Raksts

Laiks domāt par Nirnbergu — pārdomas trešdienā


Datums:
10. decembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Oi, kā gribētos Latvijā sarīkot tādu Nirnbergas procesu! Nezinu, kā glābt Latvijas ekonomiku. Neesmu ciparu skaitītājs un grauzējs, nav manā rīcībā datu, kuri apliecinātu, ka pareizais veids, kā to izdarīt, ir uzkraut milzīgu nodokļu slogu ļaudīm, kuri pērk laikrakstus, medikamentus un zīdaiņa barību. Bet mani kā vienkāršu ierindas pilsoni noteikti šokē valdošās "elites" atzinums, ka valsts budžetu nāksies samazināt par milzīgu, milzīgu procentu tikai dažus mēnešus pēc tam, kad pēc idejas pārdomātais budžets tika apstiprināts! Turklāt nemierīgu, pat ļoti nemierīgu mani dara doma, ka man un visiem pārējiem Latvijas nodokļu maksātājiem nākamajos gados būs jāatmaksā pat PIECI MILJARDI EIRO, kurus valsts taisās aizņemties no Starptautiskā valūtas fonda! Man ir sarežģīti pilnībā sagremot to ļoti, ļoti, ļoti daudz mazāko kredītu, kāds man personīgi būs jāatmaksā nākamo astoņarpus gadu laikā, bet bļāviens -- PIECI MILJARDI EIRO! Tas ir vairāk kā divi tūkstoši eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā mana drauga un kolēģa Askolda Rodina nupat dzimušo mazmeitu (apsveicu!), un viņa vēl vismaz dažus mēnešus nekādu naudu nepelnīs. Nudien bļāviens.

Un tāpēc Nirnbergas process. Tāpēc process, kas domāts ne vien neģēļu atmaskošanai, bet arī dvēseles remdināšanai. Process, kurā varētu aplūkot tos smīnīgi pašapmierinātos taukmūļus, kuri mēnesi pēc mēneša stāstīja, ka Latvijā ir pati labākā tautsaimniecība, kāda vispār kaut kur pasaulē ir bijusi, ka gāzei jābūt grīdā, ka latviešiem un latvijiešiem jābūt gluži vai līdz asarām un puņķiem pateicīgiem par to, ka pie teikšanas ir tik cēli un lieliski cilvēki. Cilvēki, kuri var atļauties pilnībā ignorēt to, ko viņiem saka tādas maznozīmīgas iestādes, kā, teiksim, Starptautiskais valūtas fonds. Kuram nupat būtu pilnīgas tiesības paziņot, ka tāda viendienas muša, kā Latvijas valdošā “elite,” ir pelnījusi iznīcību, nevis glābšanas riņķi. Nirnbergas process, kurā varētu likt Slakterim paskaidrot, kas īsti bija viņa galvā brīdī, kad viņš nolēma sniegt būtisku interviju valodā, kuru viņš prot 11. klases līmenī. Likt Rozem paskaidrot, kā tas var būt, ka Eiropas Savienībā notiek izšķirošas debates par lauksaimniecības politiku, bet viņš, lūk, ir atvaļinājumā. Un visvairāk likt Kalvītim atbildēt uz jautājumu, vai viņš kaut reizi mūžā ir izlasījis kaut vienu grāmatu par ekonomiskām likumsakarībām, jo šķiet, ka nē. Un tas pats attiecas uz vienu otru citu valdības ministru, kurš pēdējo 20 gadu laikā ir kļuvis ļoti ātri ļoti bagāts, jo elementāras ekonomiskās zināšanas tomēr būtu pateikušas priekšā, ka mašīna, kurai vienmēr “gāze ir grīdā,” ar laiku vai nu ietriecas kokā vai vienkārši apstājas, jo degvielas vairs nav.

Politikāņu izturēšanās nudien sāk radīt iespaidu, ka Krievijai ir izdevies tās “tuvējo ārzemju” tālejošais mērķis — iefiltrēt diversantus, kuri Krievijas “interešu zonā” esošās valstis novājinās tik tālu, ka vairs nebūs ne mazāko problēmu, tās vienkārši nopirkt. Atsevišķi politikāņi jau ir sākuši nodrošināties “jaunajiem laikiem” aptekalējot un apčubinot Krievijas gazpromiskās ekonomiskās intereses. Kā vienmēr, esmu dvēseles centrā optimists, esmu labticīgs optimists, kurš nudien, nudien vēlas ticēt, ka ievēlētās amatpersonas vismaz cenšas rīkoties atbildīgi un pareizi, ja arī ne vienmēr tas izdodas. Bet pēdējā laikā klausoties, kā jauni un varētu pat teikt bļaustīgi paziņojumi par krīzes apmēriem, avotiem, risinājumiem un aspektiem tiek pasniegti bezmaz vai reizi 15 minūtēs, šī pārliecība ļodzās. Lūk, kur gribas redzēt tribunālu, kurš liks tiem, kuri pie visas šīs katastrofas ir vainīgi, sēdēt un, lai arī cik negribīgi, atbildēt uz visiem iespējamiem jautājumiem. Memuārus rakstot politikāņi vienmēr cenšas sevi pozicionēt smaržīgā un smukā kontekstā. Vajadzīga nopratināšana. Vajadzīga stingra un pamatīga nopratināšana.

Bet vispirms tai pašai valdošajai “elitei,” kura krīzi radīja, tā arī ir jāatrisina. Johaidī. Tik tālu mēs esam nonākuši. Valdība, kurā ir absolūti bezatbildīgi un neatbilstoši ministri, parlaments, kura vadītājs jau ir paguvis pateikt, ka nekādu atbildību deputāti neuzņemas ārpus balsošanas podziņu spaidīšanas, opozīcija, kura šķiet vairāk spēlējam politiku, nevis risinām krīzi. Vēl vienu reizi, bet tā no sirds: bļāviens!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!