZRP būs viena no tām partijām, kas veidos koalīciju, tāpēc šī, visticamāk, būs pirmā reize, kad ZZS tomēr nespēs ielīmēties valdībā.

Bet šīs vēlēšanas arī ļoti labi ir parādījušas sērgas, kas mūs vajā jau gadiem un kuras mēs tā arī neesam spējuši pārvarēt. SC uzvara skaidri parāda, kas notiek, ja “latviešu” partijas gadiem ignorē krievu vēlētāju un, pašas tikušas pie varas, piekrāpj arī savu tradicionālo elektorātu. Mēs redzam, ka balsot nav aizgājuši gandrīz 40% Latvijā dzīvojošo balsstiesīgo vēlētāju. Pieļauju, ka šoreiz aktīvāks ir bijis nelatviešu elektorāts – šī tomēr bija iespēja izteikt savu atbalstu “savējiem”, kamēr latviešu elektorāts ir vairāk vīlies pie varas visu laiku bijušajās partijās. Tāpēc būtu bijis ļoti svarīgi, ja labējie būtu vismaz centušies uzrunāt nelatviešu vēlētāju, bet, kā redzams, tas nav noticis. Un galu galā – nu ko mēs gribam, lai labējās partijas uzrunā nelatviešus, ja tās zaudē pašas savus vēlētājus?! Vienotībai ar saviem 18% jau nu nepavisam nepiedienētos plaukšķināt rokas un mums mēģināt iestāstīt, ka šie ir labi rezultāti. Vienotība ir tā partija, kas, tiecoties pēc varas un mēģinot apmierināt savu biedru nepamatotās ambīcijas, ir gada laikā pazaudējusi pat vairāk nekā trešdaļu savu vēlētāju. Un te neiederas taisnošanās, ka tā jau ar varas partijām notiek, jo tām jāpieņem nepopulāri lēmumi. Vienotībai, ja vien tā negrib aiziet TP un LPP/LC skuju taku, nopietni ir jāpaskatās spogulī un jāsaprot, ka vēlētājiem nepavisam netīk partija, kas paļaujas tikai uz vienu nu jau nogurušo Dombrovski un izšķērdē augsto uzticības kredītu intrigās, ambīcijās, varas kārē un nicīgā attieksmē pret vēlētājiem.

Šoreiz ļoti augsts uzticības kredīts ir dots ZRP. Tas, protams, ir ļoti raksturīgi Latvijas publikai – atkal un atkal gaidīt balto jātnieku. Un tagad mēs redzēsim, cik spēcīga un saprātīga izrādīsies Zatlera izdaudzinātā pārmaiņu komanda. Un to mēs sapratīsim ne tikai pēc tā, kā šī partija īstenos priekšvēlēšanu solījumus, bet jau tuvākajās dienās – kā tā piedalīsies valdības koalīcijas veidošanā. Kā izskatījās vēlēšanu naktī, ZRP bija gatava par koalīciju pirmkārt runāt ar SC un tikai pēc tam ar Vienotību. Tās būtu gan labas zāles Vienotības augstprātībai, gan arī žests saskaņiešu vēlētājiem, ka ZRP viņus neignorē. Bet vai koalīciju ar saskaņiešiem sapratīs ZRP vēlētājs? Domāju, ka zatleriešu vēlētājs pret SC koalīcijā izturētos daudz pielaidīgāk nekā Vienotības vēlētājs. Tomēr jautājums par okupāciju un nacionālajām lietām nekur nogremdēts nav. Tas daļai vēlētāju ir tikpat svarīgs kā sociālekonomiskie jautājumi. Un gala beigās – SC pašu labad tomēr reizi par visām reizēm vajadzētu izšķirties, kā tā skatās uz pretrunīgo Latvijas vēsturi. Un tāpat arī jāatceras, ka SC ir sadarbības līgums ar Putina partiju Krievijā, un tas neko labu par saskaņiešu demokrātijas izpratni neliecina.

Vēl, manuprāt, nedrīkst ignorēt arī to, kādiem līdzekļiem saskaņieši ir tikuši tik tālu, un tās ir iespējamās slēptās reklāmas krieviski rakstošajos un raidošajos medijos. Kā pierādīja PROVIDUS pērngada slēpto reklāmu monitorings, SC no mediju telpas pilnībā bija izspiedis PCTVL, kam parlamentu nav izdevies sasniegt arī šogad. Savulaik mēs esam izbaudījuši gan TP un LPP nelikumīgās pozitīvisma kampaņas, kas abām partijām palīdzēja “nopirkt” vietas Saeimā, gan arī mēs joprojām redzam, ka daļai vēlētāju kā hipnoze iedarbojas Lemberga, atvainojiet, vājprātīgās mantras un privātajā avīzē publicētie pilnmēness murgojumi. Medijiem ir spēks. Un par to mēs parliecinājāmies arī vēlēšanu naktī LTV, kur saskaņiešu vēlētāji stāstīja brīnumu lietas – ka SC neļaujot Rīgas Satiksmei celt sabiedriskā transporta biļešu cenas un salabojot bedres Rīgas ielās. Ko tādu var izdomāt tikai tad, ja skatās un klausās mediju nodrošinātās pozitīvās ziņas par Ušakovu un Co, bet ne tad, ja pats reāli raugās un analizē to, kā Rīga tiek pārvaldīta.

Bet, arī ņemot vērā visu augstāk minēto, es teiktu, – nu laidiet to SC pie varas, lai reiz parāda, ko (ne)spēj! Jo, ja paskatāmies SC deputātus kaut vai 10. Saeimā, tad jāatzīst – nu nav viņiem tas profesionāļu soliņš nemaz tik garš. Vismaz netiks ignorēta vēlētāju trešdaļas griba un gala beigās – koalīcijā jau saskaņiešiem, cerams, būs ZRP un varbūt beidzot arī Vienotība (kaut, ļoti iespējams, sašķelta). Bet vismaz, ļoti cerams, ir novērsti draudi, ka valdības koalīciju veido Lembergs un SC.

Un tad nu par Lembergu. Arī tas ir jāmāk – gada laikā zaudēt gandrīz pusi vēlētāju. Un nevajag tikai vāvuļot par melno PR, kas it kā vērsts pret nabaga, visticamāk, noziedznieku Lembergu. Vēlētāji, lai kā tas Aivaram nepatiktu, tomēr aug savās prasībās un vērtēšanas spējā. Un, kā redzams, TP jau nomira dabīgā nāvē un 11. Saeimu ieņemt vairs neizdevās arī buldozeram Šleseram. Tagad tikai vēl pacietīgi jāpagaida, lai laiks un tiesa beidzot pie vietas noliek arī bļaurīgo hūtes vīriņu, kura laiks smilšu pulkstenī lēni, bet nepārprotami iztek.

Iespējamās koalīcijas šajā bloga ierakstā ir zīmētas, balstoties uz reālpolitiskiem apsvērumiem un novērojumiem. Bet vēl jau ir partiju programmas. Un, ja paskatāmies tās, tad, protams, ir neiedomājami, kā kopā varētu sastrādāties, piemēram, ZRP un SC. Partijas visu laiku ir spekulējušas uz to, ka vēlētāji tās netur pie vārda un neprasa atbildību par priekšvēlēšanu laikā sasolīto. Bet varbūt šis varētu būt labs sākums, lai to darītu, īpaši – ja kauliņus kopā sametīs tik atšķirīgi politiskie spēki. Tad varbūt nākamajās vēlēšanās mūsu izvēle būs ne nu pavisam, bet vēl mazliet citādāka. Jo mēs joprojām tikai augam un mācāmies.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!