"Diena", 13.02.2006Rubrika: Komentāri un viedokļi (2. lpp.)
Cilvēki pārvietojas visā pasaulē. Tam ir visdažādākie iemesli, arī piespiedu apstākļi, kas ļaudīm liek lūgt patvērumu citā valstī, jo savā zemē ir apdraudēta viņu drošība un dzīvība bruņota konflikta vai necilvēcīgas izturēšanās dēļ. Cilvēki bēg no vajāšanas savas rases, reliģijas, tautības vai politisko uzskatu dēļ. Arī Latvijā ierodas citu valstu iedzīvotāji, lai lūgtu patvērumu. Taču, kā atklāj pētījums Latvijas iedzīvotāju, valsts amatpersonu un NVO attieksme pret patvērumu meklētājiem, puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir ļoti maz informēti par patvēruma jautājumiem.
Eiropā tūkstošiem, Latvijā 17
2004.gadā pasaulē patvērumu lūdza 676 000 cilvēku, no kuriem Eiropā — ap 444 000 cilvēku, visvairāk Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Valstīm ir rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums, jo ne visiem patvērums tiešām nepieciešams drošības dēļ. Patvēruma sistēmu var mēģināt izmantot ekonomiskie migranti. Vairākums ES valstu bēgļa statusu piešķir dažiem procentiem no visiem patvēruma meklētājiem, bet pārējiem to atsaka, jo nav pamatota iemesla.
Likums “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” sāka darboties 1998.gadā. 2002.gadā tika pieņemts “Patvēruma likums”, kas ir saskaņots ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Padomes rekomendācijām, rezolūcijām un ieteikumiem. No 1998. līdz 2005.gada beigām Latvijā patvērumu lūguši tikai 158 cilvēki, no kuriem astoņiem ir piešķirts bēgļa statuss, vēl deviņiem — alternatīvais statuss.
Mazais skaits saistāms ar Latvijas sociālekonomisko situāciju, samērā nelielajiem pabalstiem, ģeogrāfisko novietojumu un tautiešu diasporas neesamību. Patvēruma meklētāju nokļūšana Latvijā pašlaik gan drīzāk vērtējama kā nejaušs pārtraukums ceļā uz kādu citu valsti. Maz ticams, ka patvēruma meklētāju skaits drīzumā varētu būtiski pieaugt. Tomēr tālākā nākotnē tas var palielināties. Lai arī nav iespējams skaidri pateikt, cik cilvēku varētu lūgt patvērumu, eksperti Latvijā vairākkārt min Somijas modeli: saskaņā ar to pēc gadiem desmit Latvijā patvēruma meklētāju skaits varētu pieaugt līdz 300 gadā.
Vāja izpratne
Minēto pētījumu Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL projektā Soli pa solim pēc Starptautiskās Migrācijas organizācijas pasūtījuma veica Baltijas Sociālo zinātņu institūts (BSZI).
Aptaujas rezultāti liecina: 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem trūkst informācijas par patvēruma meklētājiem, apmēram trešā daļa nespēj sniegt konkrētu atbildi par patvēruma meklētājiem. Asociāciju trūkums ar vārdu savienojumu “patvēruma meklētājs” liecina, ka 60% iedzīvotāju vispār nav priekšstata, kas ir patvēruma meklētāji, vai ir grūti to formulēt.
Informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā ir aizspriedumi pret patvēruma meklētājiem, dominē noraidoša attieksme gan pret cilvēkiem, kas ir citādi pēc izskata un uzvedības, gan pret tiem, kas var arī nebūt ārēji atšķirīgi no Latvijas iedzīvotājiem.
Viens no piemēriem, ko izmanto skeptiskas vai negatīvas attieksmes paušanā, ir patvēruma meklētāju apstākļu salīdzinājums ar Latvijas pensionāru un maznodrošināto iedzīvotāju situāciju.
Kopumā gandrīz puse (48%) no iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijai ir jāsniedz patvērums cilvēkiem, bet 36% domā, ka tas nebūtu jādara. Salīdzinoši nedaudz mazāk iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai būtu arī jānodrošina pabalsts un cita sociālā palīdzība patvēruma meklētājiem — 39%. Aizspriedumi biežāk ir sastopami starp respondentiem, kas uzskata, ka patvēruma meklētāji ir irākieši, afrikāņi, čečeni, afgāņi vai kurdi.
Kopumā 30% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos patvēruma meklētājus pieņemt darbā, bet 24% būtu iebildumi dzīvot kaimiņos ar patvēruma meklētājiem.
Atbildes uz jautājumiem, kas mēra multikulturālisma ideju izplatību, vēlreiz apliecina agrāk, piemēram, BSZI 2004.gada pētījumā Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija atklāto, ka latvieši ir noslēgtāki nekā cittautieši Latvijā. Latviešiem raksturīga apdraudētības sajūta, jo viņi savā valstī pagaidām nejūtas kā majoritāte.
Trīsdesmit viens procents Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrībai ir labāk, ja nesen atbraukušie cilvēki ar svešu kultūru saglabā paradumus un tradīcijas, 44% uzskata, ka sabiedrībai ir labāk, ja nesen atbraukušie tos nesaglabā, bet pieņem sabiedrības vairākuma tradīcijas. Jaunieši un citu tautību pārstāvji ir nedaudz atvērtāki; viņu vidū ir vairāk to, kas uzskata, ka kultūru daudzveidība ir jāatbalsta.
Soļi turpmākajam darbam
Patvēruma meklētājiem Latvijā ir samērā labi apstākļi: neatliekamā medicīniskā palīdzība, uzturs, izglītības iespējas un dzīvesvieta tiem, kuri dzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki. Tomēr nav zināms, vai, pieaugot patvēruma meklētāju skaitam, šādu nodrošinājuma līmeni varēs saglabāt.
Jau tagad izkristalizējas galvenā problēma — sociālās integrācijas sistēmas trūkums patvēruma meklētājiem. Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas Latvijā tālākās integrācijas sekmīgums ir atkarīgs no paša cilvēka uzņēmības, jo pēc statusa saņemšanas valsts nodrošina vienīgi palīdzības minimumu.
Latvijas institūcijām ir nepieciešama specifiska informācija par valstīm, no kurām nāk patvēruma meklētāji, tāpēc jāizzina citu valstu pieredze. Taču tā jāvērtē kritiski. Rietumeiropas valstīm pašām jāatzīst, ka tās ir pieļāvušas kļūdas integrācijā. Latvijai tagad ir visas iespējas attīstīt patvēruma sistēmu, ņemot vērā gan pozitīvos piemērus, gan cenšoties neatkārtot citu pieļautās kļūdas. Ir jāturpina nacionālās likumdošanas saskaņošana ar ES tiesību aktiem patvēruma procedūru jomās, nacionālās likumdošanas izvērtēšana, kā arī robežsardzes darbinieku mācības. Ir jāveic arī patvēruma meklētāju sociālās integrācijas modeļa izstrāde, jāizveido sadarbība ar ES valstīm, kā arī sadarbības tīkls Latvijā starp nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm patvēruma jautājumu risināšanai.
Pētījums skaidri parāda, ka jāveic plaša sabiedrības informēšana patvēruma jautājumos. Viena no labākajām informēšanas iespējām ir darbs ar bērniem un jauniešiem.
Katru valsti var piemeklēt kritiski apstākļi, kas tās ļaudīm liek atstāt mājas un meklēt patvērumu citā valstī. Arī latvieši, glābjoties no PSRS okupācijas un drošas nāves Sibīrijā, paši savulaik devās bēgļu gaitās un rada patvērumu dažādās pasaules valstīs. Cerot uz to, ka mums nekad vairs nebūs jāmeklē patvērums svešumā, valstij tomēr ir pienākums palīdzēt tiem, kuri nonāk Latvijā un kuriem tiešām draud dzīvības briesmas savā dzimtenē. Šādi paskaidrojot, jautājums par patvēruma meklētājiem varētu kļūt tuvāks un labāk izprotams visai sabiedrībai.