Kopš Kopenhāgenas tikšanās ir mazinājusies klimata politikas prognozējamība. Daži saka, ka Apvienoto Nāciju pārraudzītais process turpinās un klimata mainība, valstīm apzinīgi un kopīgi sadarbojoties, tiks ierobežota.
Citi, savukārt, domā, ka nekas (labs) nebūs — Ķīna ir izgāzusi konferenci un ledāji kusīs, turklāt arī pasaules ekonomika nekādi nespēj “piešķilties”, kaut arī valdības turpina tajā investēt neaptverami milzīgas naudas summas. Citiem vārdiem sakot, Kopenhāgenā netika panākta vienošanās par termiņu, kādā ierobežojamas planētas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Līdz ar to turpinās ekonomiskā nedrošība, taču vēl nekad nav bijis piemērotāks laiks, lai pievērstos šim jautājumam.
Vēl citi, līdzīgi autoram, īsti nezina, vai samierināties ar likteni un, kamēr laiks, pievērsties kam skaistam un taustāmam, piemēram, sastatāmajai valodniecībai, vai arī tomēr pasekot aktualitātēm klimata un enerģētikas politikā. Pievērsties pēdējai minētajai iespējai autoru pamudināja 19. martā Rīgā ieplānotais un, sagaidāms, labi pārstāvētais forums Ceļā uz ekonomikas atveseļošanu, samazinot oglekļa emisijas. Forums būs par to, kā Latvijā kopīgi iespējams izveidot energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas. Pasākumu organizē Lielbritānija un atbalsta Eiropas Komisija un Norvēģija, un forumā piedalīsies valdības pārstāvji, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas. Dalīties ar pieredzi un mācīties no citu pieredzes, šķiet, ir visnotaļ prātīgs veids, kā gūt labumu no Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā (ES).
Lielbritānija izceļas ar daudziem un dažādiem sasniegumiem, bet no tiem, kas būtu visaktuālākie šī brīža Latvijas sabiedrībai, laikam ir pierādītā prasme samazināt ilgtermiņa bezdarbu un nodrošināt iedzīvotājus ar darbu.
Latvijā sabiedrības un politikas veidotāju izpratne un ar to saistīta apzinīga nostāja pret klimata mainību Baltijas reģionā un izmaksu ziņā efektīvām izvēles iespējām ir atšķirīga un nav skaidra. Paredzēts, ka foruma apmeklētāji dalīsies ar Lielbritānijas, Skandināvijas un Baltijas reģiona valdību, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības sekmīgu sadarbības pieredzi. Foruma mērķis ir parādīt, ka nākotnes energoefektīvā ekonomika, kas rada zemas oglekļa emisijas (low carbon economy), vienlaicīgi var būt arī ļoti veiksmīga un pārticīga.
Klimata izmaiņu ierobežošana, pielāgošanās un energoefektīva ekonomika ES pasaules līderu darba kārtībā ir ļoti aktuāli temati. Labāk izprast klimata izmaiņu kumulatīvo ietekmi, mazināt savu ietekmi, novērtēt izmaksas, neaizmirstot investēt pielāgošanās pasākumos, bet, pats galvenais, radīt darba vietas — tāpēc energoefektīvā ekonomika ir svarīgs un aktuāls diskusijas temats. Autoram vērtīgs liekas uzstādījums, ka atšķirībā no Latvijas, kur par stratēģiju un taktiku runā valdība, darba devēji un arodbiedrības, attīstības diskusijā Eiropā tiek iesaistītas arī vides sabiedriskās organizācijas. Tieši no pēdējām nāk daudzi ilgtspējīgas ekonomikas priekšlikumi, arī jauni politiķi Eiropas valstīs, līdz ar to pamazām mainot lietu līdzšinējo kārtību un notikumu virzību.
Grūti spriest par patiesajiem iemesliem tiešām smagajai energoefektīvās ekonomiskas un atbilstošā sektora nodarbinātības situācijai Latvijā, tomēr, analizējot enerģētikas situāciju abās valstīs, ir jāatzīst, ka par energoefektivitāti runā un arī dara abās valstīs. Turklāt runā arvien vairāk un vairāk un, ne tikai runā, bet sāk arī darīt un padara. Energoefektivitāte tiešām ir vissvarīgākā rīcība enerģijas un klimata mērķu kontekstā. Salīdzinot ar Latviju, Lielbritānijas ceļš uz zemu oglekļa emisiju sasniegšanu noteikti būs ilgāks un grūtāks, jo lielais vietējā kurināmā — ogļu — īpatsvars un salīdzinoši mazā biomasas pieejamība tomēr ir objektīvas problēmas. Autors izteiks domu, ka Latvijas biomasas koģenerācijas piesardzīgais sākums sakņojas ne tikai sabiedrību nevienojošajā veidā, kādā tika lemts, piemēram, par TEC-2 otro kārtu, vai arī vērojumā, ka enerģiju pārdodošie uzņēmumi un to līdzjutēji labprāt arī apmierinātos ar pārdesmit renovētām mājām, bet gan apstāklī, ka mēs klimata un enerģijas politiku neskatām kopsakarā ar investīciju lēmumiem, atceroties arī par enerģētiskās ārējās atkarības mazināšanu, energoefektīvas un ilgtspējīgas ekonomikas atbalstu un valsts stratēģiskajām interesēm mūsdienu Eiropas politisko aktualitāšu kontekstā. Piemēram, enerģētisko atkarību nemazinās ogļu kondensācijas stacija Liepājā un tai pievestās un Latvijā ievestās ogles. Tās gan palīdzētu pārkraušanas un pārvadāšanas statistikai, bet ne klimatam un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām, kas nosaka — 2020.gadā 40% elektroenerģijas būs jāsaražo no atjaunojamajiem energoresursiem (AER). Tāpēc konferences organizētāju uzaicināto runātāju stāstījums par labu praksi konkrētajos jautājumos, šķiet, varētu būt ļoti svarīgs, lai kopīgi lemtu par to, kā veidot Latvijas energoefektīvo ekonomiku.
Darba tirgus situācija Latvijā ir dramatiska. Forumā dalībnieku vidū būs energoefektīvas ekonomikas attīstību atbalstoši un ieinteresēti Baltijas valstu lietpratēji — speciālisti, kuri pārstāv dažādus sektorus: valsts un pašvaldības, vides, klimata, enerģijas un politikas jautājumus, reģionālos plašsaziņas līdzekļus, sabiedriskās vides organizācijas, patērētāju, iedzīvotāju un apsaimniekotāju apvienības, uzņēmējus un to asociācijas, mācībspēkus, politisko partiju stratēģus. Līdz ar to sagaidāms, ka šis būs viens no foruma centrālajiem jautājumiem.
Daudzas valdības izmanto finansiālus pasākumus, lai rosinātu infrastruktūras investīcijas energoefektīvā ekonomikā, kas rada zemas oglekļa emisijas. Pasākumu rezultāti rada jaunas darba vietas energoefektīvā ekonomikā. Piemēram, Lielbritānijā ar vidi saistīto pakalpojumu un preču nozarē pašlaik strādā aptuveni 400 000 cilvēku. Energodrošību un spēju pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām sekām nākotnē spēs dot vienīgi energoefektīva ekonomika, kas rada zemas oglekļa emisijas. Investīciju pasākumi ir ļoti daudzveidīgi un aptver gan lielus infrastruktūras objektus, gan atbalstu mazām mājsaimniecībām, lai nomainītu energoneefektīvus boilerus, gan arī pilnīgi jaunus un dārgus tehnoloģiskus risinājumus — oglekļa savākšanu un ģeoloģisko noglabāšana (carbon capture and storage).
Ārzemju pieredze varētu būt interesanta visiem, kas seko klimata mainības samazināšanai un enerģētikas nozarei. Piemēram, oglekļa savākšana un noglabāšana Lielbritānijai ir ļoti svarīga, jo, kā jau minēts, ogļu augstā īpatsvara dēļ šis ir viens no risinājumiem, kas pat ar augstajām izmaksām ir neizbēgams. Latvijā tiek veikti valsts finansēti pētījumi, lai izvērtētu potenciālās ģeoloģiskās noglabāšanas vietu ekonomisko potenciālu. Pieslēdzot šo tehnoloģiju biomasas koģenerācijas stacijām, ražojot enerģiju, tiktu iegūtas pat negatīvas oglekļa emisijas. Šobrīd ir pāragri spriest, vai Latvijas enerģētikas realitāte mūs tuvinās fosilam, ekstensīvam un ārējās atkarības noteiktam, vai arī tehnoloģiski izaicinošam un ilgtspējīgam attīstības modelim. Varbūt mūsu ceļš sākas un investīcijas seko projektos, kas saistīti ar vidēju un nelielu mūsdienīgu biomasas koģenerācijas staciju būvi, energoefektivitāti pārvadē un patēriņā, un enerģijas zudumu samazināšanu. Vai arī — ar izcirstā meža atjaunošanas atbalsta atjaunošanu un, kas tiešām svarīgi un steidzīgi, — jaunām, ilgtspējīgām darbavietām Latvijā.
Sekojot dinamiskajai situācijas attīstībai Latvijā, ir jāsecina, ka valsts labklājība un vienmērīga, prognozējama un ilgtspējīga nākotne ir atkarīga no tā, kā atbildēsim mūsdienu klimata un ekonomiskajiem izaicinājumiem un kā kopīgi ar uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību sekmēsim videi draudzīgu un ilgtspējīgu attīstību.
Šajā rubrikā publicēti redakcijai iesūtītie viedokļi. Redakcija to tapšanā nepiedalās.