Foto: Auntie P
Ceļam no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz spriedumam vajadzētu būt īsākam. Tad korupcijas apkarošanas sausais atlikums būtu iespaidīgāks
Publiskajā telpā korupcijas apkarošana parasti uzplaiksna kā atsevišķu amatpersonu aizturēšana, notiesāšana vai attaisnošana. Mediju uzmanība ir fokusēta uz nedaudzām krimināllietām, kaut gan mazāka mēroga korupcijas gadījumus tiesas izskata itin bieži. Priekšplānā nereti izvirzās aizturēšanas fakti, taču sausais atlikums patiesībā ir tiesas spriedums, kad tas stājies spēkā. Tikai tad iespējams ar pārliecību apgalvot, ka persona ir vainīga un ka korupcijas apkarošana devusi konkrētu rezultātu.
PROVIDUS ir savācis līdz šim pilnīgākos datus par Latvijas tiesās izskatīto krimināllietu kopainu, kur personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma pantiem par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā (piemēram, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu) un kur laikā no 2004. līdz 2007. gadam ir taisīti pirmās instances spriedumi. Šajā rakstā ir raksturoti daži rādītāji, bet pilns apkopojums ir lasāms pārskata Korupcijas °C sestajā izlaidumā. Parādītā situācija atbilst situācijai 2007. gada beigām.
Kvantitatīvi korupcijas apkarošana šajos gados nav uzrādījusi ne būtisku pieaugumu, ne kritumu. Izņēmums ir 2004. gadā notiesāto personu skaits, kas bija vismazākais, salīdzinot ar vēlākiem gadiem. Varētu izvirzīt hipotēzi, ka kāpumu, sākot ar 2005. gadu, izskaidro KNAB darbības sākums, taču tās pārbaudi apgrūtina sistemātisku datu trūkums par laiku līdz 2004. gadam.
Apkopojums par notiesātajām personām
* Iespējams, ka spēkā stājušos spriedumu skaits ir lielāks.
Visos gados visvairāk par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā ir tiesātas Valsts policijas amatpersonas. 2004. gadā notiesāti 29 policisti, 2005. gadā — 33, 2006. gadā — 37, 2007. gadā — 29. Daļa šo krimināllietu ietver arī noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar nepamatotu vai pārmērīgu vardarbības pielietojumu. Policijas amatpersonu lielais kopskaits, konfliktējošas attiecības starp korupcijā iesaistītām pusēm, caurmērā neliels atalgojums varētu būt daži no skaidrojumiem, kāpēc tieši policisti tik bieži nonāk tiesas priekšā. Tomēr šie gadījumi reti skar darījumu apjoma vai amatpersonu līmeņa ziņā sevišķi nozīmīgu korupciju.
Vispār tiesāto vidū pārsvarā ir salīdzinoši zemu stāvošas amatpersonas, taču ir arī izņēmumi. Notiesāti četri prokurori un septiņi tiesu izpildītāji, pieci pašvaldību priekšsēdētāji un vēl divi pašvaldību deputāti. 2004. gadā pirmajā instancē notiesāja arī divus Saeimas deputātus (Jāni Ādamsonu par apgalvojumiem saistībā ar tā saukto pedofilijas lietu un Imantu Burvi saistībā ar LSDSP ziedotas naudas piesavināšanos). Nozīmīgo amatu dēļ īpašu uzmanību pelna arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora un Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieka notiesāšana 2005. gadā. Tomēr šīs lietas ietvaros pierādītās darbības nebija tik nozīmīgas, lai rezultāts būtu uzskatāms par spēcīgu cirtienu politiskajai korupcijai. Turklāt arī noteiktais sods bijušajam ģenerāldirektoram bija, šķiet, sevišķi maigs — vien 150 minimālās mēnešalgas.
Politiskās korupcijas vai tā sauktās valsts sagrābšanas apkarošanā par nozīmīgāko ir atzīstama krimināllieta, kuras ietvaros notiesāja Jūrmalas domes deputātu un vēl divas personas saistībā ar kukuļošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās. Tā kā runa ir par kukuļošanu saistībā ar politiska (kaut arī vietēja) lēmuma pieņemšanu, šī krimināllieta ir uzskatāma par nozīmīgāko līdzšinējo pavērsienu korupcijas apkarošanā, kur spriedums, iespējams, drīz stāsies spēkā. Tiesa gan, šajā lietā raksta tapšanas laikā vēl bija iesniegtas kasācijas sūdzības.
Kopumā nav vienkārši noteikt, vai četru gadu laikā iztiesātās korupcijas lietas kļūst nozīmīgākas. Tiesāto amatpersonu līmeni vai nodarījumu bīstamību ir gandrīz neiespējami savstarpēji samērot saskaņā ar kādu vienu objektīvu kritēriju. Netiešs rādītājs nodarījumu svarīgumam varētu būt tas, ka notiesātajām personām noteikts reālas brīvības atņemšanas sods. Šis rādītājs nav precīzs svarīguma atspoguļojums, jo, nosakot sodu, tiesas ņem vērā daudzus un dažādus apstākļus (turklāt dažādās tiesās varētu atšķirties caurmēra sodu bardzības prakse), taču noder kā ilustrācija tendencei. 2004. gadā reālas brīvības atņemšanas sods noteikts 14 valsts amatpersonām, 2005. gadā — 6, 2006. gadā — 13, 2007. gadā 24. Tātad uz pirmo acu uzmetienu sodu prakse 2007. gadā kļuvusi bargāka, bet šīs iespējamās tendences cēloņi būtu vēl jāpēta padziļināti.
Neraugoties uz it kā diezgan lielo krimināllietu skaitu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju, kukuļošanas apkarošana, ciktāl tā atspoguļota tiesu nolēmumos, skar pārsvarā diezgan neliela apjoma negodīgus darījumus. Tā no 166 krimināllietām par kukuļošanu tikai 38 lietās kukuļu kopējais apjoms pārsniedz Ls 1000. Procentuāli šo kukuļošanas krimināllietu, kurās figurē relatīvi lieli kukuļu apjomi, īpatsvars svārstās no 27% līdz 32,5%. Tas nenozīmē, ka iztiesātās lietas ir nesvarīgas, bet tomēr apjomīgākos korupcijas darījumus tās aptver reti.
Kukuļu apjomi*
Pozitīva tendence ir krimināllietu skaita pieaugums, kuru ietvaros personas notiesātas par kukuļdošanu (no 12 lietām 2004. gadā līdz 27 — 2007. gadā). Kukuļdevēju saukšana pie atbildības ir svarīga, jo uz amatpersonām pastāvīgi izdarīts spiediens ņemt kukuļus, ko izraisa baiļu neesamība devēju vidū, ir nozīmīgs korupcijas veicinātājs. Šī tendence gan neattiecas uz kukuļdevējiem, kuri gribējuši uzpirkt policistus — šādu lietu skaits 2007. gadā bija sarucis līdz sešām. Šajā ziņā īpaša atbildība gulstas uz pašu policiju, jo no tās ir atkarīgs, cik riskants solis būs naudas piedāvājums likuma sargam.
KNAB un citu tiesībsargājošo institūciju panāktais būtiskais izrāviens korupcijas apkarošanā kopumā vēl nav sasniedzis nobeigtības fāzi. Efektīgām aizturēšanām un svarīgu amatpersonu apsūdzēšanai ir jēga tad, ja kriminālprocesuālās darbības ir pamatotas un precīzas un ja izmeklēšanai seko taisnīgs un pietiekami ātrs tiesas process. Kaut gan nevar teikt, ka katra kriminālprocesa beigās jābūt notiesātām personām, sistēmiskā kontekstā, ja ir skaļas apsūdzības, daļai no tām jānoslēdzas ar personu vainas konstatēšanu un soda noteikšanu. Katrs kriminālprocess ir individuāls, un dažādi apstākļi var ietekmēt tā straujāku vai lēnāku virzību. Tomēr ceļam no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz spriedumam vajadzētu būt caurmērā īsākam. Tad sausais atlikums vēl pēc dažiem gadiem būtu iespaidīgāks.
* Kukuļu apjoms rēķināts, saskaitot visus vienā krimināllietā faktiski dotos vai ņemtos kukuļus.
Sadalījums pa gadiem, kuros krimināllietā pirmo reizi taisīts spriedums. Ņemtas vērā gan lietas, kurās spriedums stājies spēkā, gan lietas, kurās vēl ne. Nav iekļautas tādas krimināllietas, kur uz 2007. gada beigām pēdējais spriedums bijis attaisnojošs vai arī kur rezultātu neizdevās noskaidrot.