Foto: AFI
Divi būtiski bet vēl neatrisināti jautājumi, no kuriem lielā mērā praktiski atkarīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiksmīga darbība, paliek biroja statuss un darbinieku atalgojums. Lai birojs spētu pēc būtības veikt savas funkcijas, tam jābūt neatkarīgam no izpildvaras, savukārt profesionālās neatkarības priekšnoteikums ir darba pienākumiem atbilstoša samaksa.
Jautājums par korupcijas apkarošanas biroja izveidošanu Latvijā virmo jau piecus gadus un šajā laikā ir attīstījies no iepazīšanās ar pasaules pieredzi līdz 2000. gada 8. augusta valdības apstiprinātajai Korupcijas novēršanas koncepcijai, kas paredz Korupcijas apkarošanas biroja izveidošanu. Koncepcijā noteiktie biroja darbības virzieni ir korupcijas novēršana, korupcijas apkarošana un sabiedrības izglītošana, kā arī izziņas un operatīvā darba funkcijas. Tika akceptēta biroja atrašanās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Īpašu dienestu specializāciju tieši korupcijas apkarošanai paredz arī Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija, kurai Latvija pievienojās pagājušā gada nogalē.
Tiktāl politiskās vadlīnijas. Vienlaicīgi ar likumprojekta darba grupas izveidošanu, korupcijas apkarošanā un novēršanā iesaistīto institūciju sistēmu un funkcijas pētīja vairāki eksperti PHARE pretkorupcijas projekta ietvaros, konstatējot esošās sistēmas nepilnības. Darba gaitā izkristalizējās noteiktas atziņas un pārliecība par biroja nepieciešamību, kā arī tā ieviešanas problēmas no finansiāla rakstura līdz konstitucionālā likuma jautājumiem. Lai šos jautājumus atrisinātu, uz tiem jāskatās vienoti jeb kompleksi. Tāpēc birojs tiek veidots uz jauniem darbības principiem kā centrālais korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēmas elements, kura uzdevumos bez korupcijas novēršanas, apkarošanas un izglītības funkcijām ietilpst arī citu institūciju darbības koordinācija.
Jaunā biroja veidošanā vēlos uzsvērt trīs galvenos principus: kompleksās pieejas princips, visaptverošais princips un nepārtrauktības princips.
Kompleksās pieejas princips paredz vienlaicīgi veikt apkarošanas, novēršanas un sabiedrības izglītošanas pasākumus. Apkarošana izpaudīsies operatīvās informācijas, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanā, noteiktas kompetences (pamatā valsts amatpersonu) izdarīto noziegumu atklāšanā un saukšanā pie administratīvās atbildības. Novēršanas funkcija izpaudīsies kā likumdošanas analīze un korupciju veicinošo normu izskaušana, metodiskā darba organizēšana korupcijas izskaušanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā, tajā skaitā valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē, reālu interešu konfliktu gadījumu atklāšanā un novēršanā. Sabiedrības izglītošanas pasākumu mērķis ir mainīt sabiedrības pasīvo attieksmi, veicinot neiecietību pret korupciju praksē. Ir paredzēta īpašu mācību programmu sagatavošana un ieviešana skolās un augstskolās, ierēdņu un uzņēmēju apmācību centros, kā arī sabiedriskās domas izpēte un izglītošana plašākā mērogā.
Visaptverošais princips paredz visu trīs varas atzaru pakļaušanu kontrolei. Turklāt modernās tehnoloģijas dos iespēju reālai kontrolei pakļaut visas valsts amatpersonas. Būs nepieciešams noteikt riska kritērijus un tiem atbilstošus kontroles mehānismus un dziļumu.
Nepārtrauktības princips. Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē netiks pieļauts pārrāvums pārbaudes procesā, jo biroja rokās būs visi pārbaudei nepieciešamie instrumenti – operatīvā darba un pirmstiesas izmeklēšanas iespējas, pieeja dažādām datu bāzēm.
Tādējādi Valsts policijai saglabātos atbildība par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā un organizētās noziedzības struktūru korupciju valsts pārvaldē, savukārt valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei saglabātos atbildība jautājumos, kas skar valsts noslēpumu un atsevišķus valsts drošības jautājumus.
Divi būtiski bet vēl neatrisināti jautājumi, no kuriem lielā mērā praktiski atkarīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiksmīga darbība, paliek biroja statuss un darbinieku atalgojums. Lai birojs spētu pēc būtības veikt savas funkcijas, tam jābūt neatkarīgam no izpildvaras (kas nav paredzēts Satversmē), savukārt profesionālās neatkarības priekšnoteikums ir darba pienākumiem atbilstoša samaksa. Risinot šos jautājumus, valdībai un Saeimai būs izšķiroša iespēja demonstrēt savu atbalstu korupcijas novēršanai mūsu valstī.