Raksts

Ko dara tantes un onkuļi skolu grāmatās?


Datums:
28. maijs, 2002


Autori

Inese Ķīkule


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Pētījumi pierāda, ka mācību grāmatas un skolas programmas, līdztekus mācību vielas apguvei, katram indivīdam apzināti vai neapzināti iemāca lomas un normas, tai skaitā stereotipus par sievietēm mājsaimniecēm un vīriešiem vadītājiem.

Nododot plašākai apspriešanai ziņojumu par pētījumu Dzimumu lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā, nākas domāt par mūsu sabiedrības gatavību atklāti runāt par dzimumu lomām šodienas situācijā un nākotnes vīzijām.

Pētījums aptver 50 mācību grāmatas latviešu valodā, kas šobrīd tiek izmantotas vispārizglītojošās skolās. Rezultāti liecina, ka lielākā daļa pirms pētījuma izvirzīto hipotēžu par dzimumstereotipu klātbūtni mācību grāmatās diemžēl ir apstiprinājusies. Līdzīgi kā mācību grāmatās daudzviet pasaulē, vīrieši ir gan biežāk attēloti nekā sievietes, gan vairāk minēti arī tekstos. Pierādījies, ka vīrieši lielākoties tiek saistīti ar profesionālo jomu, bet sievietes – ar mājsaimniecības darbiem, pie tam gan attēlos, gan tekstos dominē samērā stereotipisks darbu, atbildību un profesiju dalījums “sieviešu” un “vīriešu” jomā. Tā, piemēram, sievietes tiek attēlotas kā skolotājas, vīrieši kā politikai un vadītāju jomai piederīgi. Sievietēm izplatītākie ir ikdienas mājas darbi – pārtikas sagatavošana, bērnu aprūpe un apģērba kopšana. Pozitīvi, ka tekstos vīrieši minēti ne tikai rūpējoties par mājdzīvniekiem, strādājot dārzā un tīrumā, bet arī rūpējoties par bērniem, iegādājoties un sagatavojot pārtiku.

Sociologu debates un pētījuma sakarā aizsāktās diskusijas atkārtoti ir pierādījušas, ka dzimumu lomu jautājums nav viennozīmīgi analizējams. Vīriešu un sieviešu pretstatīšana un salīdzināšana pēc vienādiem kritērijiem neviļus liek aizdomāties par vēlmi abus dzimumus vienādot. Tā, piemēram, ja salīdzinām attēlos un tekstos parādīto personu profesionālo nodarbošanos, tad nākas salīdzināt katrā sfērā (politika, militārā sfēra, literatūra, pedagoģija, medicīna utt.) parādīto personu skaitu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka vēlamies, lai visās sfērās attēloto personu proporcija būtu 50:50. Gluži pretēji – dzimumu līdztiesība mūsu izpratnē ir saistīta ar dažādības iespējamību. Kaut arī dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīriešiem un sievietēm tiek piešķirta vienāda sociālā vērtība, vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem, tomēr to izmantošanas iespējas un izvēle paliek katra indivīda ziņā.

Pētījumi pierāda, ka mācību grāmatas un skolas programmas, līdztekus mācību vielas apguvei, socializācijas procesā katram indivīdam apzināti un/vai neapzināti iemāca lomas un normas, tai skaitā dzimumlomas un dzimumstereotipus. Tieši tādēļ pētījuma autores vēlas vērsties ne tikai pie mācību materiālu autoriem, izdevējiem, bet arī pie pedagogiem un izglītības sistēmas pārvaldē iesaistītajām personām. Zinot par tendencēm, skolotāji var pievērst bērnu un jauniešu uzmanību, kādēļ mācību grāmatās pārsvarā tiek parādīti vīrieši; kā grāmatās attēlotas sieviešu un vīriešu lomas; cik lielā mērā tās var tikt uzskatīts par dzimumstereotipu utt.

Tikpat ilgstoša kā diskusija par pastāvošo nelīdztiesību, ir jautājums par nākotnes vīziju un attīstības perspektīvām vīriešu un sieviešu situācijas raksturojumā. Ja šobrīd dzimumnelīdztiesība Latvijā dažādās pakāpēs ir sastopama faktiski visās cilvēka darbības sfērās: darba tirgū, politikā, ģimenē, izglītībā, veselībā, medijos un citās, tad aktuāls jautājums ir, kādā veidā esošo situāciju izmainīt. Varbūt pirmais solis būtu kritiskas attieksmes un kritiskas dzimumu lomu analīzes iemācīšana jau pirmajos skolas gados.

Atsevišķa analītiska pētījuma vērts būtu folkloras un vēsturiskā mantojuma atspoguļojums mācību grāmatās. Tā ir mūsu senatne un nenoliedzami vērtīgs kultūras mantojums, bet, ja trešdaļā mūsdienu mācību grāmatas (galvenokārt 1.-4.klasēm) kādā vispārizglītojošā priekšmetā (kā literatūra vai mūzika) cilvēki ir attēloti tikai tradicionālajā tautastērpā, rodas jautājums – vai netiek par daudz romantizēta senatne. Tradicionālā dzīvesziņa neapšaubāmi piedāvā interesantu mācību materiālu skolēniem, taču tā vienlaikus ir arī patriarhālu uzskatu sistēma, kur izteikts dalījums sieviešu un vīriešu darbos un pienākumos. Mūsuprāt, šis materiāls būtu kritiski izskatāms, paņemot no tā vērtīgo daļu, rādot tā reālo vietu mūsdienās un adaptējot mūsdienu nosacījumiem.

“Jaukā zīmējumos attēlotā aina, kurā vecmāmiņa ada zeķes, kaķītim blakus murrājot, lielai daļai šodienas bērnu nav pazīstama. Tāpēc bērnam rodas jautājums: vai mana vecmāmiņa uzvedas kā īstai vecmāmiņai pieklājas, kāpēc viņa, džinsos tērpusies, katru rītu sēžas mašīnā un brauc uz darbu? To, kas mums, pieaugušajiem, ir zināms, mēs bieži vien uzskatām par pašsaprotamu, it īpaši, ja tas attiecas uz ikdienas dzīves norisēm, pavisam aizmirstot, ka bērns dzīvo citā laikā un situācijā”, tā jau 1998.gadā Sākums apgalvoja Aija Tūna, Sorosa fonda – Latvija programmas koordinatore. Diemžēl joprojām aina grāmatās nav mainījusies.

Veicot pētījumu, autoru vēlme nebija sniegt atbildi uz jautājumu, kādām dzimumu lomām mācību grāmatās vajadzētu būt attēlotām. Objektīvi aprakstot parādītās lomas, mēs vēlamies atklāt varbūtējos iemeslus, kas rosina sievietes un vīriešus ieņemt atšķirīgu stāvokli un vietu sabiedrībā. Tagad, izmantojot iegūtos rezultātus, aicinām visus uz kopīgu diskusiju, kādā veidā mācību materiāli varētu tikt pilnveidoti, lai tie būtu līdzsvarotāki attiecībā pret vīriešiem un sievietēm un kādā veidā skolotājiem turpināt darbu ar esošajām mācību grāmatām. Dažas no idejām esam centušās apkopot pētījuma ziņojumā sadaļā “Ieteikumi skolotājiem”, kuras apspriedām konferencē 18.maijā un papildināsim šīs vasaras laikā, piedaloties kopīgos semināros un aktivitātes.


Pētījums "Dzimumu lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!