Raksts

Korupcija priekšvēlēšanu programmās pirms 2010.gada vēlēšanām


Datums:
24. augusts, 2010


Autori

Valts Kalniņš


Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Valts Kalniņš

Saskaņas centrs

Maksimālais pietuvinājums korupcijai ir frāzes par ministriem, kas būšot godīgi cilvēki, un Saeimas koalīciju, kas neļaušot politiķiem izmantot dienesta stāvokli. Interesants apsolījums, kas ietver paļāvību arī uz koalīcijas partneru godīgumu. Kopumā mazliet negaidīta jautājuma ignorance no kādreizējiem grīdā gāzētāju valdības oponentiem un 13. janvāra mītiņa līdzatbalstītājiem.

PCTVL

Līdzīgi vairumam citu partiju, arī PCTVL nav sevi apgrūtinājusi ar konkrētu rīcībpolitikas priekšlikumu izvirzīšanu, izņemot tēzi, ka līdzās brīvības atņemšanai korumpantiem par pamatsodu jākļūst arī mūža aizliegumam strādāt valsts iestādēs un mantas konfiskācijai. Tiesa gan, notiesātu amatpersonu atgriešanās valsts darbā dažkārt šķitusi tīrā bezkaunība, bet uz vispārējā fona tas tomēr ir sekundāras nozīmes jautājums. PCTVL programmas īpatnība ir emocionālas nepatikas vēstījums (Взяточников – вон из госаппарата)[1] un pasakainais mērķis līdz 2020. gadam korupciju un ēnu ekonomiku Latvijā samazināt līdz Dānijas un Somijas līmenim.

[1] Kukuļņēmējus — prom no valsts institūcijām! (krievu val.)

Par labu Latviju

Kā garāmejot programmā ir iemesta frāze, ka PLL stiprinās korupcijas apkarošanu. Atskaņa no 90. gadu valsts infantilisma ir nulles deklarācija (gan tikai miljonāriem). Savulaik Valsts ieņēmumu dienesta nevarības dēļ popularitāti guvusī ideja, kas nav īstenota nevienā attīstītā valstī, tagad noder vien gaisa tricināšanai – deklarēšanas sistēmas ir pārāk sarežģīta lieta, lai spētu apmierinoši darboties, ja to īsteno tikai vienreiz un pilnvērtīgi neizmanto kā nodokļu iekasēšanas instrumentu. Paši PLL politiķi (kā arī Vienotība un tēvzemieši, kuriem arī šī ideja dzīvo programmā) gadiem bijuši valdošos posteņos, bet nekad nav nopietni cīnījušies par šādas deklarācijas ieviešanu.

Vienotība

Vienīgā pretkorupcijas programma, kas pelna nopietnu attieksmi. Cik nu dokumenta apjoms ļauj, precīzi iezīmētas idejas publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādīti nosacījumi, ar kuriem jāsaista valsts finansējuma piešķiršana partijām, ietverta apņemšanās panākt, lai ierēdņus un valsts/pašvaldību uzņēmumu amatpersonas ieceltu amatā, balstoties uz profesionalitātes un politiskās neatkarības principiem. Šīs un citas tēzes rāda, ka programmu tapinājuši pretkorupcijas profesionāļi.

Protams, ir arī diskutējamas lietas. Piemēram, no programmas staro pat nedaudz naiva ticība stingrās rokas pieejai partiju priekšvēlēšanu tēriņu iegrožošanā (visus priekšvēlēšanu izdevumus pakļaut priekšvēlēšanu izdevumu griestiem, samazināt pieļaujamo finansējumu utt.). Ir arī iecerēts aizliegt kandidēt vēlēšanās personām, kuras tiek turētas aizdomās vai ir apsūdzētas smagos kriminālnoziegumos. Šis gan būtu nozīmīgs politisko tiesību ierobežojums, iespējams, nevainīgiem cilvēkiem. Sīkumainu ekspertu kaitina formulējums „sākumdeklarēšana”. Savulaik KNAB izstrādāja Latvijā pagaidām prātīgāko šim deklarēšanas jautājumam veltīto dokumentu: koncepciju, kas paredzēja regulāru mantiskā stāvokļa deklarēšanu. Tas arī ir tas, kas vajadzīgs. Tomēr Vienotībai nevajadzētu būt grūtībām precizēt savas iniciatīvas, jo pogrammā solīts regulāri uzklausīt KNAB un citu profesionālu institūciju viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Zaļo un zemnieku savienība

Programmā korupcijas tēma ir ignorēta. Iespējams, ZZS programmas autori padomājuši par sava premjera kandidāta tēlu un sapratuši, ka K vārdu labāk mutē neņemt.

Visu Latvijai!-TB/LNNK

Caur frāžu mīkstumu var sataustīt dažas nenobrieduša skeleta lauskas. Pieminēta administratīvo procedūru vienkāršošana un pārskatāmība tiešsaistes režīmā. Solīta arī pasaules pieredzei atbilstoša lobisma likumdošana, lai „noregulētu un padarītu sabiedrībai caurskatāmas politiskās varas attiecības ar uzņēmējiem un dažādām interešu grupām kopumā”. Tiesa gan, kontinentālajā Eiropā stingrs lobēšanas regulējums ir drīzāk izņēmums, nevis standarts. Arī līdzšinējie centieni ieviest lobēšanas regulējumu Latvijā nav sekmējušies daļēji tāpēc, ka nav skaidrs, ko konkrēti ar tā palīdzību varētu sasniegt.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!