Raksts

Kurš plānos Latvijas attīstību nākamajā ES budžetā?


Datums:
14. decembris, 2004


Autori

Jānis Brizga


Foto: N. Mežiņš © AFI

Kā vislabāk iesaistīt sabiedrību attīstības plānošanā, lemjot par Eiropas Struktūrfondu līdzekļu izmantošanu? Uz šo jautājumu atbildi sniedz labās prakses piemēru apkopojums, ko sagatavojušas Eiropas vides aizsardzības organizācijas.

Lai arī tikai šogad esam uzsākuši apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, Eiropā jau ir sākusies nākamā Savienības budžeta plānošana, kas noteiks, cik lieli līdzekļi kādām jomām un reģioniem būs pieejami no 2007.-2013. gadam. Cik atklāts un sabiedrībai pieejams būs šis plānošanas process, daudz vairāk nekā agrāk būs atkarīgs no pašām dalībvalstīm, arī Latvijas.

Nākamajam finansu periodam Eiropas Komisija ir paredzējusi izmantot daudz decentralizētāku līdzekļu plānošanas un uzraudzības pieeju nekā līdz šim. Komisijai vairs nebūs tik liela loma, veidojot Attīstības plānu, un arī fondu uzraudzībā lielākā atbildība būs pašām dalībvalstīm. Decentralizācija ir apsveicama, jo tādējādi mēs šos līdzekļus varam izmantot atbilstoši savām vajadzībām. Taču, no otras puses, zinot plānošanas praksi Latvijā un dažādās politiskās cīņas par līdzekļu sadalījumu, decentralizācija var novest pie pozitīvām sekām tikai tad, ja tiek nodrošināta sabiedrības un īpaši nevalstisko organizāciju aktīva līdzdalība šo fondu plānošanā un uzraudzībā. Jaunā Attīstības plāna veidošanas process tikko sākas, diemžēl pagaidām sabiedrisko organizāciju pārstāvji nav tajā iesaistīti. Par plašāku sabiedrības līdzdalību un caurspīdīgumu ir norūpējušies NVO aktīvisti arī citās valstīs, tāpēc vairāki vides aizsardzības organizāciju tīkli Eiropā ir apvienojušies kopējam darbam, lai nodrošinātu vides interešu aizstāvību Eiropas reģionālajā politikā.

Pasaules Zemes Draugi un Bank Watch Network, sadarbībā ar Vides ekonomikas institūtu, ir sagatavojuši publikāciju par sabiedrības līdzdalības labajiem piemēriem struktūrfondu plānošanā un uzraudzībā. (Šajā ziņojumā pdf)(PDF, 519 KB) ir parādīta virkne piemēru no jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm, kurus var uzskatīt par veiksmīgas sadarbības paraugiem. No tiem mēs varam mācīties un uz tiem atsaukties, plānojot nākamo ES līdzekļu izmantošanu. Ziņojuma autori arī secina, ka partnerības principa pielietošana dalībvalstīs būtiski atšķiras un katra valsts var ko mācīties no citām.

Minēšu tikai dažus piemērus, kas varētu būt aktuāli arī Latvijā, plānojot nākamo Attīstības plānu:

  • Lai arī vispārpieņemtā prakse ir nepieaicināt NVO pārstāvjus piedalīties Attīstības plānu sagatavošanas darba grupās, taču vairākās valstīs organizācijām bija izdevies iesaistīties. Piemēram, Čehijā vides organizācijas tika uzaicinātas piedalīties virknē Attīstības plāna izstrādes darba grupu;
  • Tāpat čehu vides NVO panāca, ka Attīstības plānam tiek veikts Stratēģiskais vides novērtējums, kurā NVO varēja aktīvi piedalīties. Līdzīga prakse bija arī Ungārijā;
  • Igaunijā vides organizāciju apvienība aktīvi piedalījās valdības organizētā formālajā konsultāciju procesā;
  • Vairākās valstīs sabiedriskās organizācijas ir iekļautas Struktūrfondu uzraudzības komitejās, kas uzrauga vispārīgo plāna virzību. Ir arī valstis, tai skaitā Latvija, kur NVO piedalās fondu vadības komitejās, kas strādā ar kādu no izvirzītajām prioritātēm. Taču būtiski ir ne tikai līdzdalība, bet arī veids, kā organizācijas tiek izvēlētas dalībai komitejās. Demokrātiskākais veids, protams, ir, ka pašas organizācijas no sava vidus balsojot izvirza kandidātus, kurš šai komitejā tālāk pārstāv visu sektoru. Taču vairākās valstīs ministrija izvēlas sev izdevīgāko organizāciju un tādejādi tikai formāli izpilda partnerības prasības;
  • Svarīgas ir arī balsstiesības. Piemēram, Polijā ir noteikts, ka visi lēmumi komitejā tiek pieņemti vienprātīgi; tas sabiedriskajām organizācijām dod papildu priekšrocības, jo tās nav iespējams vienkārši neņemt vērā. Taču lielākajā daļā valstu NVO šajās komitejās ir mazākumā, un lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, kas valdības pārstāvjiem dod iespēju ignorēt NVO viedokli;
  • NVO līdzdalība Kohēzijas un Struktūrfondu projektu atlases procesā parasti ir ierobežota, taču vairākās valstīs, piemēram, Ungārijā ir izdevies panākt, ka organizāciju pārstāvji piedalās šajās komitejās ar balsstiesībām;
  • Lai sabiedriskās organizācijas spētu darboties veiksmīgāk, gandrīz visās valstīs ir izveidoti neformāli organizāciju sadarbības tīkli, kas nodrošina labāku informācijas apmaiņu, palīdz veidot kopīgas pozīcijas un stiprināt NVO lomu.

Šie daži nosauktie piemēri ir tikai daļa no labās prakses, ko var izmantot plānojot nākamo Attīstības plānu, bet tie sniedz labu pārskatu par vispārīgo sabiedrības iesaistīšanās līmeni Eiropas naudas izmantošanā. Cerams, ka arī mūsu valstsvīri skatīsies uz piemēriem citās valstīs un mācīsies no iepriekšējās pieredzes un sabiedrībai, tajā skaitā NVO, nevajadzēs cīnīties par piedalīšanos plānošanā un fondu izlietojuma uzraudzībā, bet gan šai līdzdalībai būs izstrādātas demokrātiskas un caurskatāmas procedūras, kas veicinās līdzekļu efektīvu izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!