Foto: steffe

Atceļot priekšvēlēšanu tēriņu limitus, politiskās partijas riskē nākamajās vēlēšanās palikt zaudētājos, jo var parādīties naudīgāks politiskais spēks, kas ar reklāmām pārtrumpos pašreizējās partijas.

Saeimā sākusies priekšlikumu iesniegšana labojumiem atvērtajiem partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas likumiem. Tautas partija (TP) pateikusi skaidri un gaiši, ka no sava priekšlikuma atcelt priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus neatteiksies, taču arī citas partijas likuma grozījumiem gatavo savus priekšlikumus. Kādi tie būs un vai partijas spēs vienoties par kompleksu risinājumu vai arī katra tikai rūpēsies par savām interesēm? Diskusijā piedalās TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, partijas Jaunais laiks (JL) deputāts Artis Kampars, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Staņislavs Šķesters, apvienība Saskaņas centrs (SC) deputāts Sergejs Dolgopolovs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks un Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne.

Kāds labums no priekšvēlēšanu tēriņu limitu jeb griestu atcelšanas?

Māris Kučinskis: Tad man jāsāk par trūkumiem runāt. Kas attiecas uz pašvaldību vēlēšanām — īsti kaut kas nav kārtībā. Kas attiecas uz vārda brīvību un trešajām personām, arī kaut kas kārtībā nav. Ir divi varianti — aizliegt pilnīgi visu vai atļaut. Mēs šobrīd nākam ar priekšlikumu neko neierobežot, bet uzsveru, ka neturamies tikai pie šiem priekšlikumiem. Pieņemu, ka ierobežojumi kā tādi, protams, būs nepieciešami, uz tiem pastāvēs gan TB/LNNK, gan ZZS, tieši tāpēc marts ir diskusiju mēnesis, un mēs šo diskusiju esam atvēruši.

Ko pārējie kolēģi saka — aizliegt pavisam vai atļaut? Kādus priekšlikumus jūs iesniegsit?

Staņislavs Šķesters
Foto: AFI

Staņislavs Šķesters: Iepriekšējā Saeimā mums bija priekšlikums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā [aizliegt reklāmu 90 dienas pirms vēlēšanām]. Tas likumprojekts pats par sevi bija ļoti mokošs, jo tā bija pēdējā fāze pirms vēlēšanām. Attiecībā uz ierobežojumu naudas izteiksmē — skaidrs, ka jāmeklē attiecīgi risinājumi, un viens no tiem, ja sabiedrība to varētu saprast, būtu jādomā par valsts finansējumu partijām. Otra lieta — skaidrs, ka mēs arī uzstājam uz priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem pirms vēlēšanām. Par termiņu var diskutēt — vai tās būtu septiņas dienas, mazāks vai lielāks laiks. Lai politiskās partijas izsakās, un tad ir zināms klusums, lai cilvēki var demokrātiski izvēlēties.

Artis Kampars
Foto: AFI

Artis Kampars: Par ko mēs runājam? Par veidu, kā vēlētājs tiek līdz politiskajai izvēlei. Mēs, manuprāt, esam vienoti uzskatā, ka vēlētāju izvēle nav nopērkama ar reklāmu, kā tas ir biznesā — uzņēmējsabiedrība ar milzīgu reklāmas palīdzību iegūst labus pārdošanas rezultātus. Demokrātiskā valstī mums kā likumdevējiem jādod iespēja vēlētājiem izvēlēties nevis pēc reklāmas masas. Mēs piedāvājam noteikt inflācijas koeficientu un pirms vēlēšanām pēc šī koeficienta nosaukt summu, ko partija var atļauties. Otrs — es iesniegšu priekšlikumu, ka šī summa attiecas uz reklāmu medijos. Tā būtu iespēja partijām iet nevis vienkāršāko un dārgāko, bet efektīvāko un pareizāko ceļu. Nākamais — ziedojumu griestus pieskaņot, piemēram, simts minimālām algām, ar vienu mērķi — ja valsts attīstās, lai nebūtu pēc 4—6 gadiem atkal jāver vaļā likums un jāmaina tā jēga.

Sergejs Dologopolovs: Mēs visi vēl esam, piedodiet, bērnudārzā, kad vēl tikai mācāmies, mēģinot, kļūdoties, atkal mēģinot un atkal kļūdoties. Mēs visu mēģinām ierobežot. Nav nekāds noslēpums, ka absolūtais vēlētāju vairākums nelasa un varbūt arī nekad nelasīs partiju priekšvēlēšanu programmas, pat visīsākajā variantā. Viņi skatās uz “varoņiem”, kas pārstāv vienu vai otru partiju, skatās uz frizūrām, tāpēc arī katru reizi vēlēšanās gadās dažādi pārsteigumi.

Sergejs Dolgopolovs
Foto: AFI

Kāda ir Saskaņas centra pozīcija — jūs atbalstāt vai neatbalstāt griestu atcelšanu?

S.Dolgopolovs: Mēs nekādā gadījumā neatbalstām biežas spēles noteikumu izmaiņas. Es nedomāju, ka mēs esam kategoriski pret jebkādu ierobežojumu atcelšanu. Galvenais motīvs, kāpēc mēs [Saeimā pirmajā lasījumā] neatbalstījām [TP] piedāvājumu — pirmkārt, tas nav komplekss, un otrkārt — tas tiešām nav visu problēmu risinājums.

Jūs paši kādus priekšlikumus iesniegsit?

S.Dolgopolovs: Es domāju, ka jā. bet neesmu gatavs tagad neko minēt, jo sākumā mēs to apspriedīsim. Bet, redziet, patiesība ir arī tā, ka nav tāda likuma, kuru nevarētu apiet ar līkumu.

Ko KNAB saka par politiķu idejām?

Alvis Vilks
Foto: AFI

Alvis Vilks: Birojs neatbalsta priekšlikumu atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Latvijā jau bijušas pietiekami lielas problēmas ar valsts nozagšanu — valsts augstākās varas izmantošanu šauru grupu interesēs. Manuprāt, arī šis temats ir saistīts ar politisko lēmumu ietekmēšanu atsevišķu šauru grupu vai personu interesēs. Ja mēs atveram naudas slūžas politikai, nenoliedzami uz politiskajiem lēmumiem lielāka ietekme būs sponsoriem, kas spēs vairāk ziedot. Bruņošanās sacensība, kas jau bijusi uz iepriekšējām vēlēšanām, liecina, ka, nenosakot ierobežojumus, tāda pati bruņošanās būs arī uz nākamajām vēlēšanām. Tas palielinās sponsoru ietekmi uz pieņemamajiem lēmumiem. Līdz ar to šeit ir diezgan nopietns risks, ka faktiski politika tiks veidota dažu personu, nevis sabiedrības interesēs. Uz vēlēšanām problēmas bija ar trešajām personām. Kādēļ tās radās? Jo netika pieņemts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ar attiecīgu regulējumu. Divi likumprojekti tika muļļāti kādus četrus gadus. Jautājums jau tas pats — labi, griestus atcels, bet ar pārējo regulējumu mēs atkal nomuļļāsimies visus četrus gadus.

M.Kučinskis: Īstenībā šobrīd analizēt esošos [priekšlikumus] ir tas pats, kas analizēt pusfabrikātu, jo gala produkts ir ļoti tālu. Viens, uz ko TP tomēr pastāvēs, ir griestu atcelšana..

Lolita Čigāne
Foto: AFI

Lolita Čigāne: Ja uzskatām, ka Partiju finansēšanas likums kopš 2002.gada ir bijusi māja, tad tā celta pamazām, jo pirmās izmaiņas bija 2002.gadā, pēc tam 2004.gadā, bet pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām bija pilnīgi skaidrs, ka ir vajadzīgas atkal izmaiņas. Tā māja ir cēlusies caur vēlēšanu pieredzēm. Tagad vieni piedāvā mājai nomainīt jumtu, bet otri piedāvā to māju vispār nojaukt. Vai tiešam mums atkal jādzīvo cauri četrām, piecām vēlēšanām, lai nonāktu pie tā paša secinājuma, ka izdevumi ir jāierobežo, jo tad politika tiešām pārvēršas par atsevišķu pāris indivīdu hegemoniju, ka viņi principā var nopirkt vēlēšanas? Īpaši ņemot vērā, ka mums ziedošanas tradīcijas ir ļoti neattīstītas, ir ļoti viegli atsevišķiem turīgiem indivīdiem partijas pilnā mērā turēt savos grožos.

M.Kučinskis: Pārspīlējat to turēšanu. Tad ierobežojam iespējas reklamēties, nevis ierobežojam to, kā partija īsteno finanses. Tas man asociējas ar darba algas ierobežojumu — pateikt, ka Latvijā šobrīd neviens darba ņēmējs nevar pelnīt vairāk par 500 latiem. Man tīri cilvēciski šķiet, ka ne tajā virzienā aizgāja tie, kas būvēja.

Māris Kučinskis
Foto: AFI

Bet jūs ejat tieši pretējā virzienā — paņemt un visu uzbūvēto nojaukt.

M.Kučinskis: Tas, ka mēs nepiedāvājam citus ierobežojumus, ir vienīgi tāpēc, ka zinām — tie nāks no mūsu koalīcijas partneriem tēvzemiešiem un zemniekiem. Mēs pirmajā lasījumā nobalsojām par likuma atvēršanu, nevis par konceptu kopumā.

S.Dolgopolovs: Kāpēc a priori runāt, ka visi deputāti ir pārdodami un pērkami, ka visi oligarhi tikai guļ un sapņo, ka viņi iedos savus desmit tūkstošus kādai partijai, kas uzreiz metīsies apkampienos un sāks tirgot valsts intereses? Beigsies privatizācija. Ko tālāk dalīs oligarhu interesēs?

Šobrīd jau ir iezīmējušās trīs oligarhu intereses.

A.Kampars: Diemžēl ir tie fakti. Pagājušās Saeimas laikā Šlesera kungs bija aktīvākais cīnītājs pret dažādu tranzītoligarhu ietekmi, un pēkšņi viņš pārmetās. Sabiedrībai var teikt, ka nav pierādījumu, bet sabiedrība saprot loģiskās ķēdes secinājumus, kāpēc tā notiek. Es Kučinska kungam gribētu atgādināt par to mājas celtniecību — bija konceptuālā diskusija, kuru ceļu iet — vai mēģināt ierobežot mediju telpu, bet mēs tomēr pieņēmām, ka efektīvāka ir bruņošanās sacensības ierobežošana ar izdevumu griestiem. Ja visi ievēro šos noteikumus, problēma ir atrisināta. Māja ir uzcelta pareizi, tikai tai ir parādījušies daži tehniski defekti. Normāli jebkurš likums ir jāpilnveido.

M.Kučinskis: Vēl desmit aizliegumi jāiestrādā.

A.Kampars: Nē, jāprecizē inflācijas koeficienti, lai likums vēlreiz nebūtu jāver vaļā.

L.Čigāne: Izvēloties virzienu, kādā Partiju finansēšanas likums dosies nākotnē, ir vajadzīga kompleksa pieeja, ir jāparedz sekas un apstākļi, kas radīsies. Šobrīd seku un blakusapstākļu apzināšanās ir notikusi pēdējos piecus gadus, mēģinot saprast, kā kampaņas darbojas, kā sabiedrība uz tām reaģē, kādi ir apstākļi, kādos partijas var savākt naudu. Ir izkristalizējušies secinājumi, ka esošā kārtība neder pašvaldību vēlēšanās un atbaida mazos ziedotājus. Man ir bail, ka daudzajos partiju piedāvājumos absolūti pazudīs iespēja veidot komplekso pieeju un skatīties no pasaules pieredzes, kādi blakusapstākļi var rasties. Tad mēs varam nonākt situācijā, ka kaut kas tiks pieņemts tāpēc, ka kaut kas ir jāpieņem, un tad 2009.gada pašvaldību vēlēšanās mēs varam piedzīvot atkal absolūti nekontrolētu kampaņu. Mēs faktiski varam nonākt 2001.gada situācijā, kad vispār nekas nebija regulēts.

Varbūt tas arī ir TP mērķis?

M.Kučinskis: Es jums apsolīju diskusiju, un tas, ko jūs sakāt, ir prognozes pesimistiskais variants. Uzreiz nostādīt, ka beigās izlīdīs ārā hibrīds — nu tad jau mēs neko nevaram sākt.

S.Dolgopolovs: Tiešām, mēs četri [klātesošie] pārstāvam vienu [Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu] komisiju, un nav tāda likumprojekta, kas nebūtu stipri mainījies diskusijas beigās.

A.Kampars: Mums ir arī negatīvā prakse — Pašvaldību likums, kurā, mēģinot komisijas sēžu laikā salikt kopā nesaliekamas intereses, rodas čiks. Es esmu ierosinājis, ka varētu izveidot darba grupu, kurā ir visas ieinteresētās puses, un mēs darba grupā atrodam kopēju viedokli.

A.Vilks: Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektiem bija darba grupas, bet, tiklīdz nonāk līdz komisijai, tā viss tiek noraidīts. Ko mēs no tā secinām? Ir jāatrod ieinteresētība virzīt šo likumprojektu un ir jāmeklē kompromisa variants. Ja mēs atgriežamies pie naudas pludināšanas politikā — šeit absolūti netiek vainots kāds oligarhs X un netiek izkliegts sauklis “pārbaudīsim astoņkājim mugurkaulu!”, vēl vairāk, ja viņam tāda nemaz nav. Ir runa par to, ka katrai partijai ir noteikts ziedotāju loks, kas ne tikai ziedo, bet kuru intereses patiesībā partija aizstāv, tādēļ jautājums — vai vajadzētu prevalēt tikai to interesēm, kuri spēj noziedot politiskajām organizācijām?

L.Čigāne: Ap šo galdu sēž politisko partiju pārstāvji, kam vajadzētu būt ilgtermiņa skatījumam, kas ar jūsu partijām būs pēc desmit, divdesmit gadiem. Katrai no šīm partijām ir kas tāds, ko es sauktu par politisko kapitālu. TP, pateicoties Jurģim Liepniekam, ieguldīja milzīgu naudu kampaņā un dabūja ļoti labu rezultātu Saeimas vēlēšanās, kamēr LPP, pateicoties Ērikam Stendzeniekam, arī ieguldīja milzu naudu, bet knapi pārrāpās procentu robežai. Secinājums — LPP politiskā kapitāla ir krietni mazāk. Ja nav, ko iesaiņot, tad pat ar skaistāko iesaiņojumu neko nepārdos. Vai partijas tiešām grib nonākt tādā situācijā, ka, iespējams, 2009.gadā būs vēl kāds ļoti, ļoti bagāts cilvēks, kas nodibinās vēl vienu politisko partiju, iegrūdīs kampaņā 5 miljonus, un tad jūs paliksiet zaudētājos, jo mēs esam redzējuši, ka elektorāts ļoti uzķeras.

S.Dolgopolovs: Bagāti cilvēki mums ir, bet oligarhu īstā nozīmē mums nav. Škurnije interesi* bija privatizācijas procesā, bet šodien visiem, kas nodarbojas ar biznesu, ir kopīga interese — izstrādāt biznesa attīstībai pieņemamus, stabilus, caurspīdīgus spēles noteikumus.

S.Sķesters: Jūs visi saprotat — politiku bez naudas uztaisīt nevar. Priekšvēlēšanu kampaņa parādīja — kuram ir nauda, ir iespēja tikt strādāt. Reklāmas ietekmē var nopirkt pat to, kas nemaz nav vajadzīgs. Ja mums būtu vairāk bagātnieku, varbūt arī situācija būtu citādāka, bet šobrīd ierindas cilvēkam nav tik lielas iespējas atbalstīt partijas. Partija viena pati nevar eksistēt.

A.Kampars: Es gan gribētu atgādināt, ko Kalvīša kungs sacīja — katram koalīcijas partnerim ir savs lauciņš, un sistēma tik labi strādā, ka, lūk, katrs ar savu lāpstiņu rok savā lauciņā. Vai tas ir pareizi? Es saku, ka nē.

M.Kučinskis: TP nekad nav slēpusi ilgtermiņa mērķus — mēs gribam būt partija, kas aptver visus Latvijas reģionus, kam ir aktīvas nodaļas ar zināmu autonomiju, un, lai ietu uz partijas tālāku attīstību, mums, godīgi sakot, šie griesti traucē. Un netraucē tāpēc, ka ir kaut kādi oligarhi, bet tāpēc, ka lielās partijas ir nostādītas vienlīdzīgā situācijā ar jebkuru reģionālo partiju.

A.Vilks: Tad noteikti ir runa par griestu paaugstināšanu, nevis atcelšanu.

Bet vai atslēgas vārds nebija Kučinska kunga teiktajā, ka “mums šie griesti nav izdevīgi”?

M.Kučinskis: Griesti ir netaisnīgi, skatoties no ilgtermiņa viedokļa.

A.Kampars: TP pieredze pašvaldību vēlēšanās bija ļoti pozitīva, jo jūs ievērojāt spēles noteikumus un ieguvāt — pašvaldībās, kur mēri tiešām bija kvalitatīvi strādājuši, cilvēki viņus pārvēlēja bez masīvas reklāmas.

M.Kučinskis: Tad man jāsalīdzina pagājušās vēlēšanas ar iepriekšējām, kad es vadīju kampaņu Valmierā. Bija uzņēmēji, kas atbalstīja TP darbu, man nebija jāprasa atļauja Kalvītim vai Šķēlem, es pats varēju normāli darboties. Griestu gadījumā mēri visi tika pielikti pie vietas — jums ir 800 lati, nedod dievs, jūs kaut ko pārtērēsit, mēs dosim centralizēto kampaņu. Vai tad tas stimulē attīstīt demokrātiju visos reģionos? Es domāju, ka nē.

L.Čigāne: Uz pašvaldību vēlēšanām var paredzēt citu kārtību, lai nostiprinātu decentralizācijas principu, bet tur atkal ir vajadzīga kompleksā pieeja, pārredzot visu bildi. Man žēl, Kučinska kungs, ja jums ir iepriekšējā pieredze, jūs zināt, kur vajadzīgs īpašs regulējums, bet tagad pasakāt — nekādu griestu nebūs!

Jūs izteicāt cerību, ka diskutēsit un vienosities, bet, tā kā jums ir tik ļoti atšķirīgas pozīcijas, kā jūs vienosities?

S.Dolgopolovs: Stiprākais vinnē.

M.Kučinskis: Šobrīd stiprākā nav. Koalīcija nedzen kādu likumprojektu cauri tikai tādēļ, ka kādam tas vajadzīgs. Šis ir ļoti sensitīvs jautājums, un nevar būt valdības deklarācija, ka mēs ejam uz vienotu variantu. Katra partija vēlas sevi redzēt arī pēc 10—20 gadiem, un ir jārespektē, ka katrai ir savs viedoklis. Es neizslēdzu sadarbošanos arī ar opozīciju. Es nezinu, kā ar JL būs, ja jūs esat tik radikāli, jo politika ir kompromiss.

A.Kampars: Jūs esat pārmetuši, ka JL neko konkrētu nepiedāvā. Manuprāt, es vienīgais te piedāvāju kaut ko konkrētu!

Vai jums būs koalīcijas disciplīna balsojumā? Vai mums jārēķinās, ka stiprākais tiešām vinnē un griesti tiks atcelti?

M.Kučinskis: Nu kā var TP vinnēt, ja nav kopējas vienošanās?

Mēs redzam, kā šobrīd koalīcija pēc vienošanās pieņem vienu likumu pēc otra. Bet kam pieslietos Saskaņas centrs?

S.Dolgopolovs: Ar mums viss ir kārtībā.

Jūs tad laikam — kur izdevīgāk?

S.Dolgopolovs: Ir nepieciešami ierobežojumi, bet ir arī citas lietas, piemēram, cilvēku izglītošana.

Politiķi ir izrunājušies, bet nekas konkrēts nav izkristalizējies. Vai ekspertiem no KNAB un Providus radās priekšstats, kas pēc politiķu runām mūs sagaida?

L.Čigāne: Man ir ļoti, ļoti bail no vienkāršiem risinājumiem. Ir svarīgi domāt par demokrātijas kvalitāti, un priekšvēlēšanu kampaņas ir mugurkauls tam, kādā valstī mēs dzīvosim.

Vai tas nozīmē, ka šobrīd velk uz vienkāršoto risinājumu?

L.Čigāne: Tas, kas ir bijis rakstiski uz galda, ir primitīvs. Šī diskusija raisa cerību.

A.Vilks: Es neesmu tik ļoti cerīgs, jo tas, kas pieņemts pirmajā lasījumā, ir pieņemts. Mēs pirms vēlēšanām varam aizliegt medijos reklāmu, un automātiski palielināsies slēptā reklāma. Mēs varam uzlikt nesamērīgus tēriņu griestus, un parādīsies trešās personas. Mēs aizliedzam trešās personas, tiks izdomāts vēl kāds veids. Griestu atcelšana dažām partijām būs ļoti pozitīvs moments, bet tikpat labi var uzrasties spēks, kas sameklē vēl lielākus sponsorus, tāpēc tas ir diezgan riskanti arī pašām partijām.

*Savas ādas intereses — krievu val.