Foto: G. Dieziņš © AFI
8.Saeimas vēlēšanu rezultāti ļauj Latvijas apgabalus iedalīt trīs nosacītās grupās - pirmo veido Kurzeme, Zemgale un Vidzeme, otro - Rīga, bet trešo – Latgale. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti rāda, ka kurzemnieki, zemgalieši un vidzemnieki savās politiskajās simpātijās un antipātijās ir ievērojami līdzīgāki nekā pārējie Latvijas pilsoņi. Jautājumā, kam dot pirmo vietu, viedokļi ir ļoti tuvi – šajās vēlēšanās tas ir Jaunais laiks, kuru visvairāk ciena Vidzeme (27,9%), tad Kurzeme (26,7%) un turpat vien Zemgale (25,8%).
Arī attieksmē pret otrās vietas ieguvēju – Tautas partiju (TP) – ir tikai mazas atšķirības. Te pirmo vijoli pavisam noteikti spēlē Kurzeme – “oranžo” atbalstīšanas sacensībās ar saviem 25,32% ieņemot pirmo vietu Latvijā, kamēr Vidzeme ar 21,6% un Zemgale ar 20,2% kautrīgi turas mazu gabaliņu tālāk. Interesanti atzīmēt, ka 7.Saeimas vēlēšanās vietu izkārtojums bija tieši tāds pats – Kurzemē arī 1998.gadā vairāk mīlēja Tautas partiju (30,03%). Šajās vēlēšanās Andra Šķēles komanda kopumā zaudēja četras deputātu vietas – pusi no tām Rīgā, bet pa vienam mandātam arī Kurzemē un Vidzemē. Šķiet, izskaidrojums gauži vienkāršs – provincē TP varenā reklāmas kampaņa bija mazāk apdullinoša, un mazāk bija arī nokaitināto.
Trešās un ceturtās vietas ieguvēji – Latvijas Pirmā partija un Zaļo un Zemnieku savienība sastop tikpat kristīgu pretimnākšanu. Ja saskaita par abām partijām nodotās balsis kopā, tad Kurzemē saņemtie nepilnie 24% ir vislabākais rezultāts, bet ļoti līdzīgi šīm partijām veicies arī Zemgalē un Vidzemē. Turklāt nedaudz mazākais procentu skaits Vidzemē nenozīmē nekādu zaudējumu, jo ievēlamo deputātu skaits no turienes ir gandrīz divas reizes lielāks.
Visos trijos apgabalos piekto vietu ieņem politisko organizāciju apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Procentu skaits nav liels – tikai 6% Kurzemē, 8% Vidzemē un 9% Zemgalē. Kurzeme neapšaubāmi izceļas, jo tieši šajā apgabalā Jurkāna-Rubika bloks saņēmis vismazāko atbalstu – daudzos Kurzemes cittautiešus Saeimā pārstāvēs tikai viens “bitenieks”.
Sesto vietu ieņem apvienība TB/LNNK, saņemot nepilnus 6% balsu visos trijos apgabalos. Atšķirība ir tikai tajā, cik daudz “tēvzemnieki” zaudējuši katrā novadā kopš 7.Saeimas vēlēšanām. Kurzemē ir zaudēti divi mandāti, palicis vairs tikai viens. Iepriekšējās vēlēšanās TB/LNNK savus labākos rezultātus (17 vietas Saeimā) sasniedza, pateicoties milzīgi izvērstai kampaņai pašas panāktajā referendumā par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Šoreiz referenduma vietā “tēvzemnieki” varēja vien skandināt frāzes par latviskumu, klusējot par nolaisto veselības aprūpes nozari. Jāpiekrīt politoloģes Lolitas Čigānes rakstā politika.lv izteiktajam viedoklim, ka TB/LNNK “tomēr iespraucās Saeimā”, baidot vēlētājus ar Jurkāna-Rubika bloku, kurš raujas pie varas. Kurzemē vislielākos sasniegumus “tēvzemnieki” guva divās vietās – Ventspils un Liepājas rajonā, iegūstot 6%, bet zem 5 % barjeras palika Saldus rajonā. Ventspils rajonā salīdzinoši vājus rezultātus uzrādīja TP, tādēļ palielinājās visu pārējo partiju reitingi, pat Latvijas ceļš (LC) tur dabūja 5,6% balsu. Savukārt Liepājas rajons ir viens no noturīgākajiem TB/LNNK bastioniem. 1998.gada referendumā tas kļuva par Latvijas čempionu šīs partijas atbalstīšanā – 55,20% vēlētāju vilka krustiņus atbilstoši partijas direktīvai.
Attieksmē pret LC kurzemnieki ir solidāri tikai ar rīdziniekiem, jo visos pārējos vēlēšanu apgabalos LC tomēr pārkāpa 5% barjeru. Ja salīdzina iegūtos procentus, tad Kurzemei pieder pirmā vieta “veco zaldātu” cerību sagraušanā. Tiesa, arī šeit dažās vietās LC ieguva nedaudz vairāk par 5% – Ventspils, Talsu, Kuldīgas rajonā, bet vissliktākie rādītāji ir Saldū un Liepājā, kur knapi pārsniegti 3%. Nebūs liela kļūda, ja par vaininiekiem vispirms atzīsim vietējās izcelsmes “ceļiniekus”. 7.Saeimas vēlēšanās deputātu mandātus no Kurzemes ieguva trīs liepājnieki: Aivars Boja, Guntis Dambergs un Linards Muciņš. Pirmo nepatīkamo pārsteigumu vēlētāji piedzīvoja ļoti ātri – A.Boja atteicās no deputāta mandāta par labu ierastajam darbam Liepājas SEZ. Iespējams, ka LC valde šādu taktiku uzskata par pieņemamu, taču vēlētāji to uztvēra kā prastu muļķošanu un necieņas izrādīšanu. Tā bija kā uvertīra sekojošajam LC autoritātes zušanas procesam, kam roku pielika arī pārējie Liepājas “ceļinieki”.
Aplūkojot PCTVL situāciju Kurzemes rajonos un pilsētās, paveras ļoti nevienāda aina. Šī apvienība gūst vērā ņemamus panākumus tikai Ventspilī (15,7%) un Liepājā (12,9%). Protams, pirmais izskaidrojums – nacionālais sastāvs. Pēc statistikas Ventspilī dzīvo tikai 52% latviešu, bet Liepājā – 50%. PCTVL iegūtie procenti dod citu proporciju, taču jāatceras, ka tikai vienai daļai nelatviešu ir vēlēšanu tiesības. Visās pārējās Kurzemes pilsētās un rajonos “bitenieku” sasniegumi atrodas krietni zem 5% barjeras, pat mazāk par 2% – Liepājas un Talsu rajonā. Relatīvi zemie PCTVL sasniegumi Kurzemē liek domāt par to, ka daudzi pilsoņi – cittautieši neuzskata par savu obligātu pienākumu balsot tieši par šo organizāciju.
Nedaudz vārdu par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Tā šajās vēlēšanās izturējās apbrīnojami konsekventi: visos vēlēšanu apgabalos ieņēma 8.vietu un nevienā nepārkāpa 5% barjeru. Kurzemnieki izturējās ne mazāk perfekti: piešķīra LSDSP 4% balsu, tieši tikpat, cik šī partija saņēma visā valstī kopumā. Bet ir viens ievērības cienīgs fakts – vienīgā vieta Kurzemē, kur LSDSP pārkāpa 5% barjeru, ir Ventspils pilsēta (5,3%). Fakts ir simbolisks, jo normāli attīstīta Eiropas tipa sabiedrība ir grūti iedomājama bez sociāldemokrātisko partiju klātbūtnes.
Politiskās “bites” barojas no Latgales “medus”