Foto: Saeima

Varētu šķist, ka sabiedrībai ir plašas iespējas sekot līdzi Saeimas darbam: Saeimas mājaslapā pieejamas sēžu stenogrammas, tiek nodrošinātas plenārsēžu tiešraides, kā arī izveidota ērta likumprojektu datu bāze. Diemžēl šādi redzams ir tikai Saeimas darba virsslānis - liela daļa svarīgas informācijas mājaslapā tiek ievietota pārāk reti.

Piemēram, kā var iegūt priekšstatu par Saeimas komisiju darbu? Ja pats nepiedalies sēdē, vari iepazīties ar komisiju sēžu protokoliem – taču tur lielākoties būs informācija tikai par deputātu balsojumu rezultātiem. Ja mediji attiecīgo sēdi būs atspoguļojuši, reti atspoguļojums izrādīsies pilnīgs un visaptverošs.

Teorētiski laba metode būtu iepazīties ar Saeimas komisiju sēžu audioierakstiem. Taču, aplūkojot Saeimas mājaslapu, ne tikai grūti saprast, kā līdz tiem nonākt, bet nekas daudz neliecina, ka komisiju sēdes vispār tiek ierakstītas. Tādēļ vērsos Saeimā, lai iegūtu skaidrību gan par to, kā Latvijas iedzīvotājs var iepazīties ar ierakstiem, gan arī to, vai un kā ierakstu izsniegšanas procedūra dažādās komisijās atšķiras. Lūk, saņemtais skaidrojums no Saeimas administrācijas:

“Visu Saeimas komisiju sēžu audioieraksti tiek izsniegti, vadoties pēc iekšējā normatīvā akta “Par Saeimas komisiju sēžu audioierakstu veikšanas un glabāšanas kārtību”. Saeimas komisiju sēžu audioierakstu veikšanas un glabāšanas kārtība izstrādāta saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 163. panta trešo daļu, un tā reglamentē komisiju sēžu audioierakstu veikšanu, noformēšanu, glabāšanu, izmantošanu un arhivēšanu. Par komisijas sēžu audioierakstu organizēšanu saskaņā ar komisijas vadības norādījumiem ir atbildīgs komisijas vecākais konsultants vai viņa pilnvarots komisijas darbinieks.

Izsniedzot audioierakstu kopijas, Saeimas komisiju darbinieki vadās pēc iekšējā normatīvā akta “Par Saeimas komisiju sēžu audioierakstu veikšanas un glabāšanas kārtību” 3.3. punkta prasībām: “3.3. Komisijas sēžu audioierakstu kopijas, kas paredzētas izsniegšanai pieprasītājam, pamatojoties uz tā rakstveida pieprasījumu, kuru akceptējis komisijas priekšsēdētājs, izgatavo komisijas vecākais konsultants vai viņa pilnvarots komisijas darbinieks, izmantojot ieraksta pieprasītāja CD, DVD matricas vai zibatmiņu, vai arī nosūta audioierakstu pa e-pastu.”

Vajadzīgs iesniegums. Vēlams – drukāts.

Uz manu jautājumu atbildēja arī 13 no 15 tām Saeimas komisijām, kas ieraksta komisiju sēdes (Nacionālās drošības komisijas ierakstus neveic) Saeimas komisijām. Visas komisijas no interesenta prasa rakstisku iesniegumu. 12 komisijas liek iesniegumu adresēt komisijas priekšsēdētājam, vienai komisijai pietiktu tikai ar to, ja komisijas priekšsēdētājs tiktu par šo iesniegumu informēts. Mazāk nekā ceturtā daļa komisiju savās atbildēs apliecināja, ka iesniegumu pieņemtu arī tad, ja tas tiktu sūtīts, izmantojot epastu. Tas nozīmē, ka drošāk būtu iesniegumu izdrukāt.

Kāds varētu būt pamats atteikumam?

10 komisijas savās atbildēs apliecinājušas, ka ierakstus izsniegs, ja vien ievērota pareizā pieprasīšanas procedūra. Pārējās 3 komisijas savās atbildēs ir piesardzīgākas, pieļaujot iespēju, ka izsniegšana tiks atteikta tad, ja, piemēram, pieprasītājs nebūs savu interesi labi pamatojis, vai priekšsēdētājam būtu kādi īpaši iemesli ierakstu neizsniegt. Ja komisijas sēde bijusi slēgta, audioieraksta izsniegšanas atteikumi būs biežāki – ierakstu izsniegšana šādos gadījumos tiek regulēta atbilstoši citai kārtībai.

Audio izsniegšanas formāts

Deviņas komisijas ir gatavas audioierakstu izsniegt, to ierakstot pieprasītāja CD, DVD matricā vai zibatmiņā, vai arī to nosūtot pa e-pastu, ja ieraksta apjoms nepārsniedz 25MB. Vēl četras komisijas tehniski var audioierakstu izsniegt kādā no iepriekš minētajiem veidiem, bet ne visos (trim komisijām problemātiskākā būtu nosūtīšana pa e-pastu).

Audio izsniegšanai nepieciešamais laiks

Lielākā daļa komisiju ir gatavas ierakstu izsniegt uzreiz pēc iesnieguma saņemšanas, gan atzīmējot, ka operativitātes šķērslis varētu būt nepieciešamība izsniegšanu saskaņot ar komisijas priekšsēdētāju. Saskaņošanas vajadzība var izsniegšanu būtiski palēnināt. Tikai trīs komisijas ir gatavas garantēt, ka ieraksti tiks saņemti tās pašas dienas ietvaros, kad saņemts iesniegums. Vēl dažas komisijas norāda, ka parasti par izsniegšanas termiņiem vienojas ar iesniedzēju, viena komisija ierakstu izsniedz trīs dienu laikā un septiņas komisijas atturas prognozēt, kādos termiņos pieprasītājs tiks pie sev vajadzīgā ieraksta.

Sabiedrības interese par ierakstiem

Spriežot pēc komisiju atbildēm, vidēji komisijas saņem 0-3 iesniegumus par audioierakstu izsniegšanu mēnesī. Viena komisija nekad nevienu šādu pieprasījumu nav saņēmusi – par citu komisiju ierakstiem interese ir lielāka. Interesanti, ka kāda no Saeimas komisijām norāda, ka tā regulāri saņem interesentu zvanus, taču tad, kad interesents ir noskaidrojis visu gaidāmo procedūru, viņš no domas iesniegt pieteikumu parasti atsakās. Tāpat vienā atbildē apgalvots, ka bieži vien ierakstu pieprasītāji vēlas papildus ierakstiem saņemt arī konsultanta komentārus par konkrētajām sēdēm un šāda veida sarunas mēdz ieilgt.

Kā padarīt komisiju sēžu audioierakstus vairāk pieejamus?

Kā redzams, Saeimas komisiju prakse, reaģējot uz lūgumiem izsniegt Saeimas komisiju sēžu audioierakstus, pamatīgi atšķiras. Līdz ar to šobrīd labākais ieteikums interesentiem: vērsties tieši viņus interesējošajā komisijā. Vienlaikus diemžēl procedūra, saskaņošanas nepieciešamības dēļ, ir diezgan smagnēja un darbietilpīga. Ja interesentu skaits pieaugtu, arī Saeimas konsultantiem palielinātos darba slodze.

Risinājums varētu būt Sabiedrības par atklātību – Delna platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva par publiski pieejamiem Saeimas komisiju audioierakstiem. Ar iniciatīvu iespējams iepazīties šeit. Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai Saeimas komisiju sēžu ieraksti būtu publiski pieejami – tiktu Saeimas mājaslapā publicēti piecas darba dienas pēc komisijas sēdes. Audioierakstu publicēšana ir viens no veidiem, kas motivētu iedzīvotājus kvalitatīvāk sekot līdzi Saeimas darbam, līdz ar to veicinātu izpratni par parlamentārā darba būtību un uzticēšanos šai pārstāvniecības institūcijai.