Raksts

Kvotas aiziet rūpniekiem


Datums:
08. novembris, 2007


Autori

Jānis Brizga


Delfi: Valdība otrdien akceptēja koncepciju par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodam, kas paredz emisijas kvotu pieaugumu rūpniecībai.

Pārsteidzošā kārtā Delfos šo pārdomu rakstīšanas brīdī par minēto ziņu bija tikai 8 komentāri. Delfu komentāri gan nav pats drošticamākais avots, kurā balstīt tālejošos secinājumus, bet tomēr – tie jeb drīzāk to trūkums apliecina, ka tēma, kas ir tik plaši apspriesta saistībā ar to, kā Eiropa mūs apkrāpj, piešķirot tikai pusi no prasītajām kvotām, galu galā nerada nekādu rezonansi, kad lēmums tiek pieņemts. Iespējams, tas tāpēc, ka patiesībā reti kuram ir skaidrs, ko tad šīs kvotas nozīmē un par ko un kam tās piešķir. Kvotas attiecas tikai uz lieliem uzņēmumiem un īsi un pavisam vienkārši sakot ir atļauja par brīvu piesārņot, un valsts nolemj, kam šo atļauju dot. Pārējiem būs jāmaksā.

Šonedēļ valdība atbalstīja kvotu sadales plāna variantu, kas priekšroku dod jaunajām rūpnieciskajām iekārtām (lasīt – Cemex rūpnīcai Brocēnos), bet enerģētikas iekārtām (siltumapgāde un elektrība) ir paredzēts kvotu samazinājums par 20% salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Te gan jāpiebilst, ka iepriekš kvotas enerģētikai bija piešķirtas stipri par daudz un tāpēc Latvenergo, pārdodot savas neizmantotās kvotas, ‘nopelnīja’ gandrīz 10 miljonus, kas skaisti daiļoja uzņēmuma bilanci.

Es šajā gadījumā piekrītu valdības lēmumam dot priekšroku rūpniecībai, kas konkurē starptautiskajos tirgos, nevis enerģētikai. Taču nezinu, vai Cemex rūpnīca ir tas labākais variants, jo, lai arī tā ražos pamatā eksportam, visa peļņa plūdīs īpašniekiem uz Meksiku. Cemex arī izmanto ļoti piesārņojošas tehnoloģijas, jo dedzina atkritumus, vecās riepas, ogles un koksu, kas ir sliktākais no iespējamā.

Izskatās arī, ka valdība paldies dievam ir atteikusies no plāna Kurzemē būvēt jaunu akmeņogļu elektrostaciju. Tas, ka enerģētikas sektoram vajadzēs iepirkt kvotas, noteikti atstās ietekmi arī uz gala patērētāju, taču dažādi aprēķini rāda, ka ietekmei uz tarifiem nevajadzētu būt lielākai par pāris procentiem.

Ceru, ka šis valdības lēmums un arī augošie gāzes un elektrības tarifi, liks iedzīvotājiem siltināt savas mājas un taupīt enerģiju, ne tikai izvēloties energoefektīvas iekārtas, bet arī patērējot mazāk. Savukārt enerģētiķi būs spiesti ieviest labākās tehnoloģijas un strādāt efektīvāk vai izvēlēties atjaunojamos resursus (koksni, salmus, biogāzi, vēju u.c.), par ko kvotas nav jāpērk. Un galu galā mēs tikai būsim ieguvēji.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!