Bija vajadzīgi divi gari gadi, lai beidzot KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis sadūšotos un sāktu pamatīgo tīrīšanu, kuras dēļ viņš, kā pārliecināmies, šajā amatā ir iecelts.

Tikai tagad Vilnītis ir spējis atbrīvoties vismaz no viena sava vietnieka, no Alvja Vilka. Viņš KNAB bija atbildīgs par korupcijas novēršanu — par partiju finanšu uzraudzību un kontroli. Bet vēl jau ir daudz, ko darīt. Vēl jau tikai galvu ripošanas pats sākums. Tagad loģiski būtu, ja nākamā kristu korupcijas apkarošanas atzara vadītāja Juta Strīķe. Partiju sponsori, partijām pietuvinātie korumpanti un visi pārējie, kam rociņas melnas sasmērējušās, taču gaidīt gaida, kad devītais vilnis aizskalos visu, kas traucē brīvi zagt.

Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš nosauc vismaz trīs Saeimā esošās partiju apvienības, kam KNAB labāk patiktu bez Vilka un Strīķes. Tās ir ZZS, PLL un Saskaņas centrs. Bet Vienotība? Ko par šo visu saka pretkorupcijas karoga nesēja (plivinātāja) Vienotība? Klusē. KNAB pārraugošais premjers Dombrovskis savu vārdu teikšot tikai pirmdien, kad atgriezīšoties no Igaunijas. It kā mūsdienu pasaulē nebūtu tehnisko iespēju, kā savu viedokli darīt zināmu, arī atrodoties aiz Latvijas robežām. It kā premjera birojā nebūtu padomnieku, kuriem tā kā tomēr vajadzētu sekot līdzi notikumiem un spēt palīdzēt prombūtnē esošajam premjeram izskaidrot, kas īsti notiek. Jo notiekošais nav „tāpat vien” gadījums, kad KNAB priekšnieks nomaina, teiksim, preses sekretāru vai biroja administratoru. Te nu beidzot ir pienācis brīdis, kad KNAB iekšējais konflikts, kuru Vienotība un premjers jau vismaz gadu nebija spējuši risināt, ieņēmis ļoti konkrētu pagrieziena punktu — Vilnītis atbrīvojas no tiem, kas traucē KNAB iznīcināšanu novest līdz galam.

Un man īsti nav skaidrs, kur līdz šim ir bijuši (un tagad, tieši šodien, ir) pretkorupcijas cīnītāji, kas Vienotības rindas stiprina Saeimā. Kāpēc kādreizējā Delnas priekšniece Lolita Čigāne, kādreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs un politoloģe, korupcijas pētniece Rasma Kārkliņa nav spējuši pārliecināt savu partiju apvienību beidzot taču saņemties un darīt visu iespējamo (un arī neiespējamo), lai Latvijā tomēr saglabātu vienīgo iestādi, kas savaņģo korupcijas lielzivis (piemēram, Miķelsonu, Štramu, Stranci) un pieķer pie rokas negodīgas partijas (piemēram, TP un LPP).

Tā vietā Vienotības pretkorupcijas karsēji pieklājīgi klusē vai, piemēram, kā Rasma Kārkliņa pašnovērtējumā portālā GadrāsGalvas.lv sev ieliek piecnieku par KNAB stiprināšanu. Jo, redz: „Kopā ar kolēģiem mediju klātbūtnē iztaujāju KNAB pārstāvjus par veidiem, kā palīdzēt uzlabot viņu darbu ar likumu maiņām. Rosināju izbraukuma sēdes uz KNAB ar mērķi īstenot parlamentāro pārraudzību pār KNAB darbu un problēmām, kas saistītas ar iekšējiem konfliktiem.” Darbs bijis ārkārtīgi auglīgs — to mēs tagad redzam. Vēl arī, protams, var būt tāds piegājiens kā Saeimas korupcijas novēršanas komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim, kurš tautu mierina — Vilnītis agonējot.

To, vai agonē Vilnītis, vai tomēr KNAB un līdz ar to korupcijas apkarošana Latvijā, mēs vēl redzēsim. Bet tagad varam tikai ņemt priekšzīmi no valdību vadošās Vienotības un izturēties kā parasti, toties cerēt uz to labāko.