Raksts

Kas savā acī baļķi neredz?


Datums:
26. janvāris, 2010


Autori

Linda Curika


Ap dienesta auto izmantošanu ik pa brīdim saceļas īsts virpulis. Es esmu pret administratīvo resursu izmantošanu personiskām vajadzībām, bet visam ir savas robežas.Visi pēkšņi ir kļuvuši tik pareizi, tik godīgi, un tikai ļaunprātīgie ministri par mūsu-nodokļu maksātāju naudu-brauc uz Rimi pēc piena.

Man liekas, ka dienesta auto izmantošana savām vajadzībām ir ierasta prakse visā Latvijā. Kurš tagad, liekot roku uz sirds, pateiks, ka nekad nav ar savu darba mašīnu braucis pakaļ bērniem uz skolu vai uz Rimi pēc darba nopirkt maizi? Esmu gatava likt galvu ķīlā, ka katrs no Jums zina vismaz vienu tādu cilvēku, kurš darba mašīnu izmanto ne tikai iepriekšminētajam, bet arī paspēj ieliet darba benzīnu privātajā mašīnā vai lieko benzīnu lēti kādam nopārdot, vai aizbrauc reizi pāris mēnešos uz laukiem ar darba auto un darba benzīnu.

Runa ir par samērīgumu. Katrs darba devējs, kurš ļauj izmantot darba mašīnu, nosaka benzīna patēriņa limitus. Tādējādi, kāpēc gan neaprēķināt reālistiskus benzīna patēriņa limitus valsts iestādēs strādājošajiem un ļaut viņiem izmantot savu glauno Mercedes privātām vajadzībām, ja jau visi pārējie tā dara? Vismaz nevajadzēs žurnālistiem un sabiedrības aktīvistiem aukstajā laikā slapstīties pa stūriem, pieķerot negodprātīgo ministru, turklāt, mēs taču visi zinām, ka nekādus sirsapziņas pārmetumus par savu rīcību no viņiem nesagaidīt.

Cik daudz cilvēkstundu būs jāpavada, lai noteiktu, kas ir un kas nav privātas vajadzības? Un cik viegli to varēs apiet? Jā, brauca kāds ministrs sestdienas vakarā no Jaunā Viļņa uz mājām. It kā privātās vajadzības, bet viņš pateiks – man tur bija VIP tikšanās ar Krievijas ārlietu resora pārstāvjiem. Tātad, tās tomēr ir valsts līmeņa darīšanas. Man liekas, ka nav jēgas pavadīt nedēļas, atdalot privātās no valsts darīšanām, tērēt cilvēkresursu dārgo darba laiku, lai visi tāpat zinātu, ka jebkuru no gadījumiem varēs apiet.

Manuprāt, daudz vairāk naudas dienesta auto kontekstā tiek izšķiests, uzturot bezjēdzīgi lielus autoparkus un izīrējot automašīnas, nevis tās pērkot. Neskatoties uz to, ka izīrēšanas maksājumu gada kopsumma sastāda pusi mašīnas tirgus cenas. Kā mana kolēģe izskaidroja, loģika, kāpēc tas tā notiek, ir sekojoša: kad iestādes gatavo budžetu, neviens negrib likt budžetā 300 000 latu par mašīnas iegādi, ja var ielikt 150 000 par mašīnas īri. Loģika: pirmajā variantā naudu izšķērdē, bet otrajā ietaupa.

Tāpat par auto nodokli – visi tik ļoti šausminās, kā nelietīgie deputāti un ministri plānoja apiet nodokļa samaksu. Es nezinu nevienu privātu kompāniju, kura jau mēnesi pirms likuma par nodokli pieņemšanas nebūtu izplānojusi, kā to apiet. Un Jūs šo nodokli paši maksāsiet? Būsim reālistiski-lielākā daļa nemaksās, lai gan vajadzētu, bet vēl joprojām šausmināsies par neliešiem valdībā.


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!