Raksts

Latvietis — sveiks un vesels


Datums:
22. septembris, 2011


Autori

Uģis Gruntmanis


Foto: Dr Case

Ģimenes ārstam akūti saslimušu cilvēku būtu jāspēj izmeklēt tajā pašā dienā vai sliktākajā gadījumā — nākamajā.

Pirms jaunās valdības veidošanas Politika.lv blogu autors, ASV dzīvojošais latviešu izcelsmes ārsts Uģis Gruntmanis piedāvā savu skatījumu, kādi pasākumi tuvākajos gados Latvijā būtu veicami, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu. Publicēsim trīs Uģa Gruntmaņa rakstus par šo tematu, un pirmajā — par to, kādus profilaktiskos pasākumus veikt, lai uzlabotu mūsu vispārējo veselības līmeni, kā arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem ambulatorajā aprūpē.

Veidojot jauno valdību, Latvijas iedzīvotājiem ir jāpiedāvā saprātīgas, pragmatiskas un skaidras veselības aprūpes programmas par to, kas sagaidāms nākamajos gados. Pirms vēlēšanām, internetā skatoties partiju diskusijas, pārņēma nesapratne, jo, kā savulaik teica mana vecmāmiņa, cilvēki (ar retiem izņēmumiem) tikai vāvuļo, bet nespēj piedāvāt neko, ko varētu nosaukt par reālu un realizējamu veselības aprūpes uzlabošanas plānu. Arī nevienā no partiju programmām nekas vairāk par vispārējiem solījumiem nebija atrodams.

Tāpēc izklāstīšu sešas Latvijas medicīnas aprūpes problēmas un piedāvāšu risinājumus, kādi jau ļoti drīz būtu nepieciešami.

Veselības profilakse

Veselīga dzīvesveida popularizēšanā ir jāiegulda vairāk naudas. Kāpēc?

Pēc Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Health Data 2010. gadā[ 1 ], Latvija starp 32 attīstītajām valstīm dala pirmo vietu ar Grieķiju vīriešu smēķētāju ziņā. Latvijā smēķē 46% vīriešu, kamēr, piemēram, Zviedrijā — 17%. Arī piecpadsmitgadīgo pusaudžu grupā Latvija ieņem otro vietu — Latvijā smēķē 30% no jaunajiem vīriešiem, savukārt Zviedrijā un Portugalē — 9%. Aptaukošanās ziņā Latvijas sievietes ieņem trešo vietu (ar 21%) uzreiz pēc Anglijas un Īrijas sievietēm. Salīdzinājumam — Šveicē un Itālijā šādi sieviešu ir 9%. No pētījumiem ir skaidrs, ka smēķētāji vidēji dzīvo par 10-15 gadiem īsāku dzīvi un ka Latvijā no smēķēšanas vien katru gadu mirst no 3000 līdz 5000 iedzīvotāju.

Lai šos rādītājus fundamentāli uzlabotu, veselības profilaksē ir jāiegulda būtiski līdzekļi. Treknajos gados tam veltījām 1,6% no veselības budžeta, toties tagad — daudz mazāk. Atkal salīdzinājumam — Igaunija veselības profilaksē iegulda 2,8%, Slovēnija — 3,9% un Somija — 5,7%.

Veselības aprūpes politikas veidotājiem, strādājot kopā ar bērnu vecākiem, bērnudārziem un skolām, ir jāizstrādā ilglaicīgas programmas veselības uzturēšanā gan ar uzturu, gan sportojot, gan mācot izvairīties no kaitīgiem ieradumiem. Šīm programmām jāsākas pēc iespējas ātrāk un agrākā vecumā, mērot klašu piedalīšanos tajos. Piemēram, mērot ar pedometru, cik soļu katrs klasē nostaigājis mēnesī. Savukārt labāko klasi var apbalvo ar kaut ko, kas bērnus varētu aizraut piedalīties šajā „veselības spelē”. Tāpat bērniem jāsaņem visas nepieciešamās vakcīnas, lai tie nemirtu no viegli novēršamām infekciju slimībām. Toties nabadzīgajiem vecākiem pabalstus nedrīkstētu maksāt „tāpat vien”, bet tos, līdzīgi kā Brazīlijā, būtu jāizmaksā tikai tad, ja bērns ir aizvests pie ārsta un regulāri apmeklējis skolu.

Ambulatorā aprūpe

Visas partijas ir atbalstījušas pašreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS) iesākto darbu, vairāk naudas novirzot ambulatorajai aprūpei. Tas ir pareizs solis laikā, kad kopējais veselības budžets ir samazināts no 569 miljoniem latu 2008. gadā līdz 492 miljoniem latu šogad. Ambulatorajai aprūpei tērēja tikai 25% no kopējā budžeta, kamēr tādās valstīs kā Zviedrija un Portugāle attiecīgi — 41% un 46%. Ministrija kopā ar ārstiem ir veiksmīgi izstrādājusi kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem, taču tikai neliels skaits tos ir akceptējuši, un būtu jāturpina stimulēt šo procesu.

Ģimenes ārstam akūti saslimušu cilvēku būtu jāspēj izmeklēt tajā pašā dienā vai sliktākajā gadījumā — nākamajā (protams, par to saņemot papildus atlīdzību). Austrālijā tas ir iespējams 62% gadījumu un Holandē — 70% gadījumu. Šajās valstīs ir arī lielākais iedzīvotāju skaits, kas divu gadu laikā nav apmeklējuši neatliekamās palīdzības nodaļu, attiecīgi — 79% un 82%.

No pētījumiem ir skaidrs, ka 20% slimāko valsts iedzīvotāju iztērē līdz pat 85% no valstu veselības budžetiem. Lai veicinātu tieši šo pacientu aprūpes kvalitāti un līdz ar to arī nenonākšanu slimnīcā, gan ģimenes, gan ambulatoro speciālistu praksēm būtu jāstrādā sinhronizētāk un jākomunicē veiksmīgāk, lai pārliecinātos, ka medikamenti tiek lietoti regulāri un pēc plāna un pacients tiek regulāri apsekots. Šim būtu jābūt vienam no būtiskākajiem ģimenes un ambulatoro ārstu kvalitātes mērīšanas kritērijiem,

Pie slimnīcām būtiski jāpaplašina ambulatorās aprūpes iespējas, ieviešot principu, ka nauda seko pacientam. Tur pacients varētu turpināt saņemt specializētu aprūpi pie tā paša ārsta, pie kura ārstējies slimnīcā. Komunikācijā ārstu starpā, kā arī starp ārstiem un pacientiem ir kritiski svarīgi ieviest e-medicīnu. Bez tās kvalitatīva veselības aprūpe un tās uzskaite ir neiespējama, taču pacientu un ārstu komunikācija, šādu sistēmu ieviešot, būtiski uzlabojas. To parādījusi Jaunzēlandes un Holandes pieredze.


Dēļu maiņa medicīnas kuģī

Maksāt mazāk, dzīvot ilgāk

Uģa Gruntmaņa blogs

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!