Latvijas Zaļo partija sevi ir tik ļoti kompromitējusi un diskreditējusi, ka diez vai ir lielas cerības saistībā ar viņdien pieņemto lēmumu, nākamā gada pašvaldību vēlēšanās startēt ar atsevišķu sarakstu, vismaz Rīgā.
Labdien, lasītāji!
Latvijas Zaļo partijai pirms pāris dienām bija gadskārtējs kongress, kur tapa runāts par divām galvenām tēmām. Pirmkārt, LZP noraidīja domu par kodolspēkstacijas celtniecību Lietuvā. Tas nav pārsteigums, jo pasaules “zaļie” pret šāda veida stacijām vienmēr ir iebilduši. Tiesa, ne vienmēr pasakot, kas varētu nākt to vietā. Kādreizējais premjerministrs Indulis Emsis teica, ka energoneatkarību Latvija varot iegūt pavisam reāli, bet, vismaz cik ziņots presē, neko vairāk par to neteica. Grūti spriest, no kurienes šāda neatkarība varētu nākt, jo “zaļie” arī nepriecājas par koksnes izmantošanu — tā tiek traucēta dabiskā vide. Var jau runāt par papildu naudu vēja un saules enerģijas izmantošanas pētīšanai, bet pagaidām tas joprojām ir ļoti dārgs prieks, un patiesa energoneatkarība Latvijai diez vai tuvākajā laikā būtu paredzama.
Tas tā. Otrs jautājums “zaļajiem” bija par nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un tur delegāti nosprieda, ka ZP ir vajadzīgs pašai savs saraksts, ne vairs kopā ar Latvijas zemnieku savienību (LZS). Vismaz Rīgas gadījumā to var saprast, jo tandēmā ar LZS pēdējās divās vēlēšanās apvienība ir izgāzusies ar pietiekami lielu blīkšķi — 2005. gadā 2,82, bet 2009. gadā — vien 1,98 procentus balsu. Arī citur Latvijā “zaļie” izveidojuši atsevišķas nodaļas.
Ko teikt? Nu, uz priekšu. Zaļas idejas var būt pietiekami populāras, šur tur citur pasaulē zaļām partijām bijuši visnotaļ labi rezultāti, tajā skaitā Vācijā ilgu laiku ļoti populārs ārlietu ministrs bija “zaļais” Joške Fišers. Taču Latvijas gadījumā jādomā, ka attiecības ar zemniekiem “zaļos” ir sasmērējušas tik ļoti, ka diez vai vēlētāji to tik ātri aizmirsīs. Kā esmu rakstījis pietiekami bieži, nekur citur pasaulē vides aizsargi nepārojas ar pesticīdus lietojošiem zemniekiem, vien pie mums “zaļie” to ir darījuši tā, lai tiktu pie siles (1993. gadā “Zaļais saraksts” palika tālu aiz strīpas, 1995. gadā “zaļie” bija apvienībā ar LNNK, kas Saeimā ieguva astoņas vietas, 1998. gadā viņi apvienojās ar visnotaļ bezcerīgo Darba partiju un Kristīgi demokrātisko savienību un palika aiz barjeras, un 2002. gadā sākās perversā apvienība ar LZS). Ar zemniekiem Saeimā “zaļie” netaisoties šķirties, bet pašvaldību gadījumā tas ir labs solis. Acīmredzot atsevišķi ZP pārstāvji to saprot — Ropažu novada domes deputāts kongresā stāstīja, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām viņš nav uzdrīkstējies pat pieminēt redzamos LZS pārstāvjus Augustu Brigmani un Mārtiņu Rozi, jo tie esot bijuši pietiekami nepopulāri, lai par tiem nerunātu.
Eiropas “zaļo” kustība par apvienību ar zemniekiem nepriecājas, tāpat tā atceras, ka no “zaļajiem” nāca gan viens no Saeimas pretīgākajiem deputātiem Leopolds Ozoliņš, kā arī Arvīds Ulme, kurš darbā pieņēma vienu no tā dēvētajām “Gardas meitenēm” tāpēc, ka viņa prata franču valodu, un tas nekas, ka meitene nāca no visnotaļ radikāli aizspriedumainas organizācijas, kurai Latvijas lielajā politikā pirms tam nebija absolūti ne mazākās teikšanas. Savukārt, Latvijas vēlētāji diez vai ir aizmirsuši, ka Emsis bija haotiskākais no Latvijas premjerministriem ar visu murgošanu par “sazvērestības tīkliem” un pagalam mīklaino stāstu par diplomātu ar lielu naudas summu, kuru viņš it kā pazaudēja.
Vides aizsardzība ir izmisīgi svarīga nepieciešamība, nekad neesmu sapratis, kāpēc zaļām partijām Eiropā un pasaulē lielajā politikā īpaši neveicas (Eiropā valdības koalīcijās “zaļie” bijuši minētajā Vācijā, kā arī Somijā, Īrijā, parlamentos frakcijas bijušas arī Francijā, Beļģijā un Nīderlandē, bet ar to arī apmēram viss ir pateikts). Taču Latvijas gadījumā ZP sevi ir diskreditējusi pavisam, un tāpēc diez vai nākamgad kaut kas īpaši spīd, it īpaši Rīgā. Dzīvosim, redzēsim.
Un, jā, kongress brīvdienās bija arī Zatlera reformu partijai. Bija domāts atteikties no vārda “Zatlera” partijas nosaukumā, kā arī papildināt valdi. Nekas nesanāca — nesapulcējās vajadzīgais kvorums. Likums nosaka, ka tādā gadījumā kongresu var rīkot atkārtoti bez jebkādām kvoruma prasībām, bet tas tomēr ir rādītājs par to, cik (ne)nopietns šis spēks patiesībā ir. No ZRP nāk ļoti labas domas. Būtu žēl, ja partija sabruktu, tā īsti darbu nesākusi.
Jauku visiem atlikušo dienu.