Raksts

Kur ņemsim jaudu


Datums:
11. marts, 2008


Foto: A. Starks © AFI

Recenzija par Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu "Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs".

Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums atspoguļo Latvijas energosistēmas situāciju šobrīd — esošās jaudas un slodzi, kā arī sagaidāmo slodzes pieaugumu un iespējas importēt nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu. Ziņojums tāpat vērtē dažādas iespējas uzlabot apgādes drošību, secina, ka nepieciešams palielināt bāzes jaudas un salīdzina dažādus tehnoloģiskos risinājumus, kas pielietojami šī mērķa sasniegšanai. Jāsaka, ka gandrīz visam ziņojumā teiktajam var piekrist.

Jaudu pietiekamības jautājums

Tas noteikti attiecas uz prognozēm par gaidāmo energosistēmas slodzes pieaugumu. Kaut arī pastāv vērā ņemamas ekonomijas iespējas, tomēr nākotnē patēriņa ekonomikas attīstība visdrīzāk ievērojami palielinās slodzi. To noteiks šādi faktori:

  • Cenšoties palielināt komfortu, mājsaimniecības iepirks arvien vairāk sadzīves elektropreču;
  • Neizbēgams ir elektrības patēriņa pieaugums rūpniecībā, un atsevišķu lielu projektu realizācija var likt nacionālajam patēriņam ik reizi „palēkties” par vairākiem procentiem;
  • Nākotnē elektrības patēriņu varētu ievērojami palielināt arī siltumsūkņu izmantošana, tālākā nākotnē — arī elektroautomobiļu plaša izmantošana (visdrīzāk, sākot no nākamās desmitgades otrās puses).

Somijā patēriņš aptuveni 5 reizes pārsniedz Latvijas līmeni, un somi prognozē, kas tas vēl turpinās pieaugt. Lielā mērā tas skaidrojams ar milzīgo patēriņu celulozes un ķīmiskajā rūpniecībā. Ļoti iespējams, ka mūsu patēriņš šo līmeni nekad nesasniegs, taču ir gandrīz neticams scenārijs, ka, attīstības līmeņiem izlīdzinoties, patēriņa atšķirības saglabātos tik milzīgas.

Tāpat jāpiekrīt apgalvojumam, ka nepieciešamas jaunas bāzes jaudas. Kaut arī tāda „svārstīgā” atjaunojamā resursa kā vējš izmantošanas pieauguma iespējas ir lielas, šobrīd noteikti nepieciešamas jaudas, uz kuru pieejamību vienmēr var paļauties, cik nu vispār var paļauties uz tehniku. Taču nākotnē EM būtu rūpīgāk jāanalizē iespējas balansēt vēja jaudas ar ūdens jaudām.

Piekrītu, ka tirgus varētu nenodrošināt jaudu pietiekamību nākotnē un valstij ir jāiejaucas, kā arī piekrītu, ka atbalsta mehānismam jābūt maksājumam par jaudām, nevis garantētai iepirkuma cenai. Valsts šajā gadījumā uzņemas risku, ko negrib uzņemties tirgus. Varbūt valstij šī politika galu galā neko neizmaksās, jo stacijas/-u darbības uzsākšanas brīdī jaudu tirgus cena izrādīsies augstāka par tās/to izmaksām. Protams, pastāv risks, ka būs otrādi, bet, ja tāda riska nebūtu, tad jaunas jaudas būtu radījis tirgus. Minētā politika ir pamatojama no apgādes drošības uzlabošanas viedokļa.

Kādu TEC būvēt?

Apgalvojums, ka tieši ar fosilajiem kurināmajiem apkurināmas termoelektrocentrāles (TEC) ir vislētākais bāzes jaudu veids, ir ticams pie pašreizējām un tuvākajā laikā prognozējamām fosilo kurināmo un CO2 emisijas kvotu cenām. Taču nākotnē šajā ziņā daudz kas var mainīties.

Nevar piekrist apgalvojumam, ka Latvijā rastos loģistiski sarežģījumi, cenšoties nodrošināt liela mēroga (ap 400 MW ) cietā kurināmā staciju ar biomasu, kaut arī šķiet pamatoti aprēķini, ka tas būtu dārgāk, nekā izmantot ogles. Tātad, EM raksta, ka LV gadā eksportē 3,6 miljonus tonnu enerģētiskās koksnes. Pieņemot, ka 400 MW jaudas stacijas konversijas efektivitāte ir 40%, tad 7000 darbības stundām (jeb 2,8 TWh saražošanai) gadā būtu vajadzīgi ap 1,4 miljoniem tonnu kokskaidu granulu. Protams, ne viss eksports ir granulas, kas ir pati augstvērtīgākā kurināmā koksne, bet nevar būt šaubu, ka eksportētais koksnes apjoms noteikti pārsniedz stacijas vajadzības.

Par transportēšanas izmaksām runājot, granulu enerģijas saturs līdzinās 60% antracīta — augstākās kvalitātes ogļu enerģijas saturam svara vienībās — un starpība ar „vidējas” kvalitātes oglēm ir pavisam neliela. Protams, ogles ir blīvākas, taču vienalga šķiet neticami, ka var būt rentabli vest ogles pa dzelzceļu tūkstošiem kilometru no Kemerovas, bet Latvijā biomasu nekādi nevar ekonomiski pārvadāt tālāk par 50 km. Protams, ja koksnes izmantošana tomēr izmaksā dārgāk, tas ir izšķirošais arguments. Taču EM noteikti nākotnē varētu izpētīt scenāriju, kurā kādu piegādes pārrāvumu dēļ nāktos izmantot koksni kā galveno cietā kurināmā stacijas degvielu. Sirdsmieram, tā teikt.

Nākotnē biomasas iespējas var palielināt gan speciāla biomasas audzēšana, gan elektrības ražošana no biodegvielas ražošanas atlikumiem, gan ekonomiskāku krāšņu iekārtošana privātmājās, kur šobrīd tiek neefektīvi sadedzināti ļoti lieli koksnes apjomi.


Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!