"Diena", 30. 10. 2002.

Aizvadītās sestdienas, 26.oktobra, rīts pienāca ar svarīgām un it kā atvieglojošām ziņām — ķīlnieku krīze Maskavā izbeigta, specvienību karavīri ieņēmuši teātri, nogalinājuši teroristus un atbrīvojuši gūstekņus. Krievijas varas iestādēm bija izdevies rast izeju no strupceļa, tomēr veids, kā tas tika izdarīts, rada lielas šaubas par Krievijas Federācijas atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem.

Maskavas teātra ieņemšanas operācija spilgti parādīja, ka vispāratzītas cilvēktiesību normas (nostiprinātas starptautiskos dokumentos, kurus parakstījusi arī Krievija!) un kaut vai elementāra cilvēcība Krievijas varas iestādēm neko nenozīmē.

Starp tām starptautiskajām saistībām, kuras Krievija uzskata par nesvarīgām, acīmredzot ir arī 1993.gadā pieņemtā ANO Konvencija par ķīmisko ieroču izplatīšanas, ražošanas, uzkrāšanas un izmantošanas aizliegšanu un iznīcināšanu, kas stājās spēkā 1997.gadā — tieši tad šo dokumentu ratificēja Maskava. Konvencija aizliedz ķīmisko ieroču lietošanu, ar tiem saprotot arī toksiskas vielas, kas var izraisīt nāvi, fizisku nespēju vai ilgstošu kaitējumu veselībai. Tagad, piecus gadus pēc pievienošanās konvencijai, Kremlis sankcionējis kādas mistiskas, joprojām oficiāli vārdā nenosauktas gāzes lietošanu, kuras iedarbība prasījusi vairāk nekā 100 ķīlnieku dzīvības.

Pilnu “Dienas” rakstu lasiet šeit