Personīgā pieredze par Coursera.org kursiem

Vakar uzrakstīju savu pirmo eksāmenu 6 gadu laikā.

Kursa nosaukums – “Ievads socioloģijā”. Saprotamu iemeslu dēļ man šķita, ka būs vienkārši. Ha ha, teiksim tā – nedaudz kļūdījos…

Eksāmenam gan es biju gatavojusies. Tas tādēļ, ka gandrīz “izgāzu” kursa vidus eksāmenu, ko nebiju uztvērusi nopietni, nebiju KĀRTĪGI izstudējusi visu literatūru un biju izvēlējusies ļoti trokšņainu vietu un vakaru tā uzrakstīšanai ceļojuma laikā. Vārdu sakot, izdarīju daudz nenopietniem studentiem raksturīgu muļķību. Rezultātā saņēmu aptuveni pusi punktu no maksimāli iespējamiem.

Tas lika mainīt attieksmi. Uz eksāmenu jau gatavojos. Šobrīd šķiet, ka uzrakstīju labi – tā novērtējumu gan uzzināšu tikai pēc 2 nedēļām. Tiem, kas šobrīd nedaudz vīpsnā, jo ievads socioloģijā taču nevar būt nekas tāds, kam politologam būtu Īpaši Jāgatavojas – lūk attēls ar vienu no trim eksāmena jautājumiem. Kā jums šķiet: var vai nevar uz to LABI atbildēt bez gatavošanās?

Un, jā, bija vērtīgi attiecīgos tekstus izlasīt – vairāk nekā pusi no tiem nebiju redzējusi iepriekš, turklāt saturiski tie bija ļoti interesanti.

Šādi kursi, to ļoti augstā kvalitāte (to piedāvāja Prinstonas augstskola) man liek domāt, ka online bezmaksas izglītībai ir nākotne. Kursa norise vieta bija internets – gan lekcijas, gan semināri, gan eksāmeni, gan obligātā literatūra. Tas šobrīd ir tikai 1 no 111 kursiem, ko piedāvā mācību vietne coursera.org .

Šis nav vienīgais kurss, ko esmu jau izmēģinājusi. Pat vēl vērtīgāks man bija Computer Science 101 (piedāvāja Stenfordas augstskola), kur uzzināju vairāk informācijas par datoru funkcionēšanas pamatprincipiem nekā vidusskolas laikā. Izmēģināju savas spējas programmēt uz pasniedzēja speciāli izveidotas, atvieglotas programmēšanas valodas pamata. Turklāt kompakti – 6 nedēļās. Tagad zinu – gribu pamēģināt arī citus kursus, lai saprastu, vai spētu/mani interesētu programmēt arī reālās programmēšanas valodās. Galu galā – kādēļ ne? 🙂

Lūk, neliels attēls par to, kā izskatījās mācību process – interaktīvie materiāli.

Mācību process šajās online programmās vispār ir īpaša apraksta vērts, jo katrā Coursera piedāvātajā kursā šobrīd piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku no visas pasaules. Kas, kā man agrāk šķita, rada nepārvaramas problēmas novērtēt viņu zināšanu līmeni (jo ne visas zināšanas var pārbaudīt ar daudzatbilžu testiem). Bet izrādās, ka arī šai problēmai ir atrasts neslikts risinājums – studenti vērtē viens otra rakstītos darbus pēc īpašiem pasniedzēja izstrādātajiem kritērijiem (skat.attēlu), katram darbam vismaz 5 vērtējumi, iespējams, atmetot pašus ekstrēmākos. Varu apliecināt, ka rezultāts sanāk visai objektīvs.

Tikai tad, ja ir izpildītas visas kursa prasības, kuras dažos kursos ir ļoti augstas, students var saņemt apliecinājumu par kursa pabeigšanu (skat.attēlu). Ja godīgi, neesmu pārliecināta, ka par socioloģiju tādu saņemšu, jo mans kursa vidus eksāmens tomēr bija ļoti vājš …. rakstīju no veselā saprāta izrietošas atbildes, bet vērtējumā vairāk punkti tika doti par atbildēm, kuros bija ietvertas domas/termini/koncepti arī no obligātās literatūras.

Bet apliecinājums jau noteikti nav galvenais. Visvairāk no šī kursa esmu ieguvusi pati, arī bez jebkādiem formāliem apliecinājumiem – esmu izlasījusi kādus 15 vērtīgus tekstus, dzirdējusi interesantus lieliska pasniedzēja komentārus par šiem testiem, eksāmena laikā padomājusi par dažiem nozīmīgiem socioloģiskiem jautājumiem, salīdzinājusi savas atbildes ar citu studentu atbildēm un galu galā – spējusi pārkāpt pāri savai sākotnēji augstprātīgajai attieksmei attiecībā uz kursa saturu, saprotot, ka zināšanas un izpratnes dažādās nozarēs laika gaitā mainās un labs pasniedzējs pat viszinošākajam skolēnam var iedot kādu jaunu perspektīvu, tādēļ nevienam, t.sk. man, nekaitētu arī ievads filozofijā, ievada politikā, u.tml.

Reiz šajā blogā jau rakstīju par to, kā man izskatās augstākās izglītības nākotne. Coursera.org piedāvājums tam ir fantastisks sākums. Galu galā – salīdzinājumā ar tradicionālajām augstskolām tam ir pamatīgas priekšrocības:

1) bez maksas (nezinu gan, cik ilgi tas turpināsies – iespējams, ka reiz būs jāmaksā tiem, kas vēlēsies saņemt kādu specializētu papildinformāciju, sertifikātus u.tml.);

2) iespēja bez jebkādām sekām atteikties no kāda kursa, to neturpināt, atkal atsākt nākamreiz (katram Coursera kursam ir konkrēts sākuma datums);

3) iespēja pārbaudīt savas spējas dažādās nozarēs, par kurām ir kaut neliela interese. Galu galā – kā cilvēks jebkurā vecumā (skolas, augstskolas, pirmspensijas, pensijas) var zināt, kas viņam sanāk/nesanāk, to neizmēģinot? Tādēļ esmu jau pierakstījusies gan uz medicīnas, gan datoru, gan fizikas, gan literatūras kursiem. Vienkārši lai paskatītos, vai mani šīs nozares interesē. Daudz laika šādi kursi neaizņem – maksimums dažas stundas nedēļā.

4) lielāka iespēja sastapt lieliskus pasniedzējus, kas ir gan zinoši, gan apveltīti ar pedagoģisku talantu – kas ir sava darba entuziasti un vienmēr centīsies apmācībā integrēt pašas jaunākās izpratnes, literatūru. Šādi pasniedzēji var radīt entuziasmu arī par ļoti sarežģītām jomām.

5) elastīgāks mācību process (piemēram, eksāmeni, testi organizēti vairāku dienu garumā) online vidē, vienlaikus mācību gaita tiek uzraudzīta. Gandrīz katrā kursā ir jautājumi paškontrolei, konkrēti termiņi, kad jāiesniedz esejas, jāraksta eksāmeni.

6) ja paši to visai pasaulei neizbazūnējat (skat.šis blogs), neviens nezina, kādus kursus izvēlaties un kādas ir jūsu sekmes – mācību process var būt arī pilnīgi anonīms.

Esmu gandrīz pārliecināta, ka šis coursera.org simptoms tam, kā izskatīsies mūžizglītības nākotne. 21.gadsimtā katram ik pa laikam pienāktos gan atjaunot savas jau iegūtās zināšanas (kuras apliecina formāli diplomi), gan arī meklēt jaunas nozares, par kurām ir interese. Ja kādam online bezmaksas izglītības buma tēma interesē plašāk, lūk jauns New York Times raksts par šo tēmu.

Bet tikmēr nākamnedēļ, 23.jūljā Coursera.org sākas 4 jauni kursi:
Fantasy and Science Fiction: The Human Mind, Our Modern World (ilgs 10 nedēļas)
Internet History, Technology, and Security (ilgs 7 nedēļas)
Introduction to Finance (10 nedēļas)
Listening to World Music (7 nedēļas)

Es esmu pierakstījusies apskatīt tos visus četrus. Visticamāk, izvēlēšos kaut ko vienu-divus jau nokārtotā socioloģijas kursa vietā.

Bet tiešām silti iesaku arī jums noklikšķināt, paskatīties, pamēģināt – no tā neko nezaudējat, bet, ja paveicas, varat ļoti, ļoti daudz ko iegūt! Diskusiju forumi, study groups rāda, ka šajos kursos jau piedalās visa pasaule, tai skaitā igauņi. Latvieši … vai nu mūsu šajos eksperimentos ir maz, vai arī mēs esam pavisam nekomunikabli … Tā kā pārvaram slinkumu, skepsi un uz priekšu!