Raksts

Korupcijas prezumpcijas: sekas un cēloņi


Datums:
05. decembr, 2001


Foto: AFI

Kukuļņēmēju ķeršana ir cīņa ar sekām, bet cēloņu novēršanai jābūt galvenajam politiķu vērtēšanas kritērijam. Kontroli varētu papildināt nulles deklarācijas, bet to projekts paredz amnestiju par mežonīgā kapitālisma 90-tajos gados iegūto īpašumu, neprasot pierādīt tā izcelsmi.

Divu amatpersonu – Vides valsts inspekcijas direktores un Ekonomiskās policijas priekšnieka vietnieces aizturēšana par kukuļņemšanu vienas nedēļas laikā novembrī izraisīja komentārus par cīņu pret koruciju Latvijā kopumā. Vai augsto amatpersonu pieķeršana ir sabiedrības aktivitātes, labāka policijas darba vai politisko pasūtījumu rezultāts? Tomēr centieni par katru cenu izdarīt secinājumus par sistēmu, vērtējot pāris konkrētus notikumus, draud ar bezjēdzīgi kategoriskiem apgalvojumiem, kas patiesībā nav nekas vairāk kā pieņēmumi.

Nav nopietni vērtēt laikaposmu nedēļas garumā, ja nu vienīgi vienu pēc otra nearestētu, piemēram, divus ministrus vai deputātus. Gan operatīvais, gan izmeklēšanas darbs pat puslīdz nopietnās lietās ir mērāms mēnešos, tāpēc rezultātus un tendences var vērtēt vien vairāku gadu garumā, turklāt – uzskaitot līdz iztiesāšanai novestās lietas. Turklāt, būtiski vēl un vēlreiz atcerēties, ka kukuļņemšana ir viens no grūtāk atklājamiem nodarījumiem, jo prātīgākie korumpanti pat uz provokācijām neķersies.

Korupcijas kontekstā jārunā par plašāku noziegumu loku, kas faktiski atklāj korupciju, par tā saucamajiem amatnoziegumiem – dienesta stāvokļa izmantošana, nolaidība vai bezdarbība, utt. Tieši šajās kategorijās izmeklēšanā vai tiesā jau ilgu laiku ir krimināllietas attiecībā uz vēl augstākām amatpersonām nekā iepriekšminētās – Lata International lietā Lauksaimniecības ministrijā, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā, valsts un pašvaldību līmenī SwemBalt lietā.

Ja piesaucam sabiedrības aktivitāti kukuļņēmēju atmaskošanā, tā var izpausties zemākā vai, maksimums, vidējā ranga amatpersonu līmenī. Turklāt, nez vai, ja tiešām sabiedrība būtu kļuvusi daudz apzinīgāka, “nostučītajiem” nebūtu jābūt daudz lielākā skaitā. Ar augstākā līmeņa darboņiem politiskā vai izpildvaras līmenī “parastais mirstīgais” nesaskaras. Turklāt, te nav runa tikai par prastu kukuļošanu no rokas rokā, bet rafinētākām labumu došanām vai ņemšanām.

Runājot par iespējamiem politiskiem pasūtījumiem, protams, nekādi nevar izslēgt, ka viens vai otrs gadījums saistāms ar attiecīgā resora vadības prasību pēc darba rezultātiem. Tomēr tikpat lielā mērā var prezumēt arī pretējo, tas ir – policijas pašiniciatīvu vai pat nejaušības faktoru, bet, jebkurā gadījumā, stāsts jau nav par to.

Kukuļņēmēju ķeršana faktiski jau ir cīņa ar sekām, kamēr cēloņu novēršana un kontroles sistēmas radīšana, gan zemākajā un vidējā, gan augstākā līmenī, – tas būtu galvenais politiķu vērtēšanas kritērijs. Viena no aktualitātēm šobrīd ir daudzinātās nulles deklarācijas, par ko likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai valdībā. Lai gan šī nulles deklarācija tieši neattiektos uz amatpersonām, kas savas deklarācijas jau iesniedz vairākus gadus, tomēr nulles deklarācija varētu būt viens no instrumentiem, kas papildinātu vai varētu papildināt līdzšinējo amatpersonu iespējamās korupcijas kontroli. Pirmkārt, visu fizisko personu deklarēšana mazinātu iespējas slēpt īpašumus uz citu personu vārda. Otrkārt, ja deklarēšanai sekotu arī legālās prezumpcijas norma, būtu iespējams sodīt tos, kuru izdevumi pārsniedz ienākumus, arī nepieķerot pie rokas kukulņemšanā.

Diemžēl pagaidām nulles deklarāciju projekts ietver citu problēmu – tas paredz amnestiju par līdz šim, mežonīgā kapitālisma deviņdesmitajos gados iegūto kapitālu vai īpašumu, jo neprasa pierādīt to izcelsmi. Kamēr daža partija pat jau nonākusi līdz politiskām deklarācijām, piesaucot šo nulles deklarēšanas projektu un legālo prezumpciju, amnestijas fakts tiek noklusēts, lai gan tas ir principiāls jautājums, radot iespējas līdzšinējiem korumpantiem neapdraudētiem saglabāt savu statusu. Pat ja Bušmanes vai Durovas aizturēšanas ir kādu politiķu aktivitāšu sekas, pašreizējais nulles deklarāciju projekts liek apšaubīt šībrīža antikorupcijas politiku attiecībā uz cēloņiem.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!