Raksts

Ko darīt jeb dažas pašvaldību vēlēšanu pēcdomas


Datums:
05. aprīlis, 2005


Autori

Arvīds Dravnieks


Kas ar ko riskē pēcvēlēšanu situācijā, kad ir apstrīdēti vēlēšanu rezultāti Rēzeknē un Jūrmalā, un kas Saeimai jādara, lai novērstu līdz šim neparedzēto situāciju atkārtošanos nākotnē?

Pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšana Jūrmalā un Rēzeknē radījusi mērenu satraukumu Latvijas sabiedrībā. Tomēr tas nav unikāls gadījums – arī pirms četriem gadiem tiesa atcēla vēlēšanu rezultātus trijās pašvaldībās[1], bija arī sūdzības prokuroram par rezultātu tiesiskumu[2], tikai toreiz viss notika mierīgi un bez ažiotāžas medijos. Tagad publiski izteikti dažādi viedokļi, daudzi vaino juristus, ka tie nezina pareizās atbildes. Taču likumdevējs šādu situāciju nebija paredzējis. Šajā rakstā – par to, kāda būtu bijusi pareizā juridiskā konstrukcija, kas jāizdara Saeimai līdz nākamajām vēlēšanām, un kā varētu tikt galā ar ķezu Jūrmalā?

Kā vajadzētu būt?

Vēlēšanu sarīkošana ir rīcība ar valsts varu, kas sastāv no daudziem atsevišķiem administratīvajiem procesiem. Visi šie administratīvie akti ir apstrīdami augstākā iestādē un pārsūdzami tiesā. Tiesiskā valstī izpildvara ir pakļauta tiesu kontrolei, tāpēc no tiesas kontroles nevaram atteikties. Balsošanas norises godīgumam jābūt neapšaubāmam, citādi vēlēšanas zaudē savu jēgu.

Vēlēšanu komisiju lēmumiem likums nosaka saīsinātus apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņus. Parasti septiņas dienas. Tikpat īsiem vajadzētu būt šo sūdzību izskatīšanas termiņiem – būtu dīvaini tiesas atbildi gaidīt parastajā kārtībā mēnešiem vai pat gadiem ilgi.

Arī vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā[3]. Šo lēmumu var atcelt Centrālā vēlēšanu komisija[4] vai tiesa[5]. Likuma atvēlētās trīs dienas pilnvērtīgam tiesas spriedumam ir par īsu, arī šajā gadījumā izskatīšanas termiņš varētu būt nedēļa. Vajadzētu likumā noteikt, ka spriedumam jāstājas spēkā ar tā pasludināšanu. Tāpat jāmazina iespējamo procesa dalībnieku skaits. Pašlaik likums paredz, ka pieteikumu par vēlēšanu rezultātu anulēšanu var iesniegt jebkurš deputāta kandidāts vai saraksta iesniedzējs. Ja jau sarakstu var iesniegt tikai partijas, respektīvi, juridiskas personas, tad arī šajā gadījumā jārīkojas līdzīgi[6]. Tas veicinātu iekšēju diskusiju savā politiskajā organizācijā un samazinātu nepamatoto iesniegumu iespējamību.

Kā tiesa spriedīs, tā būs – vai nu vēlēšanu rezultāti netiek anulēti un vēlēšanu komisija sasauc jaunievēlēto domi, vai arī rezultāti tiek atcelti, vēlēšanu komisija rīko jaunas vēlēšanas un tikmēr turpina darboties iepriekšējā iesaukuma dome. Ja deputāti sastrīdas kā Rendā un vairs nevar pildīt savus pienākumus, Saeima apstiprina pagaidu administrāciju. Taču tam visam jābūt precīzi atrunātam likumā, lai likumdevēja griba būtu skaidra jebkuram interesentam, citādi domes leģitimitāte var tikt apšaubīta. Velēšanas taču rīkojam, lai vara baudītu uzticību.

Tiesas spriedumu, kas stājies spēkā ar tā pasludināšanu, noteikti jāvar arī pārsūdzēt gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā. Tāpat nav liegts rosināt krimināllietas vai iesniegt pieteikumu par vēlēšanu prettiesiskumu kaut vai pēc gada. Tiesa tad varētu spriest parastajā kartībā bez īpašas steigas. Starpība ir tāda, ka šajā gadījumā jaunievēlētā dome būtu leģitīma un pieņemtu lēmumus bez ierobežojumiem. Tādā gadījumā vēlēšanu komisijas lēmums kā administratīvs akts būtu izpildīts līdz ar jaunievēlētās domes sanākšanu. Ja vēlāk tiesa spriedumā konstatē ko prettiesisku, tad sekas iestājas tikai ar šī sprieduma spēkā stāšanās brīdi. Tad vai nu mandātu zaudē konkrētais deputāts vai arī visi jaunievēlētie. Principā iespējama arī juridiskā konstrukcija, ka mandātu zaudē saraksts un tā deputātu vietas tiek atdotas citiem sarakstiem, nerīkojot jaunas vēlēšanas.

Kas jādara Saeimai līdz nākamajām vēlēšanām?

Jāveic izmaiņas pieminētajos vēlēšanu likumos. Jānosaka, ka jaunievēlētās domes sēdi vēlēšanu komisija ir tiesīga sasaukt ne ātrāk kā desmitajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu[7]. Ja nedēļas laikā tiesā iesniegts pieteikums par vēlēšanu rezultātu anulēšanu, tad jaunievēlēto domi nevar sasaukt un jāgaida tiesas spriedums, kas vai nu ļaus sasaukt jauno domi, vai arī nāksies izsludināt jaunas vēlēšanas. Vismaz būs nepārprotami skaidrs, kurš tiesīgs pieņemt lēmumus.

Vēlēšanu likumos nepieciešami arī citi grozījumi, kas izriet no cilvēktiesībām un vispārējiem tiesību principiem. Atsevišķi līdz šim ierastie regulējumi nav samērīgi[8]. Šajos jautājumos jau veidojas tiesu prakse, kas balsu „pirkšanas” skandāla ēnā palikusi žurnālistiem nepamanīta.

Likumos skaidri jānosaka vēlēšanu komisiju institucionālā un funkcionālā padotība. Pašlaik abi vēlēšanu komisiju likumi runā citā valodā, nekā valsts pārvaldes iekārtas likumi. Saprātīgi interpretējot visu likumus kopā, var izdarīt pareizos secinājumus, bet praksē komisijas ne vienmēr tiek ar to galā.

Kā tikt galā ar ķezu?

Rēzeknē tiesas spriedums ir stājies spēkā[9] (jo tā ir noteikts pašā spriedumā) un turpina darboties iepriekšējā dome. Faktiski tiesa veiksmīgi izdomājusi, kādu regulējumu izvēlētos likumdevējs, ja būtu šādu situāciju paredzējis. Nekas nekavē Centrālo vēlēšanu komisiju jau rīt izsludināt vēlēšanas. Attaisnojami gan ir pagaidīt līdz 14.aprīlim, kad būs zināms, vai kāds tiesas spriedumu nav pārsūdzējis. Jo grūti rīkot vēlēšanas, ja var stāties spēkā spriedums, ka tās nemaz nav nepieciešamas.

Jūrmalas gadījums ir atšķirīgs – iepriekšējā iesaukuma dome vairs nav tiesīga, jo vēlēšanu komisija (neko nepārkāpjot) ir jau sasaukusi jaunievēlēto domi. Tiesas spriedums, ar kuru tiek anulēti vēlēšanu rezultāti, nav stājies spēkā un nav zināms, kad stāsies spēkā[10]. Tikmēr arī Centrālā vēlēšanu komisija nevar izsludināt atkārtotas vēlēšanas. Interesants ir arī jautājums, kurš tieši ir atbildētājs tiesā. Jūrmalas vēlēšanu komisija tā vairs nav[11].

Kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums par vēlēšanu rezultātu atcelšanu, nav pamata uzskatīt jaunievēlēto domi par neleģitīmu. Nav šaubu par to, ka savas pilnvaras nav zaudējis pilsētas izpilddirektors. Vai jaunajai domei pašlaik ir pilnvaras, mēs uzzināsim tikai pēc tam, kad savu viedokli būs pateikusi apgabaltiesa un, iespējams, arī Senāta Administratīvo lietu departaments. Tas liek jaunievēlētajai domei strādāt dežūrrežīmā, respektīvi, izvairīties no nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz privātpersonām. Jo šie lēmumi vēlāk var tikt apstrīdēti uz tā pamata, ka pieņēmējs nav bijis pilnvarots, jeb juristu valodā runājot – lēmumu pieņēmusi nepiekritīgā iestāde.

Saeimai ir jāreaģē uz šo konkrēto gadījumu. Tā var iecelt pagaidu administrāciju līdz laikam, kamēr tiek atzītas esošās domes pilnvaras vai ievēlēta jauna dome. Ja Saeima neieceļ pagaidu administrāciju, arī tad tā pauž savu gribu – klusuciešot atbalsta Jūrmalā de facto izveidojušos stāvokli, respektīvi, jaunievēlētās domes pilnvaras.

Kurš un ar ko riskē? Pašvaldības budžets riskē ar iespējamu zaudējumu atlīdzinājumu. Amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumus, tai skaitā jaunievēlētie deputāti, – ar iespējamu regresu pret savu mantu[12]. Latvijas Republika ar to, ka visi iespējamie prasījumi tiks vērsti pret valsts pamatbudžetu, jo likumdevējs šādu situāciju ir pieļāvis. Varasvīri riskē ar uzticības mazinājumu. Visvienkāršākais situācijas atrisinājums būtu tāds, ka tiesa šajā konkrētajā lietā lemtu tā, kā vajadzētu būt bijis, ja likumdevējs nebūtu kļūdījies. Vai tas vairs ir iespējams, mēs uzzināsim starp Vasarsvētkiem un Jāņiem.

Cik nu tas bija iespējams, mēģinu šajos jautājumos viest skaidrību kā vēlēšanu tiesību un pašvaldību tiesību eksperts, kuram nācies strādāt gan pie valsts pārvaldes iekārtas, gan administratīvā procesa likuma. Parasti jēdzīgākais atrisinājums rodas kolektīvā diskusijā. Lēmumu pieņem politiķi atbilstoši vēlētāju gribai, juristi šim saprātīgajam lēmumam tikai iedod piemērotāko juridisko formu.

______________________________

[1] Par atkārtotām pašvaldību vēlēšanām Viesturu pagastā, Preiļu novadā un Ilūkstes pilsētā var iegūt informāciju Centrālās vēlēšanu komisijas sākumlapā

[2] Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde 2001.gada augustā pa pastu saņēma iesniegumu no Liepājas rajona Bunkas pagasta deputātes Līgas Gūtmanes, kura lūdza policiju pārbaudīt pašvaldību vēlēšanu likumību Bunkas pagastā. Gūtmane iesniegumā norādīja, ka pašvaldību vēlēšanas pagastā notikušas nelikumīgi, jo 11.martā datorā ir ievadīts nepareizs vēlētāju balsu skaits. Liepājas rajona prokuratūrai jāizmeklē saņemtais iesniegums – aģentūras LETA arhīvs.

[3] Septiņu dienu jeb nedēļas termiņš ir praksē ērti skaitāms, jo parasti iestāde pieņem lēmumu darba dienā, un līdz ar to arī procesuālās darbības izpildāmas darba dienā; ja termiņa pēdējā diena iekrīt svētku dienā vai brīvdienā, tad par pēdējo izpildes dienu uzskatāma sekojošā darba diena – APL 43.panta otrā daļa.

[4] Likuma par Centrālo vēlēšanu komisiju 12.pants 12.02.2004. redakcijā: “Ja .. pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās .. atsevišķos vēlēšanu iecirkņos pieļauti rupji likuma pārkāpumi un tie ietekmējuši vēlēšanu rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija lemj par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa balsošanas rezultātu anulēšanu un ierosina attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām saukt pie atbildības personas, kas ir pieļāvušas pārkāpumus.”

[5] Likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 32.pants un “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” 46.pants.

[6] Jebkuras privāto tiesību juridiskās personas paraksttiesīgās personas uzzināmas uzņēmumu reģistra datu bāzē; vēlētāju saraksta atbildīgās personas ir saraksta iesniedzēji.

[7] Pašlaik “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” 45.pants nosaka, ka komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas; tas nozīmē, ka iespējams sasaukt arī ārkārtas domes sēdi tajā pašā dienā – parasti pašvaldību nolikumos paredz, ka darba kārtībai jābūt pieejamai deputātiem vismaz trīs stundas iepriekš; derētu arī tiešs aizliegums likumā sanākt vecā iesaukuma domei pēc vēlēšanām, ja vien nav spēkā stājies tiesas spriedums par vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

[8] Piemēram, pašvaldību vēlēšanu likuma 20.panta nosacījumi par kandidātu saraksta iesniegšanu; bez īpašas piepūles modelējama situācija, kad vēlēšanu komisija ir spiesta pieņemt nesamērīgu lēmumu, kura atcelšana tiesā ir ar ļoti lielu varbūtību – ja kandidātu saraksts netiek pieņemts kādas kļūdas dēļ, bet laika tā atkārtotai iesniegšanai vairs nav.

[9] Daži turpina runāt par sprieduma „likumīgo” spēku – tā ir citas tiesību sistēmas terminoloģija – individuāls tiesību akts nevar būt ar normatīva tiesību akta spēku; vienkārši pret spriedumu jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

[10] Ja kāds procesa dalībnieks iesniegs apelācijas sūdzību, tad apgabaltiesas spriedums būs jūnijā, ja vēl iesniedz arī kasācijas sūdzību, tad tiesas spriedums stāsies spēkā augustā. Faktiski partijas ar sūdzību iesniegšanu var „regulēt” vēlēšanu datumu. Aģitācijas kampaņa Jūrmalā jūlijā būs mazefektīva, jo grūti “tikt klāt” vēlētājiem, līdz ar to var diezgan droši prognozēt, ka spriedumu pārsūdzēs kaut vai tikai tāpēc vien, lai aģitācijas kampaņu varētu veikt efektīvāk vēlāk rudenī.

[11] Pēc likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” tās pilnvaras beidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome izveidojusi vēlēšanu komisiju, kas jāizdara mēneša laikā pēc domes izveidošanas; faktiski pēc 17.aprīļa Jūrmalas pilsētas vēlēšanu komisijas pilnvaras izbeidzas.

[12] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. un 90. pants.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!