Raksts

Kurš gan cits?


Datums:
07. jūnijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Nu, ļoti skaļš kārtējo reizi bijis mūsu valsts galvenais buldozers. Savas partijas saietā viņdien viņš pasludināja, ka alianse, kādu viņa biznesa projekts veidos kopā ar Šķēles biznesa projektu un pāris sīkpartijām noteikti 2. oktobrī uzvarēs Saeimas vēlēšanās, pie tam iegūstot 37 vietas tā, lai pārspētu Latvijas ceļa 1993. gadā uzstādīto rekordu. Kurš gan cits?

Jāsmejas. Kad tad šis dabas bērns kādreiz ir solījis vai pareģojis kaut ko, kas tiešām pēc tam ir izrādījies patiess esam? Latvijas pasts kļūs par modernu, konkurētspējīgu u.tml. uzņēmumu. Cilvēks radīs 50 tūkstošus jaunu darba vietu Rīgā. Utt. Vien viņa lielmanība par Rīgas lidostu ir izrādījusies pamatota, bet tikai pārkāpjot Eiropas noteikumus un visos amatos saliekot “savējos.” Un turklāt daudzajos Satiksmes ministrijā pavadītajos gados uz “seksīgās” avioindustrijas altāra noupurējot daudz proletāriskāko transportu vilcienos, autobusos un pa Latvijas ceļiem.

Un tā, lūk, ir galvenā problēma ar šo jauncepto politveidojumu, kuram 37 vietas spīd tikpat ļoti kā iespēja ieraudzīt savas ausis, bet kurš droši vien (diemžēl) ar aģitācijas likuma gara apiešanu un reklāmista Stendzenieka palīdzību pāri pieciem procentiem pārvilksies. Par politisko ētiku šiem censoņiem nav ne mazākās sajēgas. Labs piemērs — pagājušās nedēļas “politiski neitrālais” pasākums LNT, kurā piedalījās ļoti “politiski neitrālie” Stendzenieks un Ēķis, kur tribīnes bija pilnas ar “Tautas” partijas aktīvistiem u.tml. Nemaz nerunājot par pasākuma skatuves dizainu. Tajā pašā attieksmē ir ierindojama arī Šlesera biznesa projekta un zaļo zemnieku paustā doma, ka cilvēkiem, kuri kandidē Saeimas vēlēšanās, bet jau tagad ieņem vēlētu amatu, būtu jāļauj septiņu dienu laikā pēc ievēlēšanas nolemt, vai palikt esošajā darbā vai kļūt par Saeimas deputātu. Citiem vārdiem sakot, lokomotīvju principa atjaunošana pa sētas pusi — ievilks Saeimā dažādas viduvējības un pēc tam pats paliks tur, kur sile ir vistreknākā. Diez vai tas būs pēdējais brīnums, ko nākamajos mēnešos redzēsim no tām partijām, kurām ir vislabākais iemesls justies bažīgām par tuvāko nākotni. Tieši tāpēc jau “Tautas” partijas organizācija par mani tik ļoti bombardē Latvijas televīziju — uzmanība sev taču kaut kā ir jāpiesaista.

Vēl brīvdienās Latvijas politiskās vēstures mēslainē ieslaucītā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija paziņoja, ka tā centīsies reanimēt sevi, veidojot vēlēšanu aliansi ar vairākām sīkām un sīkākām partijām un partijiņām. Nošpikoja Vienotības logotipu, un tas droši vien būs partijas lielākais “sasniegums” nākamajos trīsarpus mēnešos. Tad pienāks 2. oktobris, un tie labākajā gadījumā pāris tūkstoši, kas par šo veidojumu būs atdevuši savas balsis, proporcionāli tās būs atdevuši Vienotībai un Saskaņai. Tīri jābrīnās, cik ļoti personiskās ambīcijas tomēr liek cilvēkiem rīkoties pagalam neracionāli. Kārtējo reizi, kur divi latvieši, tur trīs latviešu politiskās partijas. Latvijai par nelaimi.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!