Pēdējās dienās vērojot ziņu pārraides laiku pa laikam var klausīties, cik kuram un kā nogriezīs. Kuram minimālā alga, kuram vispār nebūs algas. Interesanti protams, ka neviens neko nedara lietas labā, lai kaut kas notiktu uz gaišo pusi. Lācītis noliec galvu un pašļupst mēs jau neko, mēs atkarīgie. Tāda nu mums tā Latvija ir – gluži kā narkomāns, kas bez nākamās devas vairs nevar.

Šoreiz gribēju rakstīt par ko citu. Lasot drūmos statistikas palagus, pensionāru sašutumu par pensiju, bezdarbnieku saštumu par pabalstu, lai gan tieši pēdējie bijuši visklusākie un nemanāmākie.

Es neviļus sev uzdodu jautājumu – kādēļ valsts pārvaldē tiek nodarbināti TIK daudz pensionāri? Es nerunāju par pensionētām skolotājām, mistiskā pavadā, kuru skolu tūlīt likvidēs un, kur nav neviena, kas tur gribētu strādāt. Iedomājieties, cik daudz pensionāru tiek nodarbināti tepat Rīgas centrā.

Viņiem maksā gan pensiju, gan algu un to visu no budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā uz ielām ir tūkstošiem, tiešām tūkstošiem bezdarbnieku, kuri jau nesaņem ne santīma un arī rīt nesaņems ne santīma, bet viņu skaits tikai aug. Valsts maksā gan pabalstus, gan algas, gan pensijas, lai gan vienu izdevumu pozīciju šajā rindā varētu svītrot. Tajā pašā laikā varētu arī samazināt bezdarba esošo rindas, ļaujot viņiem ieņemt tos amatus valsts pārvaldē, kur jau sen kāds gados pavecāks sēdētājs aizsēdējies un gaida savu pēdējo stundiņu.

Nē biedri, oponēt ar to, ka pensionāriem gribas ēst, ka pensionāriem gribas iet uz darbu ir lieki. Lai dibina sabiedriskās organizācijas un rosas, ja mājās nevar nosēdēt. Pensionāriem maksā pensiju! Protams, ne jau miljonus, bet daudziem bezdarbniekiem nemaksā pat tik daudz! Un kur ir taisnība?