Raksts

Latvija bezsamaņā


Datums:
14. maijs, 2009


Autori

Rita Našeniece


Paldies visiem par komentāriem, jo īpaši abiem Pēteriem, Drakonam par konkrēto kampaņu novērojumu un Veiko! Romijai paldies par jaunu informāciju. Jūtos rosināta. Īpaši jautājumā par liberālo tirgus ekonomiku, ko minēja Pēteris II.Nesen, kad Angela Merkele, tērpta jaukā pavasarīgā žaketē, tikās ar Valdi Dombrovski un solījās būt Latvijas labā feja, lobējot mūsu intereses, viņa arī padalījās ar savām pārdomām. Eiropas stabilākā politiķe bilda (citēju „Dienu”), „ka arī 2010.gads Vācijas ekonomikā būs grūts un pieaugs bezdarbs, tāpēc Vācijas valdība plāno risinājumus ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā.”

Vai tas bija mājiens vai nē, es nezinu. Nu man pēc tāda izskatījās. Mums IKP kritums ir 18%, bet daži neatkarīgi ekonomistu runā par iespējamiem 25% un 30%. Ceru, ka tās ir tikai prognožu himēras un maldi. Bet 60 000 cilvēku bez ienākumiem un 140 000 bezdarbnieku, par kuriem šodien Dombura raidījumā runāja Elīna Egle no Darba devēju konfederācijas, ir realitāte.

Es joprojām neesmu dzirdējusi nekādu risinājuma plānu gadījumam, kad bez ienākumiem, atkārtoju, pilnīgi un galīgi bez NEKĀDIEM ienākumiem esošo cilvēku skaits sasniegs kritisko skaitli un, kad beigsies valsts izsniegtie bezdarbnieku pabalsti. Kad NEKUR, galīgi nekur vai gandrīz nekur vairs nevarēs doties, lai meklētu darbu.

Daži Latvijas sociālā fona riski, starp citu ir vēl lielāki, kā Argentīnas vai Brazīlijas riski. Man tie arvien vairāk dažā ziņā atgādina Dienvidslāvijas riskus pirms Balkānu kariem 90. to gadu sākumā. Dienvidslāvijas kari sākās ar sociālo krīzi, ko izraisīja banku kolapss, valūtas devalvācija bezdarbs un ekonomiska krīze. Nacionālais faktors kā grāfs Drakula, dekādēm guļošs savā zārkā, piepeši slējās augšā un meklēja savus upurus. Valstī, kur (atšķirībā no Latvijas) lielākā daļa runāja vienā valodā un daudzi pat nezināja savu tautību, notika tas, kas notika. Attīecībā par Latvijau – ir tikai viena labā ziņa – mēs esam Eiropas Savienībā. Bet šobrīd šķiet, ka tā arī ir vienīgā. Varbūt ka otra labā ziņa ir tā, ka es pēc ilgiem laikiem redzu smagi strādājošu valdību. Jautājums ir par rezultātu.

Tagad par liberālo tirgus ekonomiku. Jā, tas ir lieliski, ka manā valstī ir spējīgi cilvēki, kas darbojas visā plašajā politiskajā spektrā – pa labi, pa kreisi, pa vidu, un visur citur, kur viņus sirds aicina. Bet šobrīd ir laiks būt ļoti modriem un nepielipt shēmām. Mēs esam laivā, kurā ir sūce un jāsmeļ ir visiem, vienoti un turklāt ļoti ātri. Šis ir laiks, kurā visām lietām ir jānotiek ļoti ātri. Latvija tuvojas bezsamaņai, un ļoti ceru, ka netuvojas komai. Patiesībā šobrīd svarīgi, lai ekonomiskais kolaps nenovestu pie sociālās eksplozijas, kas var pieņemt ļoti vulgāras formas.

Cilvēki, kam nav ko zaudēt, ir pateicīgs materiāls pilnīgi absurdām politiskām un nacionālistiskām manipulācijām. Šo manipulēto cilvēku sejas mainās līdz nepazīšanai. Un tie būs mūsu kaimiņi un tie būsim mēs, kas darīs lietas, kas agrāk šķita neiedomājamas.

Nākošreiz es Jums pastāstīšu, kā izskatās daudz pieminētā humanitārā krīze Eiropā un nevis televīzijas ekrānā, bet ādas attālumā. Tagad ir vēla nakts stunda un tas nav patīkams stāsts. Man personīgi humanitāra krīze nav ironiska intelektuāļu prāta rotaļa vai bildes TV. Es negribu, lai tā jebkādā formā piemeklē mūs.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!