Aptauju pēc domnīcas PROVIDUS pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS. Tās ietvaros tika aptaujāti 1013 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās visos Latvijas reģionos. Aptauja tika veikta no 30.10.2020 līdz 10.11.2020.
Svarīgākie rezultāti
(1) Latvija joprojām raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis. Tikai 32% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. Tas ir maz, ja Latviju salīdzina ar Eiropas Ziemeļvalstīm. Tomēr uzticēšanās citiem cilvēkiem pieaug, ja salīdzina pašreizējo uzticēšanās līmeni ar deviņdesmitajiem gadiem.
(2) Aptuveni trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas nevienai no svarīgākajām Latvijas institūcijām – ne Saeimai, ne MK, ne pašvaldībām, ne tiesām, ne sabiedriskajiem medijiem, ne sabiedriskajām organizācijām. Vismazāk institūcijām uzticas Latvijas nepilsoņi un cilvēki ar zemiem ienākumiem.
(3) Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti. Aizvainojuma sajūta ir īpaši liela starp cilvēkiem bez Latvijas pilsonības.
(4) Pozitīvā ziņa: turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir nozīme viņu pašvaldībā, gandrīz puse tic savai ietekmei Latvijā, bet joprojām mazāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jūtas ietekmīgs Eiropas Savienībā.
(5) Latvijas iedzīvotāji šobrīd raksturojami kā pilsoniski pasīvi – tikai 14% iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kāda sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem. Visapātiskākā sabiedrības daļa ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī Latvijas nepilsoņi. Visaktīvākā – cilvēki ar augstāko izglītību.
(6) Latvijas iedzīvotāji vēlētos plašākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā. Īpaši populāra ir iecere par pašvaldību līmeņa referendumiem.
(7) Ievērojama daļa (41%) no Latvijas iedzīvotājiem būtu gatava veltīt savu laiku tam, lai piedalītos vairāku dienu apspriedēs, meklējot risinājumu kādai sabiedriski svarīgai problēmai. Citās Eiropas Savienības un OECD valstīs tā sauktie deliberatīvie pasākumi ir jauns veids, kā pēc loterijas principa iesaistīt lēmumu pieņemšanā cilvēkus, kuru viedokļi un pieredzes publiskajā telpā ir maz pārstāvēti. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju viedokļi dalās par to, vai par dalību šādās apspriedēs būtu jāsaņem samaksa.
(8) Daudziem Latvijas iedzīvotājiem der apspriedes, referendumi un vēlēšanas internetā, taču klātienes apspriedēm, referendumiem, vēlēšanām joprojām ir priekšroka. Izņēmums – jaunieši.
Plašāk ar pētījuma rezultātiem var uzzināt lsm.lv ziņu portālā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija–joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas.a390701/
Ar pilniem aptaujas rezultātiem (tabulām) var iepazīties šeit (SKDS aptaujapdf)
Aptaujā uzdotie jautājumi:
1. Cik lielā mērā piekrīt šādiem apgalvojumiem:
1.1.Manai balsij ir nozīme Eiropas Savienībā
1.2. Manai balsij ir nozīme Latvijā
1.3. Manai balsij ir nozīme manā pašvaldībā
1.4 Es lepojos ar piederību Eiropas Savienībai
1.5 Es lepojos ar piederību Latvijai
1.6 Es lepojos ar piederību savai pašvaldībai
1.7 Latvijai ir jāpalīdz bēgļiem
1.8. Imigranti sniedz lielu pienesumu mūsu valstij
1.9 Pat ja man būtu iespēja dzīvot jebkurā pasaules valstī, es izvēlētos dzīvot Latvijā
1.10 Latvijas valsts ir mani aizvainojusi.
2. Es Jums nosaukšu vairākas institūcijas. Lūdzu, pasakiet, kurām Jūs pilnībā vai daļēji uzticaties!
Saeimai
Ministru kabinetam
Pašvaldībām
Tiesu sistēmai
Sabiedriskajiem medijiem
Sabiedriskajām organizācijām
Neuzticas nevienai no šīm
Grūti pateikt/NA
3. Lūdzu, novērtējiet, cik daudz kopīga Jums ir ar šīm grupām!
Igauņi
Lietuvieši
Latvijā dzīvojošie latvieši
Latvijā dzīvojošie krievi
Krievijā dzīvojošie krievi
Latvijas diaspora, kuri strādā Īrijā vai Lielbritānijā
4. Vispārēji runājot, vai Jums šķiet, ka vairākumam cilvēku var uzticēties vai arī saskarsmē ar cilvēkiem jābūt ļoti piesardzīgam/-ai?
5. Lūdzu, nosauciet tās valodas vai dialektus, kurus Jūs lietojat savā ģimenē!
Latviešu
Latgaliešu
Angļu
Krievu
Vācu
Cita valoda
Nav atbildes
6. Lūdzu, nosauciet tās valodas vai dialektus, kurus Jūs lietojat ar saviem draugiem, paziņām!
7. Lūdzu, nosauciet tās valodas vai dialektus, kurus Jūs lietojat savās darbavietās ar kolēģiem vai klientiem!
8. Šajā sarakstā minētas dažādas cilvēku grupas. Ar kuriem cilvēkiem Jūs nevēlētos dzīvot kaimiņos?
Cilvēkiem no Eiropas valstīm (piem., francūžiem,
vāciešiem)
Cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm (piem.,
indiešiem, pakistāniešiem)
Gejiem, lesbietēm, transpersonām
Romiem (čigāniem)
Cilvēkiem ar fiziska rakstura invaliditāti
Cilvēkiem ar garīga rakstura invaliditāti
Musulmaņiem
Ebrejiem
Ne pret vienu nav iebildumu
Grūti pateikt/NA
9. Šajā sarakstā minētas dažādas cilvēku grupas. Ar kuriem cilvēkiem Jūs nevēlētos strādāt vienā darba kolektīvā?
10. Šajā sarakstā minētas dažādas cilvēku grupas. Ar kuriem cilvēkiem Jūs nevēlētos, lai Jums izveidotos kopīga ģimene?
11. Es Jums nosaukšu dažādas cilvēku grupas. Lūdzu, norādiet to grupu pārstāvjus, kuri ir Jūsu ģimenes, draugu vai kolēģu lokā!
12. Vai pēdējā gada laikā esat izjutis/-usi diskriminējošu attieksmi (savā darbavietā, saņemot publiskus pakalpojumus, sabiedriskajā transportā, uz ielas) pēc kādas no šādām pazīmēm?
Esmu diskriminēts/-a manas pilsonības dēļ
Esmu diskriminēts/-a manas etniskās izcelsmes,
tautības dēļ
Esmu diskriminēts/-a manas ādas krāsas dēļ
Esmu diskriminēts/-a mana dzimuma dēļ
Esmu diskriminēts/-a manas seksuālās
orientācijas dēļ
Esmu diskriminēts/-a mana veselības stāvokļa vai
invaliditātes dēļ
Esmu diskriminēts/-a mana vecuma dēļ
Esmu diskriminēts/-a pēc citām pazīmēm
Ar diskrimināciju neesmu saskāries/-usies
Grūti pateikt/NA
13. Šobrīd Latvijā notiek diskusijas par plašāku iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Kuras no jaunajām iecerēm Jūs atbalstītu?
13.1 Ieceri par pašvaldību līmeņa referendumiem – iespēju pašvaldību iedzīvotājiem pašiem izlemt vietējas nozīmes jautājumus
13.2 Sabiedrības līdzlemtu pašvaldības budžetu – iespēju pašvaldību iedzīvotājiem pašiem izlemt, kā daļu no pašvaldības budžeta izmantot tā, lai veiktu nelielus labiekārtojumus publiskajā telpā
13.3 Sabiedrības ievēlētas pagastu valdes – iespēju pašvaldību
iedzīvotājiem ievēlēt ne tikai pilsētas vai novada domi, bet arī savus
pārstāvjus pagastu valdēs
13.4 Pienākumu pašvaldībām un ministrijām pirms reformām rīkot plašas konsultācijas ar iedzīvotājiem un ekspertiem
13.5 Plašākas Latvijas pilsoņu iespējas organizēt Latvijas mēroga
referendumus
13.6 Nevienu neatbalsta
13.7 Grūti pateikt/NA
14. Šobrīd pasaulē aizvien biežāk valsts vai pašvaldību iestādes uzaicina pēc nejaušības principa atlasītus cilvēkus piedalīties sabiedriskajā apspriedē par kādu svarīgu sabiedrības problēmu, lai iedziļinātos šajā problēmā un palīdzētu izstrādāt tai risinājumus.
Piemēram, Francijas iedzīvotāji šādi izstrādāja priekšlikumus cīņai pret klimata pārmaiņām, Īrijas iedzīvotāji mainīja savas valsts abortu politiku. Ja Jūs saņemtu uzaicinājumu uz šādu apspriedi, vai Jūs šo uzaicinājumu pieņemtu? Lūdzu, ņemiet vērā, ka parasti šādas apspriedes notiek vairākas dienas.
15. Kā Jums šķiet, vai iepriekšējā jautājumā minēto apspriežu dalībniekiem būtu jāsaņem samaksa par dalību apspriedē?
16. Ja Jums būtu iespēja piedalīties valsts iestādes organizētā apspriedē klātienē vai internetā, kurai no izvēlēm Jūs dotu priekšroku?
17. Ja Jums būtu iespēja piedalīties referendumā vai balsot vēlēšanās klātienē vai internetā, kurai no izvēlēm Jūs dotu priekšroku?
18. Vai Jūs pēdējo divu gadu laikā esat darījuši kādu no šīm darbībām?
18.1 Sazinājos ar manis ievēlētajiem deputātiem
pašvaldībā vai Saeimā
18.2 Piedalījos piketā vai citā protesta akcijā
18.3 Lai atrisinātu kādu visai sabiedrībai svarīgu problēmu, ziedoju tās risināšanai savu brīvo laiku vai līdzekļus
18.4 Piedalījos pašvaldības vai valsts institūcijas organizētā apspriedē, kur paudu savu viedokli
18.5 Parakstīju petīciju, sabiedriski svarīgu iniciatīvu vai
atklāto vēstuli
18.6 Nedarīju neko no šeit minētā
18.7 Neatceros/ NA
Tehniskā informācija par aptauju un projektu
Aptauju līdzfinansēja ASV Vēstniecība Rīgā projekta “Uzticami dati par sabiedrības attieksmi par demokrātiju un cilvēktiesībām” ietvaros, kā arī Aktīvo iedzīvotāju fonds projekta “Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību” ietvaros.
Projektu “Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību” finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 104997 eiro. Projekta mērķis ir divu gadu laikā publiskajā pārvaldē (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) palielināt pieprasījumu pēc jēgpilnām, iesaistošām konsultācijām ar sabiedrību. Latvijā šo finansējumu administrē Aktīvo iedzīvotāju fonds.
Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kas Latvijā tiek īstenota no 2020. līdz 2024. gadam ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotāju līdzdalību un vairot mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spējas.
Papildu informācija:
Iveta Kažoka
Sabiedriskas politikas centra “PROVIDUS”
Direktore un vadošā pētniece
E.: iveta.kazoka@providus.lv
Foto: Mariya Todorova no Pexels