Raksts

Konstitucionālā sūdzība: aktivitāte pārspēj kvalitāti


Datums:
14. novembris, 2001


Autori

Aivars Endziņš


Foto: © AFI

Tikai par nepilniem 5% konstitucionālo sūdzību, kas iesniegtas Satversmes tiesā kopš 1.jūlija, ir ierosinātas lietas un drīz - 21.novembrī - gaidāma arī pirmā publiskā lietas izskatīšana.

Kopš šā gada 1.jūlija, kad Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā personām ir tiesības vērsties Satversmes tiesā, lielais konstitucionālo sūdzību skaits iezīmējis sākuma perioda problēmu – sabiedrības, turklāt arī juristu neinformētību par to, kas īsti ir Satversmes tiesa.

Satversmes tiesai piekritīgās lietas izsmeļoši uzskaitītas Satversmes tiesas likuma 16.pantā, bet svarīgākā lietu grupa ir normu kontrole, proti, lietas par normatīvu aktu (likumu, Ministru kabineta noteikumu u.c.) atbilstību Satversmei un citiem augstāka juridiskā spēka normatīviem aktiem. Satversmes tiesa nevar lemt par kāda vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma atbilstību Satversmei vai likumam pēc būtības. Tāpat Satversmes tiesa nevērtē administratīvu aktu atbilstību Satversmei vai likumiem, izņemot pagaidām – līdz Administratīvā procesa likuma spēkā nākšanai – lietas par Ministru kabineta aktiem.

Tādējādi arī personu pamattiesību aizstāvība Satversmes tiesā ir ierobežota un iespējama tikai gadījumā, ja persona uzskata, ka Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Protams, ir daudzas personas, kas uzskata, ka šāds sašaurināts konstitucionālās sūdzības modelis neļauj viņām pienācīgi aizstāvēt savas tiesības. Sākuma periods iezīmējas ar divām grūtībām – vispārējās jurisdikcijas tiesu pasivitāti pieteikumu iesniegšanā un konstitucionālo sūdzību zemo kvalitāti.

Personas tiesībām iesniegt konstitucionālo sūdzību vajadzētu izkārtoties savstarpēji saistītā sistēmā ar vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesībām vērsties Satversmes tiesā, bet tas nenotiek. Iecere ir izveidot sistēmu, kurā persona visupirms aizstāv savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, no kuriem būtiskākais ir vispārējās jurisdikcijas tiesa. Ja tiesa, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, tā iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā. Konkrētās personas lieta tiek izlemta tikai pēc tam, kad Satversmes tiesa izlēmusi jautājumu par normu atbilstību. Atbilstoši iecerei kopumā, Satversmes tiesā personai vajadzētu nonākt tikai ārkārtas gadījumā, ja nevienas instances tiesa nav saskatījusi normu neatbilstību, vai ja nav vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu. Bet dzīvē ragavas ir aizskrējušas pa priekšu zirgam. Konstitucionālās sūdzības institūts aktīvi funkcionē, savukārt no tiesām nav saņemts neviens pieteikums. Kopīgi ar Latvijas Tiesnešu apmācības centru esam paredzējuši tuvākajos mēnešos virkni semināru tiesnešiem reģionos, iespējams pēc tam varēsim atbildēt uz jautājumu, kāpēc tiesas neizmanto šo iespēju.

Otra sākuma perioda problēma – pieteikuma iesniedzēju aktivitāte krietni pārspēj dokumentu kvalitāti. Absolūtajā vairumā gadījumu personu lūgumi, sūdzības u.c. ir acīmredzami nepiekritīgi Satversmes tiesai. Satversmes tiesai lūdz palīdzēt kārtot konkrētus nekustāmā īpašuma jautājumus, pārrēķināt pensiju, atstādināt no amata tiesnešus, ietekmēt kaimiņus utt. Bet visvairāk lūdz pārskatīt konkrētas civillietas un krimināllietas pēc būtības. No vairāk kā 250 iesniegumiem, ar ko personas griezušās Satversmes tiesā, absolūtais vairākums vērsti uz vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu pārskatīšanu pēc būtības tā sakot “superrevīzijas” kārtībā. Lietu skaits ir relatīvi neliels – pēc konstitucionālajām sūdzībām tikušas ierosināt desmit lietas. Grūti spriest, vai ir gadījumi, kad personu viedoklis par viņu pamattiesību aizskārumu vispārējās jurisdikcijas tiesu spriedumos ir pamatots, tomēr lielā daļā gadījumu ir acīmredzami, ka viena no pusēm vienkārši negrib samierināties ar prāvas iznākumu.

Konstitucionālā sūdzība ir piekritīga Satversmes tiesai tikai tad, ja satur prasījumu par zemāka juridiskā spēka tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Gadījumos, kad pieteikumā iezīmējas piekritīgs prasījums, bet pieteikumam ir trūkumi, līdzšinējā prakse bijusi ļoti iecietīga pret pieteikuma iesniedzēju, un četras lietas ir ierosinātas pēc pieteikuma precizēšanas.

Personas tiesības vērsties Satversmes tiesā ir saistāmas tikai ar šās konkrētās personas tiesību aizskārumu. Aizskārumam jābūt tiešam un jāattiecas uz Satversmē nostiprinātajām cilvēka pamattiesībām. Virknē gadījumu “persona” var būt arī juridiska persona. Šobrīd ir tikai viena lieta, kas ierosināta pēc juridiskas personas, proti, zemnieku saimniecības “Kantuļi” pieteikuma.

Konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādu nav. Jāņem vērā, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās. Arī šeit iezīmējas sākuma perioda grūtības – personas uzskata, ka tā kā iepriekš nebija iespēju vērsties Satversmes tiesā, būtu jāizskata arī senākas lietas. Pieredze rāda, ka šādas lietas šobrīd ir iespējams atrisināt ar Valsts cilvēktiesību biroja palīdzību, kuram ir paplašinātas tiesības iesniegt pieteikumu un nav noteikti laika ierobežojumi.

Jāuzsver, ka nedz konstitucionālās sūdzības iesniegšana, nedz pārstāvība Satversmes tiesā netiek saistīta ar pienākumu izmantot zvērināta advokāta palīdzību. Mūsu prakse ir pierādījusi, ka arī juristi ne vienmēr ir pietiekami iedziļinājušies Satversmes tiesas darbības īpatnībās un advokāta palīdzība pagaidām nav pilnīga garantija kvalitatīvai konstitucionālajai sūdzībai.


Dzintra Pededze "Kad durvis uz Satversmes tiesu ir atvērtas katram" Latvijas Vēstnesis 01.08.2001

Dzintra Pededze "Par durvīm, kas katram atvērtas uz Satversmes tiesu" Latvijas Vēstnesis, 18.07.2001

Pēc personu pieteikumiem Satversmes tiesā ierosinātās lietas

Seminārs "Pamattiesību aizsardzība konstitucionālajā tiesā"

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!