Tikko atgriezamies no Latvijas uz Dallasu, kur turpinas diskusija par to kada virziena vajadzetu Obamam darboties, lai ekonomikais stavoklis ASV uzlabotos.Vinam iesaka macities no “lielas depresijas” prezidenta Frenklina Ruzvelta un izvaitities no prezidenta Herberta Huvera kludam.Mans jautajums, ko varetu Latvijas vaditaji macities no ta, kas notika Amerika 1930tos gados.

Amerika bezdarbs bija 24%, Latvija julija 16 % un daudzi paredz, ka rudenim sakoties tas strauji pieaugs, IKP kritums pirmajos divos ceturksnos ir bijis 18%, kas neparprotami ir bez precedenta Eiropas valstis pedejo 50. gadu garuma. Lielakais IKP kritums bija 1990tos gados Somija- 11%, kad sabruka tirznieciba ar PSRS.

Lidz sim musu valdiba ir drastiski samazinajusi izdevumus neskatoties uz nozari, un cik labi vai slikti kada struktura darbojas. Neskatoties uz to, budzeta ienemumi nav tadi, kadus valdiba ir sagaidijusi un premjerministrs izsaka pienemumu, ka PVN vel var tikt palielinats “ja tas ta turpinasies”. Tacu PVN palielinasana visam, un ne tikai luksusa lietam atkal daudz vairak “soda” vienkarso iedzivotaju, kam alga jau ta ir maza.

Ko darit: Zinot, ka Latvija ir tresais zemakais nodoklu slogs ES, un zinot to, ka Latvija sis nodoklu slogs disproporcionali balstits uz tiem, kas pelna mazak, butu jadara sekojosais:

1. Nebusu originals, ja piekritisu gan Ruzveltam, gan daudziem citiem ekonomistiem, kas uzskata, ka japalielina ienakuma nodoklis tiem, kas pelna vairak un jasamazina tiem, kas pelna mazak.

Tacu sim palielinajuma jabut sapratigam, nevis tadam ka to izdarija Herberts Huvers “Lielas depresijas” laika, kad cilvekiem ar pasiem augstakiem ienemumiem, ienakuma nodoklis tika palielinats no 25 uz 69%, vai tadam, ko pirms laika ieteica valdiba, ka nodokli japalielina tiem kas pelna vairak par 300Ls, tas ir absurds.

Iemesls kapec to darit, ir pavisam vienkarss, ja cilvekam alga ir 200Ls un vinam nodoklus samazina no 25 uz 15%, tad cilvekam paliks par ~10Ls vairak, par kuriem vins pirks, kartupelus, maizi un tomatus un lidz ar to aktivi stimules ekonomiku. Savukart cilveki, kas pelna 2000Ls, veidos uzkrajumus (kas ir labi ilgtermina, bet ne istermina), bet ekonomika sodien un rit netiks stimuleta.

2. Visiem labi zinams, ka daudzi uznemumu ipasnieki algu sanem dividendes un ienemuma nodokli no si ienakuma nemaksa, ka ari nemaksa nodokli no pelnas par banku depozitu, ka, piemeram, bedigi slavenais Kargina kungs, kas sanem simtiem tukstosus Ls menesi, bet valstij no ta nemaksa ne santima, tas ir nesaprotami un nepareizi. Vienigas valstis, kuras ir ta saucamais “flat tax” ir Bulgarija, Albanija, Cehija, Igaunija, Gruzija, Kazakstana, Iraka, Kirgizstana, Lietuva, Mongolija, Makedonija, Ukraina, Krievija un vel dazas. Man Latvija esot, ekonomisti mineja, ka ieviesot pakapenisku nodokli kopejais iekaseto nodoklu apjoms nemainisies, tacu sis pazinojums “is missing the point”, jo ka jau teicu, nodoklu atlaide tiem, kas pelna mazak stimules ekonomiku uzreiz, momenta….kas ir pats galvenais sodien, jo valstij pasai nav lidzeklu ka ekonomiku stimulet, ka tas tiek darits Vacija, ASV in Kina.

3. Nodoklu iekasesanas institucijas jastiprina un stingri javersas pret tiem kas tisi un ar nodomu izvairas no nodoklu maksasanas, tai pasa laika saskanojot nodoklu politiku ar musu Baltijas kaiminiem.

Ir fundamentali svarigi saprast, ka valstij palielinat nodoklu ienemumus, saprotot, ka tas nedrikst but darits uz pensionaru un citu maz pelnoso grupu rekina, tam valdibai ir jabut pilnigi skaidram.

Ka teica Eleonora Ruzvelte:

“This is no ordinary time, no time for weighing anything except what we can best do for our country as a whole”.