Foto: AFI

Pieļauju, ka ir cilvēki, kuri apzināti to dara, lai sistēma nebūtu efektīva. Varbūt šajā politiski ekonomiskajā situācijā nemaz nav vajadzīga spēcīga tiesu vara. Varbūt ar to arī pietiek, lai netraucē.

Intervija ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu

Kurš no minētajiem faktoriem ir tiesu varas neatkarību visvairāk apdraudošs – tiesnešu atalgojums, tiesnešu iecelšanas kārtība vai kandidātu kvalifikācija?

Uzskatu, ka tā ir tiesnešu atlases kārtība. Pašreiz tā ir vāja un formāla, un nesekmē profesionālāko juristu kļūšanu par tiesnešiem. Tikai pēc apstiprināšanas darbā mēs varam pārliecināties vai viņš ir spējīgs strādāt tiesneša darbu vai nē, bet tad jau ir par vēlu.

Vai jūs varat teikt, ka tiesnešu apstiprināšanas kārtība, kad visus tiesnešus ieceļ Saeima, ir politisko ietekmi veicinošs faktors?

Es nedomāju, ka tiesu varas neatkarības kontekstā šī būtu lielākā problēma.
Lielākā problēma ir tā, ka mēs pārāk maz uzmanības veltām tiesnešu kandidātu atlasei. Nav mums tagad tādas vērtēšanas sistēmas. Par tiesnešiem ieceļ daudz gados jaunu cilvēku, kuri nesen kā beiguši mācību iestādi, un par kuriem mēs zinām tikai to, ka viņi tikko kā beiguši universitāti un raksturojums ir pozitīvs. Mēs nezinām viņu personiskās īpašības un uz ko viņi ir profesionāli spējīgi. Vienotu novērtējuma principu nav. Šobrīd ir tā, ka mēs apstiprinām cilvēkus, kuru tālākā sagatavošanā ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi un laiks. Šobrīd tiesnesim nav šī stimula, kas viņam pašam liktu to darīt – ne materiāli, ne amata prestiža ziņā.

Vai tiesnešu materiālais nodrošinājums būtiski ietekmē korupcijas risku?

Materiālais nodrošinājums rajona tiesu līmenī ir ļoti niecīgs. Arī rajona tiesās izskata ļoti sarežģītas lietas, kurās runa ir par ļoti lielām summām. Un tiesnesim tiešām var rasties jautājums – es te izskatu tādas lietas, bet kāpēc man tik maz maksā? Rajonu tiesnesim tas ir 300 – 400 latu pirms nodokļu nomaksas.
Es uzņemos sacīt, ka tiesu vara arī šobrīd salīdzinājumā ar pārējām varām tiek nobīdīta kaut kādā otrā plāksnē. Teorētiski visi piekrīt tam, ka jābūt stingram varas dalījumam, bet faktiski tā šķiet nelīdzvērtīga vara, kas tiek pakļauta administrēšanai.

Kāpēc?

Tas izklausīsies vecmodīgi, bet es domāju, ka tā ir domāšana, kas nāk no sociālisma laikiem. Proti, tas ir jautājums par varas izpratni vispār. 10 gadi priekš demokrātijas nav daudz. Demokrātiju joprojām izprot kā administrēšanu. Man nav optimisma, ka tuvākajā laikā kaut kas būtiski mainīsies.

Vai politiķi var ietekmēt tiesnešus tā, lai panāktu sev vēlamos spriedumus?

Mēs jau vairākus gadus secinām, ka tiesu vara ir vāja. Nu tad mums kaut kas jādara, lai šo vājumu likvidētu! Bet kur tad ir šī politiskā griba, šie risinājumi, lai to varētu izdarīt? Patreiz nav izdarīts viss, lai būtu spēcīga, neatkarīga tiesa. Tā ir pašu politiķu radīta sistēma. Tiesu finansēšana, tiesnešu atlase un profesionālā sagatavošana joprojām ir tiesu varas neatkarības pamats. Šeit nav nekā īpaši principiāli jauna. Visa pamatā ir vajadzīgi līdzekļi un politiskā griba.
Nevar būt tā, ka tiesnesis saņem mazāk nekā augstas kvalifikācijas ierēdnis. Ja gribam neatkarīgu tiesu, tad jādomā kā piesaistīt augsti kvalificētus, godīgus juristus. Tā lai uz tiesneša vietu kandidētu 5-6 cilvēki.
Ir vajadzīgs konkurss un ir vajadzīga sistēma, pēc kuras mēs atlasām cilvēkus. Līdz ar to ir vajadzīgi neatkarīgi eksperti, kuri pārbauda kandidātus gan profesionāli, gan viņu psiholoģisko atbilstību.

Šobrīd skatās pēc pazīstamām sejām?

… var skatīties pēc tā, bet nav jau tas rezervistu sols tik plašs, lai tā varētu darīt. Jāpanāk, lai pirmkārt uz šo konkursu nāktu.
Es gan esmu dzirdējis, ka Rīgā ir pietiekoši daudz kandidātu. Bet es nevaru pateikt vai tas ir politikas rezultāts, vai arī tās ir citas intereses.

Kādas citas intereses?

Par to tik publiski es negribētu runāt.

Jūs domājat savtīgas intereses, kukuļņemšanu?

Varbūt. Bet es nevaru nevienu apvainot, ka cilvēks, kurš tikko sācis tiesneša karjeru, atnācis savtīgu interešu dēļ.
Es tikai gribu teikt, ka pašreizējā sistēma nesekmē profesionālu un godīgu tiesnešu atlasi. To var izdarīt tikai tad, ja ir politiskā griba. Tas nav atkarīgs no Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Es neesmu politiķis. Kurš politiskais spēks šodien ir atbildīgs par tiesu sistēmu? Kurš? Kāds politiskais spēks stāv aiz tieslietu ministres? Kolīdz ir runa par lielu naudu, privatizāciju, kuģniecību, tā politiskie spēki skraida apkārt un notiek milzīga darbība. Bet tiesas – šis lauks nevienu īpaši neinteresē. Diemžēl. Man ir tāds secinājums. Kad vajadzēs, tad panievās, pagaudīsies par vājo tiesu varu.

Ko tad jūs varat izdarīt?

Es vienīgi varu aiziet ar konkrētu politiķi parunāties. Viss. Bet es varu iesaistīties tikai tad, ja tieku tur pieaicināts.

Tātad neatkarīga tiesu vara nav mūsu politiķu interesēs?

Protams, ka tā tas nav, bet daļa taisnības tajā ir. Es pieļauju, ka ir cilvēki, kuri apzināti to dara, lai šī sistēma nebūtu pietiekoši efektīva. Varbūt šajā politiski ekonomiskajā situācijā nemaz nav vajadzīga spēcīga tiesu vara. Varbūt ar to arī pietiek, lai netraucē.

Kam pietiek?

Uz šādiem jautājumiem es nemēģināšu atbildēt, jo es nevaru nevienu nosaukt. Tās ir tikai manas pārdomas par pašreizējo situāciju. Piemēram, situāciju rajonu tiesās sarežģī tas, ka tiesnesis ir ietekmējams pirms pilnvaru apstiprināšanas.
Viņam šķiet, ja nelems tā, kā par konkrēto lietu runā politiķi, tad varbūt viņu neapstiprinās.

Vai jūs personīgi esat kādu tiesnesi turējis aizdomās par korupciju?

Arī tiesnešu vidū, tāpat kā jebkurā nozarē, protams, ka par kolēģiem izveidojas kāds noteikts priekšstats. Ja man būtu tādas aizdomas, tad es tādu cilvēku nevirzītu par Augstākās tiesas kandidātu.

Vai citi tiesneši jums ir stāstījuši par šādiem aizdomīgiem gadījumiem?

Protams, arī tiesneši runā par tādām lietām. Mēs jau izskatot lietas varam redzēt aizdomīgas nianses, bet uz tā pamata jau nevar cilvēku saukt pie kriminālatbildības.

Bet kā tad jūs ietekmējat situāciju?

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tad jāizdara kāds secinājums.

Šobrīd par kukuļņemšanu ir notiesāts viens tiesnesis. Vai viena tiesneša notiesāšana nozīmē, ka tas bija izņēmums?

Diez vai tik optimistiski ir… Bet es par to nevaru runāt, ja nav pierādījumu. Ja jau mums ir šī kukuļošana, tad kur ir rezultāts, kāpēc nav aizturēto? Dzirdēts jau ir viss kas, bet kur ir pierādījumi? Pieņemsim, es varbūt vairākos gadījumos izskatāmās lietas vērtētu savādāk, bet konkrētajam tiesnesim konkrētajā lietā ir tūkstoš un viena nianse zināma. Tas jau nenozīmē, ka spriedums tapis korupcijas rezultātā! Protams, ka tiesneši par tādām aizdomām neziņo, jo tas nav pat tiesneša cienīgi. Grūti iedomāties situāciju, ka pēc sprieduma varētu teikt, ka tiesnesis ir piekukuļots. Mēs tikai varam izdarīt kaut kādu secinājumu, ka tā tas varētu būt.

Tātad tas paliek tikai tādā nojausmu līmenī?

Tā tas paliek, bet tās ir tikai nojausmas, nevis pierādījumi.

Kāpēc tiesneša amats nav prestižs?

Šis darbs ir ļoti atbildīgs, maz atalgots, arī darba apstākļi nav tie labākie. Turklāt jebkurā brīdī kāds var pateikt, ka tu esi korumpēts, ka spried pārāk lielus vai pārāk mazus sodus un tā tālāk. Kaut vai Kaparšmita piemērs. Viņš būvē māju un visas sabiedrības acīs prese viņu pataisīja par kukuļņēmēju. Lai gan ieņēmumu dienests pārbaudīja un neko neatrada. Bet es personīgi šo māju labi zinu, jo bieži esmu tur braucis garām un 10 gadus šī māja ir celta. Tas nevienu neinteresēja līdz brīdim, kad izskatīja lietu, kura nepatika presei.

Jūs pats esat kādreiz pārbaudījis AT tiesnešu deklarācijas?

Vai tas man būtu jādara? Tamdēļ ir speciāla iestāde, kas to dara. Tas neietilpst manos pienākumos. Es varu kā kolēģim pajautāt – kā tev veicas, kā iet ar to, ko tu būvē. Katram jādara savu darbu.

Kur ir lielāka korupcijas iespējamība – krimināllietu vai civillietu izskatīšanā?

Es uz šo jautājumu neatbildēšu. Tad man ir jāatzīst, ka vispār ir kukuļošana. Tā ir tāda prātošana vai spriedelēšana.