Izskatās, ka lielākā diskusija izvērtusies tieši par to vai tad tiešām pārtikai ir tik liela ietekme un par gaļu un tās ietekmi uz vidi. Visi man zināmie pētījumi, kur ir analizēta pārtikas preču vides ietekme, viennozīmīgi uzsver nepieciešamību pievērsties pārtikas jautājumam.

Viens no apjomīgākajiem šādiem pētījumiem bija Eiropas Komisijas pasūtītais EIPRO pētījums, kur tika analizēti daudzi iepriekš veiktie pētījumi.

Te būtiski ir ne tikai attiecīgā produkta ietekme, bet arī tas cik daudz mēs to pērkam, cik daudz naudas tērējam. No šī var secināt, ka graudaugiem ir ļoti liela ietekme uz vidi, bet mēs tos salīdzinoši maz izmantojam. Lielākā daļa graudaugu tiek patērēta lopbarībā un līdz ar to arī summējas iekš gaļas kopējās ietekmes.

Gaļas ražošanas lielākās ietekmes saistās tieši ar lauksaimnieciskās ražošanas posmu (60-90% atkarībā no produkta). Šeit piemērs par liellopa energoietilpību.

Piekrītu, ka gaļas patēriņš nelielos apjomos ir pieļaujams un par ieteicams, jo tas ir, piemēram, dabīgs bioloģiskās saimniekošanas cikla sastāvdaļa. Diemžēl Latvijā lielākā daļa gaļas vairs netiek iegūta nelielās saimniecībās, bet cūku un putnu fermās.

Latvijā 18% visu CO2 emisiju rodas tieši lauksaimniecībā (gāzes no dzīvniekiem + kūtsmēsli). Tas nav maz – apmēram tik par cik siltuma un enerģijas ražošana. Bet jāņem vērā, ka mēs nespējam saražot tik daudz gaļas produktu šeit Latvijā cik patērējam (gaļas importa atkarība drīzumā var sasniegt pat 25%). Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju gaļas patēriņa ietekme uz klimatu ir vismaz par 25% lielāka kā Latvijas lopu emitētais gāzu apjoms.