Informācija par organizāciju:Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) dibināta 2000. gada aprīlī.Tās valdes priekšsēdētājs ir Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš. Kopš 2001. gada ģenerālsekretāre ir Dagnija Stuķēna.Organizācijā ir 150 biedru.LATO ir asociētie biedri Atlantijas līguma asociācijā, kas apvieno 40 līdzīgas organizācijas gan NATO kandidātvalstīs, gan dalībvalstīs.LATO mērķis: izglītot sabiedrību par Latvijas iestāšanos NATO.
Par LATO stratēģiju organizācijas mērķa sasniegšanā stāsta ģenerālsekretāre Dagnija Stuķēna:
Partijas ir mūsu biedri
Mūsu pozitīvo sadarbību ar politiskajiem spēkiem izskaidro galvenais nosacījums, ar kuru darbojamies: LATO nav jāietekmē lēmums par iestāšanos NATO, likumdevēja un izpildvaras līmenī tas jau ir pieņemts – Latvijai ir jāiestājas NATO. Taču diskutējams ir jautājums, kā sabiedrību labāk informēt.
LATO asociētie biedri ir Tautas partija (TP), savienība Latvijas ceļš (LC) un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK). Ar partiju pārstāvjiem tiekamies diskusijās, LATO pārstāvjus kā ekspertus aicina uz NATO Parlamentāro Asambleju, kad Latvijā ierodas NATO dalībvalstu parlamentu locekļi. Politiķu argumentācija – LATO ir viens no forumiem, kas pārstāv sabiedrības viedokli.
Apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) ir vienīgā partija 7. Saeimā, kas pateikusi, ka neatbalsta iestāšanos NATO, bet nav arī “pret”. Taču 2001.gadā, kad Reiterna namā rīkojām diskusiju ar mērķi informēt minoritāšu pārstāvjus, PCTVL priekšsēdētājs Jānis Jurkāns neatteicās tajā piedalīties. Savukārt, TB/LNNK pērn mūs finansiāli atbalstīja jauniešu semināru rīkošanā.
Saeimas komisijas kā tiešu kanālu sava mērķa sasniegšanai neizmantojam, jo pieņemtā lēmuma dēļ tas nav tik aktuāli.
Ministrijas deleģē savas funkcijas LATO
Aizsardzības ministrija (AM) jau no LATO dibināšanas mūs dotē ar aptuveni 6 000 – 7 000 latu gadā, kas domāti konkrētiem projektiem. Sadarbojamies ar AM Sabiedrisko attiecību departamentu, ar valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski (TB/LNNK), Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un citiem.
Ārlietu ministrijā (ĀM) kontaktējamies ar Sabiedrisko attiecību departamentu un Drošības politikas departamentu, augstākajā līmenī – ar ministru Induli Bērziņu (LC), ministra palīgiem.
Veiksmīgo sadarbību nesaistām ar ministriju vadītāju politisko piederību, bet gan ar ministriju mērķiem un uzdevumiem, kas saistīti ar Latvijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā.
Pirms gada pēc ĀM iniciatīvas tika nodibināta NATO darba grupa, kura pārlūko, lai informēšana par NATO būtu savstarpēji saskaņota. Darba grupā ir pārstāvji no ĀM, AM, LATO, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas. Tas ir piemērs, kā nevalstiskā organizācija līdzvērtīgi var sadarboties ar valstiskām organizācijām.
Atbalsts NATO ir audzis
Grūti izmērīt, kāda ietekme ir bijusi mūsu darbam, taču varam pieņemt, ka atbalsts NATO ir arī LATO nopelns. 1999.gadā atbalsts Ziemeļatlantijas aliansei bija ap 49%, 2002. gada jūlijā – 66,1%.
Diskusiju laikā, kuras rīkojām Rīgā un reģionos, skaidri iezīmējās LATO darba papildfunkcija – veicinot sabiedrības izglītošanu par NATO, vienlaicīgi ar savām aktivitātēm mazināt plaisu starp politiķiem un sabiedrību, parādot, ka sabiedrības viedoklis ir svarīgs.
Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir sasniegt krieviski runājošo sabiedrības daļu. Šeit parādās valstiska mēroga problēma – liela daļa krievvalodīgo nejūtas piederīgi šai valstij, politikas process viņus neinteresē. Tomēr cenšamies – veidojam klipus, izdodam bukletus krieviski. 2002.gada 27.septembrī kopā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību organizēsim konferenci Krievu dialogs Latvijā.
LATO valdes loceklis Dmitrijs Nikolajevs ir organizācijas Rietumu krievi vadītājs. Viņš reprezentē to daļu no 66,1% NATO atbalstītājiem, kuri runā krieviski.
Valdē ir cilvēki, kas sevi pierādījuši kā profesionāļi – politologs Artis Pabriks, Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un citi. Tas dod papildu uzticību LATO darbam.
Strādājam, lai arī starptautiskās sabiedrības lēmumu pieņēmēji iepazītu situāciju Latvijā. LATO pārstāvji ir devušies lobiju braucienos uz Vašingtonu, Londonu. Kā starptautiski atzītai organizācijai mums uzticas ārpus Latvijas robežām.
8. Saeimā – uzticību ilgtermiņa mērķiem
7. Saeimas deputāti bija spējīgi pieņemt šķietami nepopulāru lēmumu – atcelt valodu prasību ierobežojumus deputātiem. Uzticību Latvijas ilgtermiņa mērķiem sagaidām arī no 8. Saeimas deputātiem.
8. Saeimā gribam redzēt politiķus, kuriem NATO ir mērķis, un viņi no tā nenovirzās. Lai arī apšaubu, ka Ārlietu un Aizsardzības ministrijās pēc vēlēšanām varētu būt politisko spēku nomaiņa, arī tas mūsu sadarbību nemazinātu.
Ja 8. Saeimā būs pret NATO noskaņota partija, tas varētu būt indikators, ka LATO darbs skaidrošanas procesā nav bijis pietiekams. Taču viedokļu dažādībai demokrātiskā sabiedrībā ir jābūt.
LATO turpmāk būs jāstrādā vairāk. Pēc Prāgas samita šā gada novembrī paies vismaz divi gadi, kamēr notiks uzņemšanas process. Sabiedrībai būs jāizskaidro, ka Latvija vēl nav uzņemta, bet ir uzaicināta iestāties NATO. Šajā laikā katrā dalībvalsts parlamentā būs jābalso par Latvijas uzņemšanu. Izskaidrošanas politikai būs vēl lielāka nozīme gan Latvijā, gan ārvalstīs. 7. Saeimas laikā sabiedrībā par NATO dominēja filozofiski vērtību jautājumi, 8. Saeimā tie būs daudz precīzāki, šaurāki – par faktiem, izmaksām.
Iespējams, ka 8. Saeimas laikā LATO rīkos pasākumus tieši politiķiem.
Protams, jāpatur prātā viena procenta iespējamība, ka Latviju neuzaicinās iestāties NATO. Tad LATO būs jāstrādā vēl aktīvāk.