Foto: Karstuma mērs
Pirmajā Korupcijas °C izlaidumā īpaši analizēta kampaņas izdevumu griestu ietekme un administratīvā resursa izmantošana pašvaldību vēlēšanās, korupcijas riski struktūrfondu vadības sistēmā un pēdējos piecos gados notikušās izmaiņas iedzīvotāju priekšstatos par korupciju.
Korupcijas novēršana un apkarošana jebkurā valstī un visos laikos ir saistīta ar dažādām grūtībām. Demokrātijā cīņa pret korupciju gluži kā daudzas citas politiskas norises ir atkarīga no sabiedriskās domas spiediena un prasības pēc rīcības. Tomēr šī situācija slēpj arī vājumu – teju jebkuri nopietni centieni pret korupciju prasa ilgu laiku, parasti gadus. Turpretī sabiedriskā doma un sabiedrisks pieprasījums pēc politiskas darbības savā intensitātē parasti piedzīvo periodiskus kāpumus un kritumus.
Ja premjers vai cits politiķis kādā jaukā dienā apliecina gatavību panākt kāda efektīva pretkorupcijas līdzekļa pieņemšanu, tas diemžēl nenozīmē, ka pēc pusgada vai gada šī apņēmība būs piepildījusies, taču sabiedrības uzmanība, iespējams, jau būs apsīkusi.
Līdzīgi ir ar darbībām korupcijas apkarošanā. Sabiedrība pievērš uzmanību kādas augsta līmeņa amatpersonas aizturēšanai par kukuļņemšanu vai citu korumpētu darbību, bet pēc pusgada daļa sabiedrības šādu notikumu vairs pat neatceras, bet pārējie necentīsies noskaidrot, kas šajā lietā tālāk noticis. Varbūt pat žurnālistu vidū neatradīsies neviens, kas sekos, vai aizturēšanai sekojusi efektīva izmeklēšana, iespējami vainīgajām personām ir izvirzītas apsūdzības un lietai ir izredzes nonākt tiesā.
Tāpēc Sabiedriskās politikas centrs “Providus” sācis izdot pārskatu Korupcijas °C, kas iznāks divreiz gadā. Pārskata autori sistemātiski un ilglaicīgi paturēs uzmanības lokā pretkorupcijas frontē notiekošo.
Turklāt pretruna starp pretkorupcijas pasākumu ilgtermiņa raksturu un sabiedriskās domas īsumu nav vienīgais iemesls, kāpēc šāds pārskats vajadzīgs. Otrs iemesls ir nepieciešamība analizēt plašākas tendences un likumsakarības, kas slēpjas aiz dažādām ikdienišķām ziņām. Piemēram, ir zināms, ka viena otra politiskā partija pirms šā gada pašvaldību vēlēšanām kampaņā iztērēja vairāk naudas, nekā likums ļauj. Skaidrs, ka likuma pārkāpšana ir nosodāma, taču vienlaikus ir nepieciešama arī analīze par to, vai ilgākā perspektīvā izdosies šādus likumpārkāpumus samazināt līdz marginālam līmenim, kas mudina un kas ļauj partijām piekopt šādus pārkāpumus, un vai partiju finansēšanas sistēma ir izveidota tā, lai nākotnē mazinātu politisko konkurentu motivāciju ķerties pie prettiesiskām metodēm.
Cits piemērs ir struktūrfondu apsaimniekošana, kas Latvijā jau izraisījusi ne vienu vien viedokļu pretrunu, strīdoties gan par šīs naudas sadales pamatotību, ietekmi uz Latvijas attīstību un izdevīgumu no plašākas sabiedrības viedokļa. Nav faktu, kas apliecinātu struktūrfondu vadības sistēmas korumpētību, bet ir zināms, ka lielu naudas summu pēkšņa ieplūšana jebkurā valstī ir korupcijas risku veicinošs apstāklis. Līdz ar to pastāvīga uzmanība ir jāpievērš tam, vai kādam no negatīviem struktūrfondu izlietošanas blakus efektiem kājas neaug korupcijā, t.i. situācijā, kur naudas sadalē un vadībā iesaistītas amatpersonas būtu sagrozījušas lēmumu pieņemšanu, vadoties no savām personiskajām vai kādu politisko grupējumu, vai klanu interesēm.
Šajā pirmajā Korupcijas °C izlaidumā īpaši analizēta partiju vēlēšanu kampaņas tēriņu griestu ietekme un tā sauktā administratīvā resursa izmantošana pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām, korupcijas riski struktūrfondu vadības sistēmā Latvijā un aptauju konstatētās izmaiņas iedzīvotāju priekšstatos un saskarsmē ar korupciju no 1999. līdz 2005. gadam. Pārskatā apkopota arī faktu informācija par pretkorupcijas politikas svarīgākajiem notikumiem šā gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī sniegts ieskats korupcijas apkarošanā kopš 2003. gada. Ir apkopoti skaitļi par sodiem, kas piemēroti valsts amatpersonām, parādīts tas, kādu institūciju amatpersonas notiesātas 2003. un 2004. gadā un cik lieli bijuši maksājumi kukuļošanas lietās, kur pirmās instances tiesas atzinušas par vainīgām valsts amatpersonas.
Turpmākajos Korupcijas °C izlaidumos korupcijas apkarošanai būs pievērsta vēl lielāka vērība, jo tieši tas, vai tiesībsargiem izdodas pierādīt to amatpersonu vainu, par kuru aizturēšanām kopš KNAB nodibināšanas dzirdēts itin bieži, un vai šīs personas saņem pelnīto sodu, ir viena no galvenajām mērauklām, kas liecina, vai cīņai pret korupciju šī valsts pievērsusies tiešām nopietni.
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2005. gada pirmais pusgads