Foto: A. Jansons © AFI
Lielākā daļa partiju apņemas cīnīties ar pašreizējās darba tirgus situācijas sekām, nevis cēloņiem. Tāpat partijas izvairās no imigrācijas jautājuma. Drosmīgākie sola pasargāt Latviju no “neeiropiešu imigrantiem”, nepiedāvājot citas alternatīvas darbaspēka trūkuma problēmai jau tuvākajiem četriem gadiem. Tā vietā tiek solīta nākotne, ko veidos inovācijas, tehnoloģijas un zināšanās balstīta ekonomika.
Risināmie jautājumi
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām Latvijas uzņēmējus arvien vairāk satrauc jautājums par darbaspēka deficītu[1]. Saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem visvairāk strādājošo trūkst būvniecībā, tirdzniecībā, veselības aprūpē. Pieprasījums šajās nozarēs jau tagad pārsniedz piedāvājumu. Darbaspēka deficīts ir viens no faktoriem, kas var būtiski ierobežot valsts reģionālo attīstību, jo pat lielāko Latvijas pilsētu pašvaldības nespēj mobilizēt darbaspēka resursus saviem ekonomiskajiem projektiem[2]. Uzņēmēji ir spiesti paaugstināt darba samaksu straujāk par produktivitātes kāpumu. Turklāt, ja līdz šim Latvijas darba tirgus vēl ir spējis nodrošināt nodarbinātības pieaugumu bezdarba līmeņa samazināšanās un iedzīvotāju aktīvākas līdzdalības darba tirgū dēļ, drīzumā šīs iekšējās rezerves tiks izsmeltas[3].
Neraugoties uz pēdējo gadu dzimstības pieaugumu Latvijā, turpinās iedzīvotāju depopulācija. Tuvāko 5-7 gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā – par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem[4].
Ekonomikas straujās izaugsmes un darbaspēka aizplūšanas uz vecajām ES dalībvalstīm dēļ darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem Latvijas ekonomiskās politikas jautājumiem, un tā risinājumi noteiks valsts ekonomisko attīstību pārskatāmā nākotnē. Darbaspēka trūkums var bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, jo to ne vienmēr iespējams aizvietot ar tehnoloģijām.
Šī problēma ir aktuāla arī ES mērogā. Viens no risinājumiem ir legālās migrācijas politikas plānošana. ES valstu pieeja imigrācijai ir cieši saistīta ar sabiedrības integrācijas problēmām. Tieši tādēļ Eiropas Komisija, vadoties no dalībvalstu interesēm, ir sagatavojusi ikgadējo “Ziņojumu par Migrāciju un Integrāciju”.[5] Zīmīgi, ka vienīgā valsts, kas nav piedalījusies ziņojuma veidošanā, ir Latvija. Tas liecina, ka līdzšinējās valdības ir ignorējušas darbaspēka deficīta problēmu gan nacionālā, gan ES līmenī.
Ko piedāvā partijas?
Analizējot partiju programmas, var prognozēt, ka publiskā politika migrācijas un darbaspēka jautājumos nemainīsies. Politiķiem acīmredzot šis temats šķiet pietiekami nepopulārs, lai no tā izvairītos. Tiesa, kopumā partiju programmās ir rodamas ideālistiskas atbildes uz uzņēmēju jautājumu par darbaspēka trūkumu. Izskatās, ka partijas izvairās no atbildes tuvākajiem četriem gadiem, bet iezīmē tālāku nākotni, kur mistisks Laimes Lācis varētu atrisināt mūsu šodienas problēmas.
Emigrācijas apturēšana
Atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām partiju programmās virspusēji atklājas darbaspēka aizplūšanas problēma. Partijas pauž attieksmi: “Mēs nevēlamies dzīvot valstī, kas eksportē lētas darba rokas un smadzenes” (Saskaņas Centrs), un mudina vēlētājus balsot par sevi: “Neizvēlies citu valsti. Izvēlies citu Latviju” (Saskaņas Centrs). LSDSP apsolās “veicināt visu ārvalstīs strādājošo, īpaši zinātnieku atgriešanos Latvijā, radot tam nepieciešamos darba apstākļus”. Turpretī TB/LNNK darbaspēka deficīts vispār nešķiet nozīmīga problēma, jo partija vēlas “palīdzēt aizbraukt no Latvijas” varai nelojālajiem iedzīvotājiem.
Labākais veids, kā apturēt iedzīvotāju izbraukšanu, ir algu palielināšana un ES vidējā dzīves līmeņa sasniegšana. To arī sola visas partijas: “PCTVL nodrošinās darba algu un sociālo garantiju paaugstināšanu līdz Eiropas līmenim”, “Ar LPP enerģiju, LC pieredzi un RP izpratni par reģioniem mēs 10 gadu laikā panāksim attīstītajām Rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni visā Latvijā”, “Jaunais laiks ir par ES standartiem atbilstošu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni”. Te nu jāatgādina, ka saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas ekonomikas tuvošanās ES vidējiem rādītājiem ir tieši atkarīga no darbaspēka piesaistīšanas. Darbaspēka deficīts ir faktors, kas var ierobežot ekonomisko izaugsmi. Ignorējot problēmu, mērķus var arī tik drīz nesasniegt.
Laimes Lāča radīšana
Laimes Lācis partiju programmās ir izglītība, zinātne un tehnoloģijas. Saskaņas Centrs “izvēlas Latviju, kas kļūst bagāta, pateicoties zināšanās un modernās tehnoloģijās balstītai dinamiskai ekonomikai”, “Tautas partijas programma īpaši uzsver zinātnes izšķirošo lomu valsts attīstībā”, “PCTVL investēs līdzekļus izglītībā”, “ZZS īpašu uzmanību pievērsīs izglītībai un atbalsta mūžizglītību kā darbaspēka resursu nodrošinājumu”, “Jaunais laiks uzplaukumu nodrošinās, veicinot konkurētspējīgas, uz zināšanām un inovācijām balstītas uzņēmējdarbības attīstību”, bet “LPP/LC nodrošinās izglītību, kas sniedz dziļas un pieprasītas zināšanas, paver plašas karjeras iespējas un veicina jaunatnes vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā”.
Izglītība, zinātne un tehnoloģijas ir jomas, kuras ir cieši saistītas ar darbaspēka un migrācijas jautājumiem. Tiesa, pat mērķtiecīgi investējot šajās sfērās, rezultāti darba tirgū atspoguļosies tikai pēc 10-20 gadiem. Tā, piemēram, Igaunija IT lielvalsts statusu ir izcīnījusi tāpēc, ka kopš neatkarības atjaunošanas neatkarīgi no valdību maiņām zinātne un tehnoloģijas bija valsts politikas prioritāte. Latvijā tikai tagad izglītība, pateicoties ES struktūrfondiem, ir politiskās dienaskārtības augšgalā. TP, Jaunais laiks, ZZS savulaik jau pārvaldīja izglītības politiku, un tas vien norāda, ka iepriekšējā darbība nav bijusi vērsta pašreizējo solījumu virzienā. Vēl jāņem vērā tas, ka tehnoloģijas no viesstrādniekiem nepasargā pat attīstās valstis. Globalizācija vēl vairāk saasina konkurenci par darbaspēku.
“Dzimstības sistēmas stimulēšana”
Partiju programmās ir arī mēģinājumi veicināt dzimstību, lai tādējādi ilgtermiņā ekonomika un sociālā politika balstītos uz vietējā darbaspēka potenciālu. Visai oriģināls ir PCTVL piedāvājums par “efektīvas dzimstības sistēmas stimulēšanu…., lai sievietes dzemdē pirmo bērnu jaunības gados”. Labējās partijas sola valsts atbalstu ģimenēm. LPP/LC deklarē, ka rūpes par ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību ir partijas galvenā prioritāte, kam tiks palielināts finansējums. Arī Jaunais laiks apgalvo, ka “mūsu prioritāte – dzimstības uzlabošana un valsts atbalsts ģimenei”. Var diskutēt par Bērnu lietu ministrijas lietderību, ņemot vērā Labklājības un Tieslietu ministrijas, kā arī pašvaldību un bāriņtiesu funkcijas, tomēr jāatzīst, ka valsts atbalsts ir veicinājis dzimstības pieaugumu pēdējos četros gados. Tā ir neliela pozitīva tendence, ko svarīgi veicināt arī turpmāk.
Latvija ārpus ES?
Lai gan daļa ar migrāciju saistītu jautājumu ir ES institūciju kompetencē, Latvijas partijām šajā jomā nav savu interešu un iniciatīvu. Vienīgi ZZS deklarē, ka “jautājumi, kas saistīti ar imigrāciju Latvijā, tiks saglabāti valsts kontrolē”. Ņemot vērā, ka jau kopš 1997. gada Amsterdamas līguma grozījumiem migrācija vairs nav starpvaldību, bet Eiropas Kopienas ietvaros esošs jautājums, ZZS vēlme nemaz nav juridiski realizējama. Pretēji ZZS pārstāvētās valdības pasīvajai pozīcijai (skat. iepriekš) Latvija var aktīvi piedalīties diskusijās, ierosinot un aizstāvot savas intereses jaunu ES atvasināto tiesību aktu izstrādāšanā.
Secinājumi
Meklējot atbildes uz raksta sākumā izvirzītajiem jautājumiem, lielākā daļa partiju apņemas cīnīties ar pašreizējās darba tirgus situācijas sekām, nevis cēloņiem. Tas īpaši izpaužas mazo partiju programmās, kurās plaši tiek solīts “apturēt emigrāciju”. Šāds pašmērķis gan ir ārpus laika un iespējām, jo, Latvijai esot ES dalībvalstij, ir neiespējami neļaut saviem pilsoņiem izmantot brīvas pārvietošanās tiesības. Lai gan partijas izvairās no imigrācijas jautājuma, tomēr “drosmīgākie solījumi” ir pasargāt Latviju no “neeiropiešu imigrantiem” vai citādi nepieļaut imigrācijas politikas pārskatīšanu. Šāda atklātas vai slēptas partiju pozīcijas būtu pieņemamas, ja politiķi piedāvātu citas alternatīvas darbaspēka trūkuma problēmai jau tuvākajiem četriem gadiem. Diemžēl, partijas savās programmās izvairās to darīt, tā vietā solot tālāku nākotni, ko veidos inovācijas, tehnoloģijas un uz zināšanām balstītā ekonomika.
_____________________
[1] Vai Latvijai darbaspēka imigrācija? Hansabankas analītiskās diskusijas.12.06.2006.
[2] Imigrācijas politika: problēmas un perspektīvas. Latvijas Ārpolitikas institūts.2006.
[3] Vai Latvijai darbaspēka imigrācija? Hansabankas analītiskās diskusijas.12.06.2006.
[4] Centrālās Statistikas pārvaldes dati. 2005.
[5] pdf EC Second Annual Report on Migration and Integration 30.06.2006 SEC (2006) 892 (199.42 KB)