Raksts

KNAB nākotne — melnais caurums


Datums:
03. novembris, 2010


Autori

Valts Kalniņš


Foto: Susan Williams

Neko daudz nebūtu vērti Vienotības pretkorupcijas lozungi, ja tās vadīta valdība flegmatiski noraudzītos, kā uzliesmo KNAB supernova, pēc tam likumsakarīgi pārvēršoties par melno caurumu.

Kad jūnijā rakstīju iepriekšējo rakstu par KNAB, konflikts biroja amatpersonu vidū jau šķita sasniedzis ar normālu iestādes darbu nesavienojamu intensitāti. Toreiz politiskajā līmenī jautājuma risināšanu atlika — Nacionālās drošības padome (NDP) rekomendēja izveidot starpinstitūciju komisiju, lai izvērtētu KNAB struktūras modeļa efektivitāti un sagatavotu ieteikumus tā uzlabošanai.[1]

Ir pagājuši vairāki mēneši, un, ņemot vērā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša nerimstošo vēlmi ar pārsvarā likumīgu, bet no veselā saprāta viedokļa nereti apšaubāmu līdzekļu palīdzību vairot savu vienpersonisko kontroli pār dažādām norisēm iestādē, kā arī viņa vietnieku tikpat konsekvento opozīciju iecerētajam un gandrīz neslēpto neuzticēšanos priekšniekam, nav brīnums, ka problēmas nav mazinājušas, bet gan gluži otrādi — saasinājušās līdz sprādzienbīstamai pakāpei.

Komisijas konservatīvie secinājumi

Iepazīties ar starpinstitūciju komisijas sagatavoto dokumentu par Vilnīša piedāvātajiem KNAB pārveides modeļiem bija iespējams, tikai pateicoties žurnālistiem, kuri noslepenoto dokumentu ievietoja internetā. NDP to 27. oktobrī pieņēma zināšanai, un acīmredzot uzskatīja, ka sabiedrībai nav jāzina par procesiem, kuru rezultātā var aiziet bojā viena no svarīgākajām Latvijas iestādēm.

Lasot informatīvo ziņojumu, pirmais iespaids ir kā par formāli korektu, taču arī birokrātiski konservatīvu dokumentu.[2] Patiesi, neviens taču nav nopietni šaubījies par KNAB priekšnieka tiesībām noteikt biroja struktūru. Ņemot vērā, ka teritoriālo nodaļu esamība ir paredzēta pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, būtu grūti uzrakstīt, ka attiecīgu struktūru veidošana vispār nav pamatota.

Tiesa gan, no birokrātiska konservatīvisma līdz birokrātiskai šaurpierībai ir tikai viens solis. Nepamatots izskatās apgalvojums, ka „pastāv nepamatota (uzsvars mans — V.K.) diskusija par iecerēto strukturālo izmaiņu — teritoriālo struktūrvienību izveidošanas nepieciešamību un lietderību”. Cīņa pret korupciju nav grāvja rakšana, un stratēģiski jautājumi par resursu izvietojumu, t.sk. centralizēti vai reģionāli, vienmēr pelnīs diskusiju. Ir vērā ņemams arguments, ko Pietiek.com publicētajā intervijā pauda KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks: „Latvijas īpatnība ir tā, ka Rīga koncentrē bezmaz vai pusi iedzīvotāju, šeit koncentrē amatpersonas, partiju struktūras. Tāpēc akcentu likšana uz reģioniem ir faktiski akcenta novirzīšana no augstākā līmeņa korupcijas lietām uz mežsargu vai, es nezinu, vēl kaut kādu pussargu ķeršanu, kas varētu būt nākotne, realizējot šādu shēmu.”[3]

Kā risināt konfliktu KNAB?

Aleksejs LoskutovsAleksejs Loskutovs, bijušais KNAB priekšnieks
Ir rūpīgi jāizvērtē komisijas ziņojums un Vilnīša reformu plāni un jācenšas panākt, lai tie netiktu īstenoti, kamēr nav 100% pārliecības, ka iecerētā reforma nenodara ļaunumu birojam.
Lasīt vairāk

Rasma KārkliņaRasma Kārkliņa, politoloģijas profesore
Tur ir pārkāpta sarkanā līnija — ir jau aizgājuši daudzi no vispieredzējušākajiem darbiniekiem un ir ļoti liela bīstamība, ka aizies vēl citi un līdz ar to KNAB kā institūcija sabruks.
Lasīt vairāk

Komisija arī secinājusi, ka Vilnīša jaunievedums, paredzot dažādas ar operatīvo darbību un izmeklēšanu saistītas funkcijas savā tiešajā pakļautībā esošajai Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļai, izraisījis funkciju dublēšanos. Šādus uzdevumus veic arī otras KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes pakļautībā esošās Operatīvo izstrāžu un Izmeklēšanas nodaļas. Arī šis minētais komisijas konstatējums ir pietiekami nepretrunīgs, jo allaž bijis galvenais formālais iebildums pret 2010. gada 1. aprīlī izdotajiem grozījumiem KNAB reglamentā. Plašāks jautājums ir neuzticēšanās Vilnīša labajiem nodomiem vispār, bet kaut ko tādu komisija, protams, nevērtēja.

Ieteikumi Vilnīša pavadā

Ar uzdevumu sagatavot ieteikumus komisija tika galā, uzdodot Vilnītim izstrādāt attiecīgu koncepciju. Rezultātā Vilnītis iesniedza trīs jaunas struktūras variantus. Tajos visos reģionālās nodaļas ir iekļautas korupcijas apkarošanas departamentā, t.i. pašreizējā tā sauktajā apkarošanas blokā. Katram, kurš Vilnītim neuzticas, būtu jāpievērš uzmanība, ka visos trijos jaunajos modeļos Operatīvo pasākumu nodaļa ir atstājusi korupcijas apkarošanas atzaru un nonākusi tiešā biroja priekšnieka pakļautībā. Turklāt arīdzan priekšniekam tieši pakļautajā Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļā ir paredzēta Operatīvās darbības nodrošināšanas grupa. Lai kāda arī būtu šo divu struktūru kompetence (virspusēji raugoties, tā atkal rada iespaidu par funkciju dublēšanos), hipotēze par Vilnīša ļaunajiem nodomiem liek secināt, ka viņš kā buldogs ir iekodies katrā iespējā turēt pastiprinātā kontrolē operatīvās darbības vai vismaz iegūt maksimāli plašu informāciju par tām.

Nevaram gribēt, lai komisija savā ziņojumā būtu vadījusies pēc minētās hipotēzes. Tomēr izbrīnu izraisa tās vieglu roku paustais konceptuālais atbalsts vienam no Vilnīša piedāvātajiem modeļiem, sīkāk neanalizējot, piemēram, kāpēc tās vai citas struktūras ir pakļautas tieši priekšniekam un ko darīs visās trīs shēmās iezīmētais priekšnieka vietnieks bez jebkāda kompetences atšifrējuma. Ja jau komisija izvēlējusies paust atbalstu konkrētajai shēmai, tai vajadzētu arī uzņemties pilnu atbildību un izklāstīt pilnīgu argumentāciju par labu tai vai citai izvēlei.

Ziņojuma detaļas varētu vēl analizēt gari un plaši. Taču patiesībā tām ir otršķirīga nozīme. Baltiem diegiem šūtas disciplinārlietas un dienesta pārbaudes, žandarmiski centieni kontrolēt padoto publiskos izteikumus (t.sk. nepamatoti pasniedzot NDP rekomendācijas ierobežot ārējo komunikāciju kā kaut ko obligātu[4]), vēlme atkratīties no politisko partiju finanšu kontroles funkcijas un dīvainas strukturālas izmaiņas liek domāt, ka Vilnītis ir vismaz neprasmīgs un autoritārs vadītājs.

Liktenis politiķu rokās

Ja tagad no darba aizietu Strīķe un Vilks, kopaina izskatītos gauži vienkārša. Daudz ko sasniegušā, kaut arī, protams, ne ideālā pretkorupcijas iestādē atnāca jauns priekšnieks, uzsāka neatlaidīgu krusta karu pret tās pieredzes bagātākajiem un respektētākajiem darbiniekiem, līdz pusotra gada laikā biroja baudītās uzticības vietā atstāja krāsmatas. Šis būtu slikts iznākums gan birojam, gan Latvijas sabiedrībai kopumā.

Vienlaikus būtu nepieņemami, ja premjers kā KNAB pārraugs patvaļīgi iejauktos biroja priekšnieka kompetencē, liekot vai aizliedzot rīkoties vienā vai otrā veidā. Vilnīša virzītās struktūras izmaiņas ir spēkā, un pārrauga veto tiesības būs iespējams izmantot tikai attiecībā uz kādiem jauniem grozījumiem, kurus varētu piedāvāt biroja priekšnieks.

Šķiet, no pašreizējās situācijas ir tikai viena korekta izeja — premjeram būtu jāuzsāk KNAB priekšnieka atbilstības izvērtēšanas procedūra saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību.[5] Neko daudz nebūtu vērti Vienotības pretkorupcijas lozungi, ja tās vadīta valdība flegmatiski noraudzītos, kā uzliesmo KNAB supernova, pēc tam likumsakarīgi pārvēršoties par melno caurumu. Tiesa gan, neatkarīgi no premjera rīcības ir pilnīgi iespējams, ka Saeimas vairākumam pret Vilnīti iebildumu nebūtu.

__________________________

[1] 2010. gada pavasarī Normunds Vilnītis ieviesa būtiskas pārmaiņas KNAB struktūrā, izveidojot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā priekšnieka pakļautībā. Līdz tam laikam par visām operatīvajām darbībām birojā bija atbildīga struktūra priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vadībā. N.Vilnītis skaidroja, ka jaunā struktūra paredzēta korupcijas apkarošanai Latvijas reģionos, kaut faktiski tās darbinieki atrodas Rīgā. Pastāv bažas, ka tādējādi N.Vilnītis vēlējās palielināt savu ietekmi, apejot savu vietnieci J.Strīķi, kurai ir bezkompromisa korupcijas apkarotājas reputācija. Attiecīgos KNAB reglamenta grozījumus N.Vilnītis pieņēma šā gada 1. aprīlī. Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā laikā nebija saņemti Ministru prezidenta rakstveida iebildumi, reglamenta grozījumi bija uzskatāmi par saskaņotiem un varēja stāties spēkā. Jūnija sākumā – jau krietni pēc likumā noteiktā termiņa – premjers rezolūcijā uzdeva KNAB priekšniekam atcelt 1.aprīļa grozījumus, norādot, ka tie paredz nelietderīgu struktūrvienību funkciju dublēšanu un valsts līdzekļu izlietošanu. Tomēr šādas premjera prasības likumība bija apšaubāma, un N.Vilnītis to nepildīja.

19. jūnijā Nacionālās drošības padome atbalstīja priekšlikumu izveidot starpinstitucionālu komisiju KNAB struktūras modeļa izvērtēšanai un tā pilnveidošanas ieteikumu izstrādei. Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkojumu attiecīgā komisija tika izveidota 2. jūlijā. 20. oktobrī tika pieņemts komisijas informatīvais ziņojums.

[2] Ar informatīvo ziņojumu iespējams iepazīties šeit: http://www.pietiek.com/foto/30102010..

[3] Rulle, B. Strīķe: mēs netaisāmies stumdīt papīrus [intervija ar J.Strīķi un A.Vilku]. Pietiek.com, 30.10.2010. http://www.pietiek.com/raksti/strike_mes_netaisamies_stumdit_papirus

[4] Kristovskis: KNAB kaut kas nav kārtībā ar personāla politiku. LETA, 01.11.2010. http://www.delfi.lv/news/national/politics/..

[5] Viens no gadījumiem, kad KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ir neatbilstība ieņemam amatam (KNAB likuma 5. panta sestās daļas 12. punkts). Lai izvērtētu šo atbrīvošanas iemeslu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors (KNAB likuma 5. panta septītā daļa). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.818 (27.11.2007) Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato šo iemeslu biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata (2. punkts). Ja komisija atzinumā norāda, ka attiecīgais iemesls ir konstatēts, Ministru prezidents Ministru kabineta darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piecu darbdienu laikā iesniedz Ministru kabinetā ieteikuma projektu par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata. Biroja priekšnieku atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma (KNAB likuma 4. panta pirmā daļa).

Saskaņā ar šo procedūru pēc Aigara Kalvīša vadītās valdības iniciatīvas 2008. gadā no KNAB priekšnieka amata tika atbrīvots Aleksejs Loskutovs.


KNAB — bez draugiem

KNAB cerības uz maijvaboli

Pretkorupcijas marginalizācija


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!